Eiromelanomas diena un cīņa pret ādas vēzi

Marta nogalē Rīgas Stradiņa universitāte un biedrība “Dermatologi pret ādas vēzi” rīkoja konferenci “Dermato-onkoloģijas aktualitātes Latvijā. Eiromelanomas kampaņai Latvijā – 5 gadi”, kuras mērķauditorija bija dermatologi, ģimenes ārsti, onkologi un citu specialitāšu pārstāvji. Konferencē tika aplūkots ļoti plašs šīs problēmas jautājumu loks: statistikas dati par slimības izplatību, primārās un sekundārās profilakses iespējas, diagnostika un ārstēšana, kā arī bija ekskluzīva iespēja dzirdēt Eiromelanomas dienas aizsācējas Veronique de Marmol lekciju par šo nozīmīgo problēmu. Piedāvājam šīs konferences galveno atziņu apkopojumu.

Kāda ir situācija ar ādas vēža saslimstību Latvijā?

Eiromelanomas dienas aizsācēja Veronique de Marmol un biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls

Eiropā katru gadu tiek diagnosticēti gandrīz 70 tūkstoši jaunu saslimšanas gadījumu ar melanomu un aptuveni 14 tūkstoši nāves gadījumu.

Latvijā saslimstība ar ādas ļaundabīgajiem audzējiem stabili ir pirmajā pieciniekā no biežāk diagnosticētajiem ļaundabīgajiem audzējiem. 2010. gadā vīriešiem ādas ļaundabīgie audzēji bija 5. vietā (35,5 gadījumi uz 100 000 vīriešiem), savukārt sievietēm 3. vietā (37,9 gadījumi uz 100 000 sievietēm). Analizējot atsevišķi saslimstību un mirstību no melanomas, redzams, ka melanomas saslimšanas gadījumu skaits Latvijā laika posmā no 1985. gada līdz 2011. gadam dubultojies - no nepilniem 100 gadījumiem 1985. gadā līdz 195 gadījumiem 2011. gadā. Savukārt mirstība no 30 gadījumiem 1985. gadā pieaugusi līdz gandrīz 76 gadījumiem 2011. gadā. Statistikas datos redzamas arī nelielas pozitīvas tendences diagnostikas savlaicīgumā, nedaudz pieaug agrīni (1. un 2. slimības stadijā) atklāto melanomas gadījumu īpatsvars (1980. gadā agrīni tika atklāti 50% melanomas gadījumu, 2011. gadā - 68,6%) [Slimību profilakses un kontroles centra dati]. Tomēr, tā kā ādas ļaundabīgie audzēji ir vizuālās lokalizācijas audzēji un ir viegli diagnosticējami, šim īpatsvaram vajadzētu būt vēl lielākam, tāpēc jāizglīto gan sabiedrība, gan ārsti.

Primārā un sekundārā profilakse

Lai mazinātu saslimšanu ar melanomu un citiem ādas vēža veidiem, būtiska nozīme ir diagnostikai un profilaksei.

Viens no svarīgākajiem profilaktiskajiem pasākumiem, kā izvairīties no saslimšanas ar ādas vēzi, ir samazināt ultravioletā starojuma daudzumu, kā arī lietot atbilstīgus saules aizsargkrēmus, kas pasargā no ultravioleto B staru un ultravioleto A staru iedarbības, un laikus konsultēties ar ārstu.

Lai izvairītos no saslimšanas, īpaši jārūpējas par bērnu aizsardzību no saules jau agrā vecumā, regulāri (ik pēc divām stundām) lietojot saules aizsargkrēmu ar maksimālo aizsardzības indeksu vai īpaši bērniem piemērotu saules aizsargkrēmu. Līdz trīs gadu vecumam bērni no saules jāsargā īpaši. Tāpat uzmanība jāpievērš saules aizsardzības faktoram. Eiropas Kopienu komisijas vadlīnijas par saules aizsargkrēmiem nosaka: tiem jāpasargā ne tikai no ultravioletajiem B stariem, bet arī A stariem. To savstarpējai aizsardzības faktoru attiecībai jābūt ne lielākai par trīs, cenšoties panākt homogēni vienādu aizsardzības stiprumu gan pret B, gan pret A stariem.

