PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Oktobris 2008

Līga Cīrule un Aldis Cīrulis, Latvijas Olimpiskās vienības ārsti

PAR OKTOBRA NUMURU

Vēl dzīvojam Pekinas noskaņās – dzeram Ķīnas jasmīnu tēju un stāstām draugiem un radiem par ķīniešu unikālajām spējām atrisināt jebkuras problēmas. Visu nakti žāvēt BMX trasi ar lodlampām, lai no rīta varētu notikt fināla starti, par viņu laipnību, la bestību un gatavību palīdzēt visur un vienmēr. Tikai viņu ēdienreizes bija jārespektē. Ja gadījās, ka  mūsu dēļ viņi tās nokavēja, tad noteikti izskanēja pārmetumi un šo problēmu vajadzēja atrisināt.

Septembra sākumā piedalījāmies tradicionālajā Latvijas Vienības velobraucienā. Laiciņš kā pēc pasūtījuma. Mazliet jāpastrādā, lai noturētos kopējā velotūristu burzmā, kura kā upe plūst pa Vidzemes šoseju. Fizisko darbaspēju līmenis nosaka mūsu braukšanas ātrumu, tāpēc nepārdzīvojam, ka garām traucas jaunāki un sportiskāki velomīļi. Tomēr ik pa brīdim mūs apdzen arī kāds treknais.

Šo situāciju atcerējāmies, lasot profesora Anatolija Danilāna rakstu par treknuma terapijas taktiku. Profesors uzsver fiziskas aktivitātes nozīmi, dod vienkāršus, praktiskus padomus, iesaka terapijas un profilakses taktiku un piemin biežākās kļūdas ārstu praksē. Treknuma terapijā veselības uzlabošana un pacienta pasargāšana no liekā svara izraisītajām slimībām ir svarīgāka par svara samazināšanu kā pašmērķi. Gribētu tikai piebilst - ja jūsu pacients ir sportists, neaizmirstiet - daži no medikamentiem svara samazināšanai ir dopinga sarakstā iekļautās vielas.

Ar patiesu interesi izlasījām arī pārējos rakstus. Sporta un ģimenes ārsti atradīs atbildi uz jautājumu par to, kāda ir normāla sirdsdarbības frekvence (doc. O. Kalēja rakstā), uzzinās interesantus faktus par plaušu slimībām (G. Dansones sagatavotais literatūras apskats).

Kompensēsim arvien sarūkošo gaišās dienas daļu ar fiziskām aktivitātēm! Vēlam visiem veiksmi ārstu basketbola turnīrā!

Numurā lasi:

Pārdomas par treknuma terapijas taktiku

Ķermeņa masas mazināšana ir ļoti nozīmīga, bet diemžēl vēl joprojām neatrisināta medicīnas problēma. Pasaules Veselības organizācijas speciālisti ir formulējuši labi saprotamus ieteikumus, tomēr šie labskanīgie padomi tikai pirmajā acu uzmetienā šķiet bez vainas. Ar šīm lappusēm vedinu apiet lamatas, kurās nereti iekrīt gan ārsti, gan pacienti, izvirzot nerealizējamus un utopiskus mērķus cīņā ar lieko ķermeņa masu.

A. Danilāns

Agrīnais iedzimtais sifiliss Latvijā 1991. līdz 2007. gads

Jau 15. gadsimtā zinātnieki un ārsti ievēroja faktu, ka ar sifilisu slimām sievietēm dzimst slimi bērni. Vēlāk rūpīgi un detalizēti tika aprakstīta agrīna iedzimta sifilisa klīnika un simptomātika, jo galvenokārt uz to balstījās slimības diagnostika. Pateicoties 20. gadsimta sākumā veiktiem zinātniskiem pētījumiem, tika atklāts slimības izsaucējs Treponema pallidum (1903-1905) un uzsākta sifilisa serodiagnostika (Wassermann,1906), kas pilnveidojās un ar laiku tika papildināta ar citām nespecifiskām un specifiskām serodiagnostikas metodēm. Seksuāli transmisīvo slimību, tostarp sifilisa, savlaicīga diagnostika, terapija un profilakse joprojām ir aktuāla.

