Uzturvielu daudzumi Latvijas iedzīvotāju uzturā

Šajā publikācijā salīdzināts dažādu uzturvielu daudzums cilvēku uzturā laika posmā no 1996. līdz 2000. gadam un 2004. gadā (jaunāki dati pašlaik nav pieejami). Uzturvielu daudzumu aprēķini veikti, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par vidējo pārtikas produktu patēriņu laika posmā no 1996. līdz 2004. gadam, kas apkopoti Agrārās ekonomikas institūtā, un uzturvielas produktos vērtētas Rīgas Stradiņa universitātes Uztura akadēmiskajā skolā un Uztura laboratorijā.

Uzturvielu, tas ir, olbaltumu, tauku, ogļhidrātu un balastvielu, daudzumi Latvijas iedzīvotāju uzturā ir pētīti jau kopš 1969. gada, reģistrējot pieaugušu cilvēku patērētos produktus un aprēķinot uzturvielas vienā dienā patērētajos produktos. Kopš 1993. gada iedzīvotāju uzturu apsekojošas ekspedīcijas vairs nenotiek. Tagad Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rehabilitācijas institūta (RI) Uztura laboratorijā uzturs tiek vērtēts sadarbībā ar Latvijas Agrārās ekonomikas institūta speciālistiem, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus. Pārtikas produktu daudzumi ir aprēķināti vidēji vienam cilvēkam, ieskaitot bērnus, pieaugušos un vecus cilvēkus, nešķirojot vīriešus un sievietes. Šie dati nav tik precīzi kā agrāko laiku pieaugušu cilvēku uztura reģistrācijās iegūtie, taču labi parāda uzturvielu daudzumu pārmaiņas laika gaitā un dod aptuvenu priekšstatu par pārtikas produktu un uzturvielu daudzumu mūsu uzturā.

Latvijā ieteicamie uzturvielu daudzumi pieaugušam cilvēkam ir šādi:

  • olbaltumi 12-15 E% (E% norāda, cik procentu no kopīgās dienas produktu enerģijas dod kāda uzturviela),
  • tauki 25-30 E%,
  • ogļhidrāti 55-60 E%.Ar uzturu uzņemtie enerģijas un uzturvielu daudzumi  vienam cilvēkam vienā dienā

Kopējais patēriņš un kaloriju daudzums

Tabulā redzamais uzturvielu sadalījums parāda, ka, salīdzinot 1996.-2000. un 2004. gadu, uzņemto kaloriju daudzumam ir tendence pieaugt.

Olbaltumi uzturā

To daudzums atbilst ieteicamai normai kā agrāk, tā tagad, attiecīgi salīdzinājuma laikā 13,1 E% un 13,8 E%. 60-62% no kopīgā olbaltumu daudzuma sastāda dzīvnieku valsts produktu olbaltumi, kas zināmā mērā ir pārticības pazīme, jo dzīvnieku izcelsmes produkti ir dārgāki par augu produktiem. Visvairāk olbaltumus uzņemam ar gaļas produktiem, attiecīgi 31 un 35%.

Tauku daudzums uzturā

Tas kā agrāk, tā arī tagad ir lielāks nekā ieteicamais, turklāt ar tendenci pieaugt, attiecīgi 36,6 E% un 40,3 E%. Visvairāk tauku dod gaļa un gaļas produkti (34%) un dzīvnieku tauki un augu eļļas (33%). Tauku daudzumu mūsu uzturā ieteicams samazināt.

Vēlamā piesātināto - mononepiesātināto - polinepiesātināto taukskābju tauku attiecība ir 1:1,2:0,8. No 1996. līdz 2000. gadam tā bija 1:1,2:0,6, 2004. gadā -1:1,0:0,6. Diemžēl mononepiesātināto taukskābju taukiem ir tendence samazināties, polinepiesātināto taukskābju tauki kā bija, tā ir patērētajā uzturā mazākā daudzumā nekā vēlams. Tāpēc ieteicams pavairot olīveļļas un rapšu eļļas apjomu uzturā, domājot par mononepiesātināto taukskābju taukiem, savukārt, domājot par polinepiesātināto taukskābju taukiem, pavairojams ir augu (sevišķi saulespuķu) eļļas, bet samazināms sviesta un krējuma patēriņš.