Būtiski atcerēties, ka ļoti lielu ļaunumu ādai nodara arī solāriju apmeklējumi, un dermatologi kliedē mītus, uzsvērdami, ka solārijs ziemā neder kā D vitamīna avots, un atgādina, ka D vitamīns veidojas no ultravioletā B starojuma, bet solārijos pārsvarā ir ultravioletais A starojums, kas veicina fotonovecošanos.

Biedrība "Dermatologi pret ādas vēzi" veica pētījumu par Latvijas skolēnu solāriju lietošanas paradumiem, kurā secināja, ka 19% aptaujāto skolēnu (n=1324) vecumā no 13 līdz 18 gadiem ir apmeklējuši solāriju un 40% skolēnu iedegumu uzskata par veselīguma pazīmi. Biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls uzver, ka "bērnu un jauniešu āda ir jutīgāka pret ultravioletajiem stariem nekā pieaugušajiem, tāpēc, ja līdz 35 gadu vecumam bieži sauļojas saulē vai apmeklē solāriju, risks saslimst ar ādas vēzi dzīves laikā pieaug par 75 procentiem. Diemžēl arī Latvijas pētījums atklāj satraucošu tendenci - tieši jaunieši, kas sauļojas, ir viena no ādas vēža riska grupām, bet viņiem trūkst izpratnes par ādas veselību."

Eiromelanomas diena

Ļoti būtiska ir ne tikai sabiedrības un ārstu izglītošana par saules kaitīgo ietekmi, bet arī ādas ļaundabīgā audzēja savlaicīga atklāšana: labi zināms - jo ātrāk slimība atklāta, jo vieglāk padodas ārstēšanai.

Lai aicinātu sabiedrību pievērst uzmanību ādas veselībai un veikt dzimumzīmju un ādas jaunveidojumu diagnostiku, Eiropā un arī Latvijā dermatologi ik gadu organizē īpašu Eiromelanomas akciju ādas vēža agrīnai diagnostikai un profilaksei. Kustība dibināta 1999. gadā Beļģijā, pateicoties neatkarīgu dermatologu iniciatīvai. Kopš kustības aizsākumiem visā Eiropā 31 valstī ādas veidojumus bez maksas pārbaudījuši jau 300 000 cilvēku. Šī kustība darbojas trīs līmeņos: sabiedrības, pētniecības un politikas. 

Kā uzsvēra šīs dienas dibinātāja Veronique de Marmol no Beļģijas, šīs dienas mērķis ir izglītot ne tikai sabiedrību, bet arī ģimenes ārstus, citus medicīnas speciālistus un profesionāļus ārpus medicīnas, kas darbojas ar cilvēkiem un var pamanīt aizdomīgus veidojumus uz ādas. Beļģijā 75% ģimenes ārstu neveic saviem pacientiem ādas ļaundabīgo audzēju skrīningu, domājams, ka Latvijā šī proporcija varētu būt vēl lielāka. Ir pierādīts, ka ģimenes ārstu apmācības šajā jautājumā ievērojami palielina atklāto melanomas gadījumu skaitu. Ģimenes ārstam būtu arī jāmāca pacients, ka regulāri jāveic pašapskate. 

Eiromelanomas diena Latvijā norisinās jau piekto gadu, šogad - 7. maijā. Šajā dienā iedzīvotājiem ir iespēja bez mak sas kon sul tē ties par ādas veselību un saņemt rekomendācijas par saules aizsarglīdzekļu lietošanu. Latvijā skrīninga aptvere šajā dienā ir 0,7%, kas ir ļoti daudz, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

Diagnostikas un ārstēšanas iespējas

Šobrīd pieejamās metodes ādas vēža diagnostikā dod pacientam tik ļoti nepieciešamo laiku un rezultātu ļauj iegūt ātri. Ādas vēža diagnostika ir samērā vienkārša, nepieciešams tikai dermoskops (optiskais vai digitālais) un zināšanas, kā interpretēt redzamo. Dermaskopija ir ļoti svarīga pirms klīnisko pazīmju parādīšanās (pirms var izmantot ABCD algoritmu: asimetrija, neregulāras robežas, neregulāra krāsa, veidojuma diametrs lielāks par 5 mm). Dermaskopija uzlabo diagnostisko efektivitāti. Diagnozes apstiprināšanai nepieciešama histoloģiskā analīze.