L. Čigorevska

Atipisko neiroleptisko līdzekļu farmakodinamiskie un farmakokinētiskie aspekti

Priekšstats par atipisko neiroleptisko līdzekļu (ANL) darbības mehānismu joprojām ir nepilnīgs. Mūsdienās pētījumi ir fokusējušies uz zāļu darbības mehānismu izpēti saistībā ar afinitāti un antagonismu uz vairākiem neiromediatoru receptoriem, īpaši koncentrējot uzmanību relatīvai afinitātes/antagonisma attiecībai, kas ietekmē divu tipu receptorus: dopamīna (D2) un serotonīna (5HT2A) receptorus. ANL at ipiskuma izpratne, kas attiecināma uz dopamīna un serotonīna līdzsvara ietekmēšanu, katru gadu papildinās ar jaunām atziņām.

M. Zeibārts

Kāda ir „normāla” sirdsdarbības frekvence?

Iekšķīgo slimību propedeitikas grāmatā un jautājumos lasām: 60 līdz 80 reižu minūtē. It kā skaidrs. Taču „viss plūst un viss mainās”. Arī medicīniskās patiesības, kuras laiks un zinātne nereti koriģē visai būtiski. Tātad – kāda ir optimāla sirdsdarbības frekvence, kāpēc tieši tāda un kādi dati to apliecina?

L. Lismane, K. Jubele, M. Vikmane, O. Kalējs

Hroniskas venozas mazspējas izplatība Latvijā. DE FACTO

Hroniska venoza mazspēja (HVM) ir plaši izplatīta slimība. Agrīnu HVM diagnostiku un profilakses pasākumus apgrūtina šīs patoloģijas daudzveidīgā klīniskā manifestācija. Tomēr tās patieso izplatību populācijā ir svarīgi apzināties, lai plānotu problēmas risinājumu valstiskā līmenī. Tāpēc tika veikts epidemioloģiskais pētījums DE FACTO, lai noteiktu HVM subjektīvo un objektīvo simptomu biežumu cilvēkiem Latvijā ar vismaz diviem HVM riska faktoriem, salīdzinot iegūtos rezultātus ar literatūrā publicēto pētījumu datiem, kā arī atspoguļotu plānoto ārstēšanu šai pacientu grupai. DE FACTO ir pirmais šāda apjoma epidemioloģiskais pētījums par HVM Latvijā.

K. Ķīsis , J. Rīts, D. Krieviņš

Psoriāzes ārstēšanas iespējas ar bioloģiskiem medikamentiem Latvijā

Psoriāze ir hroniska papuloskvamoza neskaidras etioloģijas dermatoze ar raksturīgu ģenētisko predispozīciju un atšķirīgu prevalenci (1,5-3%) dažādās pasaules valstīs. Aizvien pieaugošs ir psoriāzes patoģenēzes posmu un terapijas līdzekļu zinātnisko pētījumu klāsts, kas paver iespējas pilnīgāk izzināt slimības norisi un pielietot mūsdienīgas, patoģenētiski pamatotas ārstēšanas metodes. Savlaicīgi un mūsdienu medicīnas sasniegumiem atbilstīgi ārstējot slimību, mēs būtiski spējam uzlabot slimnieku dzīves kvalitāti.

I. Kolontaja, I. Ančupāne, I. Mikažāns, J. Fedorkova

Plaušu slimību slogs

Pēc European lung foundation sniegtajiem datiem gandrīz katrā eiropiešu ģimenē ir plaušu slimnieks – bieži vien nesmēķētājs. Aprēķināts, ka 2020. gadā pasaulē mirs ap 68 miljoniem cilvēku, no kuriem 11,9 miljonus nogalinās plaušu slimības (4,7 hroniska obstruktīva plaušu slimība, 2,5 pneimonija, 2,4 tuberkuloze un 2,3 miljonus – plaušu vēzis). Kā redzams, elpošanas orgānu slimības ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem visā pasaulē, mirstības, incidences, prevalences un izmaksu ziņā ieņemot otro vietu aiz sirds-asinsvadu saslimšanām. Tālākais materiāls atlasīts no specializētas pulmonoloģijas un respiratorās medicīnas periodikas šā gada publikācijām un atspoguļo intensīvāk diskutētas tēmas.

