PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Septembris 2006

Aigars Pūpols, ģimenes ārsts Kuldīgā, manuālās medicīnas ārsts

PAR SEPTEMBRA NUMURU

Gaušanos par pēdējo mēnešu pārmērīgo karstumu atstāsim smago somatisko slimnieku un lauksaimnieku ziņā. Šovasar Latviju skaļāk tricināja sabiedriskie brīvdabas pasākumi, salūti, pērkons augustā un medicīnas administratoru saimnieciskās domstarpības, kuru gaitai modri sekoja prese un televīzija.Medicīniski neformālā žurnāla Doctus septembra numurs iepriecina ar daudzveidīgu interesantu publikāciju izvēli. Noteikti iesaku izlasīt prof. G.Pupeļa un dr. H.Plauža sagatavoto akūta pankreatīta ārstēšanas vadlīniju apskatu, kas rekomendē jaunu un daudzpusīgāku pieeju šīs bīstamās, strauji noritošās slimības sekmīgākai ārstēšanai.

Manas simpātijas pieder prof. I.Birznieka rakstam par neironālo kodu un neironāli vadāmajām protēzēm – ieskats nākotnē, varbūt ne tik tālā? Neierastāku pieeju medicīnas problēmām rāda I.Daugules raksts par vēdersāpēm bez noteikta cēloņa bērniem un parazītisma netradicionālo aspektu apskats, bet klasiski medicīnisko virzienu pārstāv ieteikumi arteriālās hipertensijas ārstēšanā vecākiem cilvēkiem un vairāku nozaru ekspertu sagatavotais pārskats par nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas pamatojumu un blaknēm.

Laikā, kad medicīnā sāk dominēt pircēja un pārdevēja attiecības, par garīgiem jautājumiem varam lasīt slimnīcu kapelānu un ārstu apcerē par garīgo aprūpi un jo īpaši intervijā ar prof. Jāzepu Keišu, kur jebkurš lasītājs atradīs pietiekami daudz vērtīgu atziņu. Prof. Pauls Stradiņš bieži ir citējis teicienu, ka medicīna reizē ir arods, zinātne un māksla. Cik patiesi tas ir mūsdienās?

Ik gadus pieaugošais medicīniskās dokumentācijas apjoms sāk apdraudēt galveno – ārsta darbu ar pacientu. Farmācijas pētījumos iegūtie vidēji statistiskie rezultāti tiek absolutizēti ar nolūku rekomendēt standarta ārstēšanu katram individuālam pacientam. Zinātniski? Laikam jā, samērā droši un vienkārši, bet vai optimāli indivīdam? Bet kur paliek māksla? Nezaudēsim radošās spējas katrā no mums, gleznosim šo rudeni skaistu un krāsainu!

Numurā lasi:

Latgales Jāzeps. Intervija ar infektologu prof. Jāzepu Keišu

Kad Nacionālajos Bruņotajos spēkos uzliesmo kārtējā zarnu infekcija, uz frontes pirmo līniju lūdz doties ­JĀZEPU KEIŠU. Infektoloģijas centra vadība zina, ka Rīgas Stradiņa universitātes Tradicionālās infektoloģijas, tuberkulozes un AIDS katedras asociētais profesors, medicīnas doktors perfekti tiks galā ar visu. Apskatīs, ja būs divdesmit slimnieki, un arī tad, ja būs piecdesmit; smagākie tiks nosūtīti uz slimnīcu un dokumentācija būs kārtībā. Apbrīnojamas darba spējas! Ja vajag, viņš var būt ļoti operatīvs un veikls. Taču ikdienas darbā profesors šķiet pat pārāk līdzsvarots. Gatavais mieramika!

A. Pelūde

Akūta pankreatīta sekmīgas ārstēšanas nosacījumi

Akūta pankreatīta tēmai pēdējos gados ir pievērsušies daudzi ārzemju un arī vietējie autori, tādēļ vērojama literatūras datu pārpilnība par šo tēmu. Piemēram, ar meklētājprogrammas PubMed palīdzību Amerikas nacionālās medicīnas bibliotēkas datu bāzē, pielietojot atslēgas vārdus: acute pancreatitis, izdevās fiksēt vairāk par 7 000 publikāciju pēdējo 11 gadu periodā. Latvijas medicīnas periodikā šis skaitlis ir krietni mazāks, tomēr gan žurnālu raksti, gan ķirurgu un gastroenterologu kopīgās vadlīnijas ir zināmā mērā akcentējušas problēmas aktualitāti, kā arī modernās diagnostikas un ārstēšanas principus.