Ω-3 pret w-6 taukskābju vēlamā attiecība ir 1:4-6, Pasaules Veselības organizācijas pieļaujamā attiecība ir 1:10, bet ne vairāk. Mūsu uzturā tā ir pa gadiem attiecīgi 1:6 un 1:8. Šai w-3 un w-6 attiecībai ir tendence pasliktināties, kaut arī pagaidām tā vēl vērtējama pozitīvi. Ieteicams ēst vairāk w-3 taukskābēm bagātus produktus, t. i., treknās jūras zivis, lašus, skumbrijas, siļķes. Šo zivju cenu starpība ir liela, bet labo w-3 taukskābju saturs aptuveni vienāds. Nepietiekams w‑3 tauku saturs uzturā ir saistīts ar vairākām slimībām - koronāro sirds slimību, infarktu, išēmisko insultu, hipertensiju, IgA nefropātiju, trombozēm, acs tīklenes deģenerāciju, dzimumšūnu patoloģijām, psoriāzi, arī depresijām.

Ogļhidrāti uzturā

To daudzums pa gadiem ir attiecīgi 49,7 E% un 49,2 E%, kas ir par maz. Tāpēc vēlams uz samazināta tauku daudzuma rēķina palielināt ogļhidrātu daudzumu uzturā. Visvairāk ogļhidrātus uzņemam ar maizi un labības izstrādājumiem (atbilstoši pa gadiem 47% un 51%) un saldumiem (27% un 26%). Labi, ka saldumu patēriņš ir mazliet samazinājies, graudu produktu patēriņam ir tendence pieaugt, diemžēl kartupeļu daļa samazinās (no 15% līdz 10%).

Balastvielu daudzums uzturā

Daļu balastvielu sastāda šķiedrvielas, bet praksē bieži vien aplam ar šķiedrvielām saprot visas uztura balastvielas. Balasvielu ieteicamais daudzums ir 30-35 grami dienā. Balastvielu daudzums uzturā aplūkotajā laika posmā ir samazinājies no 28 līdz 25 gramiem dienā. Jāuzsver, ka runāt var tikai par vērojamām izmaiņām, bet ne par absolūtiem skaitļiem, jo uzturs tika aprēķināts vienam cilvēkam, ieskaitot zīdaiņus, bērnus, pieaugušos un vecus cilvēkus. Tāpēc tiešais balastvielu daudzums pieaugušam cilvēkam nav precīzi zināms. Tas var būt lielāks, jo zīdaiņu un mazu bērnu uzturā šo vielu ir mazāk. Balastvielu daudzuma samazināšana ir uzturā ļoti slikta tendence, jo tām ir labvēlīga ietekme uz visu organismu - veicina zarnu peristaltiku, uzlabo zarnu mikrofloru, mazina kaitīgo vielu rašanos resnajās zarnās, pazemina holesterīna līmeni asinīs, samazina audzēju attīstības iespēju.

Empīriski ieteicamā attiecība ūdenī šķīstošajām balastvielām pret ūdenī nešķīstošajām ir 1:1-3. Mūsu uzturā šī attiecība ir ļoti laba 1:1,3. Latvijas iedzīvotāji visvairāk balastvielu uzņem ar maizi, labības produktiem (55%), dārzeņiem, augļiem un ogām (23%).