G. Dansone

Bronhogēnas cistas

Bronhogēnas cistas ir iedzimta cistiska veida bronhu attīstības anomālija, kas attīstās agrīnā embrionālā periodā no primārās traheobronhiālās caurules. Cistas sieniņa sastāv no skrimšļaudiem, dziedzeraudiem, irdenajiem saistaudiem, fibrotiskajiem audiem, gludajiem muskuļaudiem un elastīgajām šķiedrām. Cistas iekšpusi klāj cilindriskais skropstiņepitēlijs. Visbiežāk cistas ir lokalizētas videnē vai intrapulmonāli, retāk iespējamas arī citas lokalizācijas. Parasti bronhogēnās cistas ir asimptomātiskas un tiek konstatētas nejauši, veicot plaušu rentgenogrāfiju. Tomēr nereti attīstās arī nopietnas komplikācijas. Augstā komplikāciju riska dēļ ķirurģiska terapija tiek rekomendēta arī lielu asimptomātisku cistu gadījumā. Parasti šādas videnes cistas nav saistītas ar elpošanas ceļiem, bet mūsu klīniskajā gadījumā saistība tika pierādīta.

L. Barone, I. Lase

Lai zāļu lietošana būtu droša

Dažādi literatūras avoti vēsta – hospitalizācija zāļu neparedzētas darbības dēļ (adverse drugs reaction – angļu val.) notiek divos līdz sešos procentos gadījumu. Respektablais britu laikraksts The Guardian šā gada aprīļa numurā rakstīja, ka neparedzētā, nevēlamā zāļu darbība Anglijas National Health Service (NHS) izmaksā divus miljardus sterliņu mārciņu gadā. 2006. gadā no 16 miljoniem hospitalizācijas gadījumu mazliet vairāk nekā miljons bija zāļu izraisīti. Vēl vairāk – Amerikā neparedzētie zāļu darbības efekti stabili ieņem ceturto līdz sesto vietu starp dažādiem mirstības cēloņiem. Cik liela uzmanība Latvijā tiek pievērsta drošai zāļu lietošanai: devām, blaknēm, medikamentiem, kas nesatiek? Kuram deleģēta virsatbildība drošas zāļu lietošanas uzraudzībā? Atbildi meklējām ārstu, farmaceitu, pacientu pieredzē.

D. Ričika, B. Vahere

Rokās ielikts liktenis. Neiroķirurgs Leonīds Lugovskojs

Ieplānotā fotografēšanās jāpārceļ par dažām stundām. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ievests pacients, kuram vairāk par visu tobrīd nepieciešamas neiroķirurga LEONĪDA LUGOVSKOJA rokas. Ļoti iespējams, ka daktera rokās atkal likts kāda mazuļa liktenis. Kārtējais. Diemžēl ne vairs ārkārtas gadījums viņa praksē.

B. Brila

Anatomija jāmācās no sekcijām un dabas meistarības

Renesanse bija lielu atklājumu laiks dažādās nozarēs: ģeogrāfijā, fizikā, astronomijā, zinātnē par valsti, mākslā. Dabaszinātnēs notika atgriešanās pie pētījumu empīriskā virziena, ko antīkajā pasaulē kultivēja Hipokrats, Aristotelis un viņu sekotāji. Matemātiku sāka izmantot novērojumu aprakstam un iztulkošanai. Medicīnā tika labotas un paplašinātas antīko ārstu zināšanas par cilvēka ķermeņa uzbūvi, orgānu funkcijām, slimībām un ārstēšanu. Šis raksts sniedz nelielu ieskatu anatomijas straujajā uzplaukumā renesanses laikā – par nozīmīgām šā laikmeta personībām un viņu atziņām.

A. Mazlovskis

Daktere, kas glezno mūziku

Pierasts, ka ārstu kabinetos sienas ir baltas un kailas, visapkārt tikai pats nepieciešamākais, lai veiktu tiešos pienākumus. Taču Krāslavas ģimenes ārstes MARINAS PROCEVSKAS kabinetā acis neviļus aiz-klejo pie koši sārtajām magonēm gleznā vai klusās dabas. Šeit ir mierīgi, droši, mājīgi.

I. Stepiņa

Vienkārša aritmētika

Nesen raidījumā Panorāma izskanēja ziņa, ka Ārstu biedrībā pēc izziņām, kas nepieciešamas, lai strādātu ārpus Latvijas, vērsušies 80 ārsti. Līdz gada beigām šis skaitlis sasniegšot visus 100. Tikmēr rezidentūras izlaidumu šogad nosvinēja 71 jaunais ārsts, kurus sagaida teju 700 vakances Latvijas ārstniecības iestādēs. Aritmētika gauži vienkārša. Un skarba arīdzan. Kāds ir sausais atlikums?

Doctus