H. Plaudis, G. Pupelis

Primāra hemohromatoze

Hemohromatoze raksturojas ar pārmērīgu dzelzs uzsūkšanos un uzkrāšanos organismā – aknu, aizkuņģa dziedzera audos, sirdī un citos orgānos. Primāra hemohromatoze ir viena no biežākajām ģenētiski nosacītajām patoloģijām un sastopama apmēram 0,3-0,5% populācijas. Aplūkotajā gadījumā sekmīga diagnostika tika veikta, pielietojot molekulārās ģenētikas izmeklējumus. Neraksturīga ir šajā gadījumā novērotā hemohromatozes kombinācija ar anēmiju.

E. Bodnieks, J. Pokrotnieks, Ē. Ostrovskis, A. Grietēna, A. Stāka

Parazītisma netradicionālie aspekti

Parazītisms ir ļoti sena parādība – zinātnieki uzskata, ka tas radies vēl pirms mugurkaulnieku izcelšanās un ka parazīti cēlušies no brīvi dzīvojošām formām. Parazīti, sevišķi helminti, uzskatāmi par augsti specializētiem organismiem, kas maksimāli pielāgojušies savai specifiskajai apdzīvojamajai videi un īpatnējiem dzīves apstākļiem. Parazīta un saimnieka savstarpējās attiecības ir apbrīnojamas. Ir izveidojušās līdz virtuozitātei daudzveidīgas un sarežģītas pielāgošanās sistēmas no parazīta puses un unikālas reakcijas – no saimnieka puses. Jaunākās hipotēzes pat pieļauj mērķtiecīgu atsevišķu parazītu iekļaušanu vairāku slimību ārstē­šanas un profilakses shēmās.

U. Dumpis, A. Kratovska

Endometrioze. Ietekme uz dzīves kvalitāti un reproduktīvo prognozi

Endometrioze ir pazīstama jau gandrīz 150 gadus, taču zinātnieki tā arī nav vienojušies par tās rašanās teoriju (katram ir savi pierādījumi un fakti, kas ir savstarpēji pretrunīgi), diagnoze ir grūti uzstādāma (jo specifiskās diagnostiskās metodes ir invazīvas), patomorfoloģiskie procesi nav līdz galam izzināti un saprasti (jo vairāk tiek pētīts, jo vairāk tiek uzzināts), ārstēšanas metožu klāsts ir pietiekami liels, tomēr nav atrasts zelta standarts, kas derētu ikvienam endometriozes variantam.

J. Vasiļjeva, S. Andrējeva

Vēdersāpes bērniem bez noteikta cēloņa

Pēc literatūras datiem 10-15% bērnu ir bijušas hroniskas vēdersāpes. [1] Tikpat lielam skaitam bērnu vēdersāpes netraucē ikdienas aktivitātēm, tādēļ viņi ārstu neapmeklē. Savukārt organisku patoloģiju var identificēt tikai nelielai daļai (2-3%) bērnu. Tātad pēc epidemioloģiskiem datiem var prognozēt, ka lielākajai daļai šādu pacientu objektīvu vēdersāpju cēloni tā arī neizdosies atrast. Lai gan funkcionāli gremošanas traucējumi ir otrs biežākais kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumu veids (pirmajā vietā ir infekciju slimības), to izcelsme un patoģenētiska ārstēšana vēl ir pētījumu un diskusiju objekts. Tikpat plašs ir arī ieteikumu un rekomendāciju diapazons. Raksta mērķis – sniegt ieskatu dažādos taktikas principos ar vēdersāpēm saistītu funkcionālu gastrointestinālu traucējumu gadījumā.

I. Daugule

Arteriālā hipertensija gados vecākiem cilvēkiem

Paaugstināts arteriālais asinsspiediens ir nozīmīgs kardiovaskulāro slimību riska faktors gan jauniem, gan gados vecākiem pacientiem. Kāda vecuma pacienti būtu uzskatāmi par vecākā gadagājuma cilvēkiem? Būtībā nav vienota vecuma, kurā pacients kļūst par gados vecāku, kaut gan 60 gadu vecums ir vadlīnijās biežāk lietotais vidēja un lielāka vecuma pacientu diferencēšanai. Global Risk Assessment Scoring Chart (balstotoies uz Framingham pētījuma datiem) parāda, ka vecumam kā koronārās sirds slimības riska faktoram ir nozīme ik pēc katriem pieciem dzīves gadiem [1]. Arteriālā hipertensija ir galvenais nāves cēlonis cilvēkiem vecumā virs 75 gadiem [2].