Atbilstīgi slimības smagumam un formai ir vairākas ārstēšanas iespējas. Pārsvarā izvēlas ķirurģisku ārstēšanu, bet var lietot arī medikamentozu terapiju ar interferonu vai imūnkrioķirurģijas metodi, kā arī viroterapiju.

Onkotropo/onkolītisko vīrusu lietošanu onkoloģijā sauc par viroterapiju. Viroterapija ir imūnaizsardzības mehānismu aktivēšanas metode. Ar vīrusu onkotropismu tiek apzīmēta vīrusu spēja jeb īpašība atrast un iznīcināt (onkolīze) ļaundabīgās audzēju šūnas, nekaitējot veselajām šūnām. Latvijā un citās valstīs (Vācijā, Austrālijā, Japānā u.c.) veiktos pētījumos ir pierādīta viroterapijas efektivitāte melanomas ārstēšanā.  Prof. Simona Doniņa prezentēja pētījuma rezultātus, kas laika posmā no 2008. gada līdz 2010. gadam tika veikts Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas klīnikā Latvijas Onkoloģijas centrs. Pētījumā secināja, ka 56% pacientu viroterapija aktivizē šūnu imunitāti. Tomēr jāatceras, ka imūnā atbilde uz viroterapiju ir ļoti individuāla un nepieciešama imunitātes novērtēšana visu ārstēšanas laiku.

Ārstēšanas taktika katram pacientam jāpielāgo individuāli, un vislabāk, ja ārstēšanu pārrauga daudzdisciplināra komanda: ģimenes ārsts, dermatologs un onkologs.

Foto: Inese Austruma

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Eiromelanomas diena

    Doctus . | 2012. gada 7. maijs

    Šodien 31 Eiropas valstī, tai skaitā Latvijā tiek atzīmēta Eiromelanomas diena. Lai aicinātu sabiedrību pievērst uzmanību ādas veselībai un veikt dzimumzīmju un ādas jaunveidojumu diagnostiku, Eiropā un arī Latvijā dermatologi ik gadu organizē šo īpašo Eiromelanomas akciju ādas vēža agrīnai diagnostikai un profilaksei.   Lasīt visu

  • Laboratorisko izmeklējumu neprecizitātes. Iespējamie iemesli

    Laboratorisko izmeklējumu nozīme pēdējos gadu desmitos ir ļoti pieaugusi un ieguvusi pavisam jaunu vietu medicīnā. Laboratorisko izmeklējumu klāsts un izmantošanas iespējas ir ļoti plašas: sijājošā diagnostika, diferenciāldiagnostika, terapijas efektivitātes izvērtēšana. Lasīt visu

  • MODY tipa diabēts

    Rakstā par MODY tipa diabētu no praktiskā viedokļa: galvenās klīniskās un laboratoriskās pazīmes visizplatītākajiem MODY veidiem, kā arī iezīmes, kas varētu palīdzēt MODY diferencēt no 1. un 2. tipa cukura diabēta, un informācija par klīniskajiem testiem, kas palīdzētu identificēt pacientus, kuriem nepieciešama molekulāri ģenētiskā testēšana. Lasīt visu

  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. II daļa*

    Lai gan iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatības rādītājs Latvijā ir zems, pacientu skaits pakāpeniski pieaug. Paula Stradiņa KUS statistikas dati rāda stacionēto Krona slimības (KS) pacientu skaita pieaugumu 18—44 gadu vecumā, čūlainā kolīta (ČK) gadījumā pēc 60 gadu vecuma. Šajā Doctus numurā par IZS izpausmēm ārpus zarnām balsta—kustību aparātā, ādā, sirdī, acīs, uroģenitālajā sistēmā, CNS. Lasīt visu