Uztura produktu patēriņa atšķirības starp trūcīgiem un turīgiem Latvijas iedzīvotājiem

Mājsaimniecību budžetu pētījumos ģimenes ir sadalītas pēc to naudas ienākumu daudzuma uz vienu ģimenes locekli piecās daļās (kvintilēs). Pirmā daļa ir vistrūcīgākie, piektā - visturīgākie.

  • Gaļas blakusproduktus, subproduktus (aknas, nieres, gaļa ar kauliem) trūcīgie patērē vairāk. Turīgie - vairāk gaļu. No uzturvielu viedokļa būtisku atšķirību nav.
  • Pilnpienu vairāk patērē trūcīgie, raudzētā piena produktus un sieru - turīgie. Šajā ziņā mazliet labākā stāvoklī ir turīgie.
  • Rudzu un citu maizi vairāk lieto trūcīgie. Konditorijas izstrādājumus, biskvītus, cepumus - vairāk turīgie. Labāks noteikti ir trūcīgo pārtikas pirkums.
  • Žāvētus dārzeņus, kartupeļus, kāpostus un bietes vairāk uzturā lieto trūcīgie. Dārzeņu pusfabrikātus, saldētus dārzeņus, tomātus, pākšaugus, dārzeņu konservus, ķirbjus, saldos piparus vairāk pērk pārtikušie. Dažādības dēļ labākā stāvoklī ir turīgie.
  • Cukuru patērē apmēram vienādā daudzumā kā trūcīgie, tā turīgie, taču turīgie vairāk lieto saldējumu, šokolādi un medu. Uztura kvalitātes ziņā būtisku atšķirību nav.
  • Augļus un ogas ievērojami mazāk apēd trūcīgie. Šajā ziņā turīgo uzturs ir krietni augstvērtīgāks. Sava loma noteikti ir ne tikai pārticībai, bet arī izglītībai.
  • Šķīstošo kafiju un kafijas aizvietotājus vairāk dzer trūcīgie. Turīgie vairāk patērē pupiņu kafiju, augļu un dārzeņu sulas, minerālūdeņus. Uztura vērtības ziņā mazliet labāks ir turīgo dzertais.
  • Sālītas zivis vairāk pērk trūcīgie. Svaigas zivis tiek lietotas aptuveni vienādos daudzumos. Kūpinātas, žāvētas zivis un zivju konservus vairāk lieto turīgie. Veselīga uztura ziņā labākā stāvoklī ir trūcīgie.
  • Dzīvnieku taukus vairāk lieto trūcīgie, bet sviestu - turīgie. Šajā ziņā labākā stāvoklī ir trūcīgie iedzīvotāji.

Secinājumi

Latvijas iedzīvotāji ēda un ēd arvien vairāk pārāk daudz tauku un attiecīgi mazāk ogļhidrātu. Par maz un arvien mazāk mūsu uzturā tiek lietotas balastvielas, ko dēvē arī par šķiedrvielām. Visumā ēšanas ziņā esam pārtikuši, par to liecina lielais dzīvnieku izcelsmes olbaltumu produktu daudzums uzturā.

Vērtējot patērēto uztura produktu un uztura vielu izmaiņas pēdējos gados, diemžēl nākas atzīt, ka ejam to pašu aplamo ceļu, ko visas Eiropas attīstītās valstis. Ēdām un ēdam arvien vairāk tauku, uz tā rēķina samazinām ogļhidrātu saturu uzturā. Esam ēšanas ziņā pārticīgi, jo patērējām un patērējam ieteiktos olbaltumu daudzumus pārsvarā no dzīvnieku produktiem. Ēdām par maz un ēdam arvien mazāk balastvielu. Tāpat kā visu industriālo valstu iedzīvotājiem, sekas tam ir biežāka aptaukošanās, hipertensija, diabēts, apkopojot - metabolais sindroms, un arī augstāks audzēju risks. Diemžēl uztura speciālistu padomi paliek „kā saucēja balss tuksnesī" (Mat. ev.3:1-15), kas nozīmē, ka tie netiek uzklausīti. Uzskatāms piemērs tam - 2000. gadā Latvijā bija 11,9% aptaukojušos cilvēku, 2004. gadā - 16,3% (pētījuma FINBALT 1998.-2004. gada dati).