A. Ērglis, J. Romanova

Tēma: apsvērumi par nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu izvēli un drošu lietošanu

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL) ir pasaulē viena no visplašāk lietotajām medikamentu grupām. Tradicionālie NSPL izvēles kritēriji ir efektivitāte sāpju mazināšanā, ātra iedarbība, ilgstoša darbība, laba panesamība, drošība (maz blakņu) un pieņemama cena. Pietiekami daudz ir zināms par šīs grupas medikamentu nepatīkamajām un nebūt ne retajām blaknēm. Nav precīzu ieteikumu par konkrētu preparātu izvēli noteiktām pacientu grupām un klīniskiem sindromiem – galvenā uzmanība tiek pievērsta iespējamai mijiedarbībai un blakņu riskam.

I. Buliņa, I. Logina, A. Kalniņš, I. Tolmanis

Neironāli vadāmas protēzes un neironālais kods

Šis raksts ir tapis kā pārdomas par dažiem fundamentālās neirozinātnes sasniegumiem un to, cik tālu vai tuvu šo atklājumu sniegtās iespējas ir reālajai dzīvei. Galvenā tēma būs informācijas kodēšana, pārraide un analīzes mehānismi nervu sistēmā cilvēka kustību vadības kontekstā. Neiroinformātisko vadības algoritmu izpratnei ir nozīme gan automātiskās kontroles moduļu izveidē robotrūpniecībā, gan arī tas ir viens no visbūtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai izveidotu un pilnveidotu muskuļu funkcionālās elektriskās stimulācijas sistēmas medicīnā, kā arī konstruētu inteliģentas cilvēka ekstremitāšu protēzes.

I. Birznieks

Par Eiropas struktūrfondiem jeb Tā pati naudas vajadzība

Nebūs daudz melots, apgalvojot, ka teju ikvienas lielākas vai mazākas medicīnas iestādes vadītājs un arī privāti praktizējošs ārsts būs kaut reizi iedomājies par jauko iespēju, kam noticēja Buratino: ka varētu iestādīt naudiņu zemē un tad sagaidīt, kad sanaudo bagātīgs naudas koks! Tomēr visi zinām, cik diemžēl mānīga bija šī cerība... Esam arī diezgan pieraduši raudzīties acīs skaudrajai finansiālajai patiesībai. Zinām, ka nekas no gaisa nekrīt un gludie ceļi jābruģē pašiem. Eiropas naudiņa un projektu rakstīšana ir jau pierasta lieta – iespēja saņemt ES struktūrfondu līdzekļus Latvijai pastāv kopš 2004.­gada 1.maija. Kādas iespējas šajā jomā paveras mediķiem? Kā vērtējama Latvijas veselības aprūpes nozares pārstāvju līdzšinējā aktivitāte šo līdzekļu pieprasīšanā un izmantošanā?

I. Zonne

Ārstēšanas plānā – garīgā aprūpe

Ārstēt vajag ne vien slimību, bet arī cilvēku, kuru tā piemeklējusi. Gadsimtos krāta pieredze apstiprina, ka ar klasisko terapiju slimniekam bieži vien nepietiek – ir vajadzīgs arī garīgs atbalsts, kā radīšanai daudzviet slimnīcās un klīnikās darbojas īpašs – garīgās aprūpes – dienests. Savu viedokli par šo darbu pauž Doctus uzrunātie ārsti un slimnīcu kapelāni.

V. Madalāne, L. Ribkinska

Badmintons – visām gaumēm un vecumiem

Ierasts uzskatīt, ka badmintons ir brīvā laika pavadīšanas veids, atpūšoties pludmalē vai citviet dabā. Taču šis priekšstats ir maldīgs. Ārstu-badmintonistu četrotne, kas šovasar Latviju pārstāvēja starptautiskajās ārstu olimpiskajās spēlēs Monteastini Terme pilsētiņā Itālijā, apgalvo, ka badmintons ir vispusīgs sporta veids, kas īpaši populārs ir Zviedrijā, Somijā un Indonēzijā. Ne velti tas iekļauts pat pasaules olimpisko spēļu programmā un atzīts par vienu no pieciem fiziski visgrūtākajiem sporta veidiem pasaulē.

K. Javtušenko

Dakter, tava zeme deg!

Kopš gada sākuma Latvijā reģistrēts ap 14 000 ugunsgrēku, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz pagājušā gada rādītājus.Ārstiem labi zināms, ka ieildzis karstuma vilnis var kļūt par slepkavu vārda tiešā nozīmē; neiztur svelmes pārslogotais organisms – visā Eiropā ik gadu ielās saļimst simtiem cilvēku.

Doctus