Sapņi, balvas un laba sejas āda

Kāds ir jūsu sapnis par valsti? Šādu jautājumu režisors Viesturs Kairišs uzdeva 20. oktobra "Dombura studijā". Pēcāk atbildes kā tviterpērles klīda pa sociālajiem tīkliem. Šis ir jautājums, ko novembrī - Latvijas svētku laikā  - vērts uzdot katram pašam sev. Vai valsts ir prātā? Un sirdī? Cik lielā mērā?  

Šo pašu jautājumu varētu nedaudz pārfrāzēt - kāds ir jūsu sapnis par Latvijas veselības aprūpi? Atbildi ļoti gribētu dzirdēt no jaunā veselības ministra. Mans sapnis par veselības aprūpi: es un mani bērni jūtamies droši, zinot, kam var uzticēties, un zinot, ka būs rezultāts, ne tikai process "aizej tur - nezin kur, tev izmeklēs to - nezin ko, tas maksās tik - nezin cik". Tātad galvenokārt tas nozīmē attieksmi.

Nupat kā pirmais sniegs nobiris lērums atzinības balvu. Saskaitīju piecas: Ārstniecības kvalitātes balva, Ministru kabineta Atzinības balva, Dekāna balva, Priedkalna balva, Veselības gada balva. Tas jauki, ka mācāmies teikt paldies, pat ja dažbrīd balvas tiek pasniegtas ar amerikānisku dežūrpieklājību. Vislielākais prieks par sešiem ģimenes ārstiem, kas saņēma LU Medicīnas fakultātes Dekāna balvu. Pieredzējuši praktiķi un autoritātes Latvijas veselības aprūpē, bet visiem acis deg aizrautībā par darāmo. Simpātiski, ka viņi novērtēti tieši par attieksmi. Vai attieksmi var iemācīt? Var. Viena no balvas laureātēm atzina: ir cilvēki, pret kuriem audzināšana ģimenē vai vienkārši daba ir bijusi dāsna un apveltījusi ar emocionālu inteliģenci. Bet ko darīt tās trūkuma gadījumā? Kad students praktiskajā nodarbībā jautā: "Kā lai nolaižos līdz pacienta līmenim?" - skolotājs var turpināt sarunu par augstumiem, kuros dakteris nekad nesēž...

Un vēl rudenī, tumšajā laikā, kad visi kaut kā dabiski sadrūmst, Doctus intervē Dr. Janīnu Romanovu. Smaidīgajai dakterei fotosesijā lūdzām, lai padalās noslēpumā, kā saglabāt tik labu izskatu. "Vienkārši!" teica daktere Jana. "Svarīgi, lai ir jušana, ka tavā dzīvē kaut kas notiek. Labs vai varbūt ne tik labs, tie var būt arī grūti brīži. Brīži, par kuriem zini - Dievs ar tevi strādā."

 

Uz augšu ↑
  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu

  • Pavisam citi mērogi. Trīs mēneši Amerikā

    “Sākot rezidentūru pediatrijā, uzreiz sapratu, ka tā ir domāta man. Tiecoties pēc augstākas profesionalitātes, devos uz Amerikas bērnu slimnīcām, lai iegūtu pieredzi un svaigas zināšanas. Tas arī bija mans galvenais mērķis,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatrijas rezidente PAULA KĻAVIŅA. Lasīt visu