Pārdomu vērts ir fakts, ka Latvijā pārtikai tiek izlietoti 30,6% no visiem naudas ienākumiem. Eiropas Savienībā - mazāk par 20%. Vainojamas būtu cenas vai algas?

Literatūra

  1. LR Labklājības ministrija Latvijas Pārtikas centrs; Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas, 2001.
  2. LR Centrālā statistikas pārvalde; Mājsaimniecības budžets 2004. gadā, Statistikas biļetens, Rīga, 2005.
  3. Souci S. W., Fachmann W., Kraut H. Food Composition and Nutrition Tables. Scientific Publishers. Stuttgart.1994.
  4. Širina Inga bakalaura darbs „Latvijas iedzīvotāju uzturvielu vērtējums pēc produktu patēriņa", 2007. gada jūnijs.
  5. Zariņš Z., Neimane L. Uztura mācība, Rasa ABC SIA, 2002.
  6. Zariņš Z., Bērziņa I., Pirksts V., Golovčenko A. Latvijas iedzīvotāju patērēto uzturproduktu sastāvs//Ārstu Žurnāls; 2002, februāris.

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Ūdens balanss organismā Nepiemirstam padzerties?!

    Cilvēka organisms ūdeni nevar uzkrāt kā kamielis, tas jāuzņem regulāri. Uztura speciālisti rekomendē izdzert astoņas glāzes ūdens dienā, kas nodrošina organisma metabolisma procesiem nepieciešamo ūdens daudzumu. Tomēr rekomendētais daudzums ne vienmēr ikdienā tiek patērēts. Akūta dehidratācija veselam pieaugušam cilvēkam, ja vien nav pastiprinātas fiziskās slodzes, ir reta parādība, tomēr zinātnieki izsaka hipotēzi, ka ilgstoša, kaut arī neliela, dehidratācija var radīt nopietnas veselības problēmas un tādējādi meklē pierādījumus rindas hronisku veselības problēmu saistībai ar dehidratāciju. Lasīt visu

  • Vegāns ārsta praksē. Ko der zināt?

    Vegānisms ir ne tikai dzīvnieku neizmantošana pārtikā, apģērbā, izklaidē, bet arī filozofiska nostāja, dzīvesveids. [1] Vegāni izvairās no dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas, iemesls šādai izvēlei visbiežāk ir ētiska rakstura apsvērumi par dzīvnieku tiesībām un labturību, rūpēm par apkārtējo vidi, ekoloģiju, kā arī garīgi un reliģiski apsvērumi. Lasīt visu

  • Piemērots uzturs reproduktīvā vecuma sievietēm. Vadlīniju apskats

    Pēdējos gados arvien vairāk pierādījumu liecina, ka augsts ķermeņa masas indekss sievietei pirms grūtniecības, liels svara pieaugums un nepilnvērtīgs uzturs grūtniecības laikā ir būtiski faktori, kas ietekmē neinfekcijas slimību skaita pieaugumu, var negatīvi ietekmēt grūtniecības ilgumu un iznākumu. Lasīt visu

  • Augsts holesterola un triglicerīdu līmenis un E vitamīns

    Doctus . | 2015. gada 13. marts

    2000. gadā tika noteikta E vitamīna vidējā dienas deva (12 mg/dn). Neskatoties uz to, pasaulē turpinās diskusijas par to, kāds ir nepieciešamais E vitamīna daudzums dienā. Vairāk nekā 90% Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju, kuri nelieto uztura bagātinātājus, neuzņem noteikto E vitamīna diennakts devu ar pārtiku. Līdzīga tendence ir pierādīta arī citviet pasaulē.   Lasīt visu