Sirds kalcifikāciju iespējams apturēt

Doctus . | 2016. gada 21. novembris

Sirds saistaudi pēc bojājuma pārvēršas kaulvielu producējošās šūnās. Šis atklājums izskaidro, kāpēc dažiem cilvēkiem, kam bijis sirds bojājums, attīstās abnormāli kalcija depozīti sirds sieniņā un/vai vārstuļos. Atklāts, ka sirds kalcifikāciju var apturēt, bloķējot enzīmu, kas regulē kaulu mineralizāciju.

Audos (kas nav kaulaudi) parasti normālos apstākļos kalcifikācija nenotiek, bet to reizēm novēro sirdī, asinsvados un nierēs vecākiem pacientiem, biežāk tiem, kas sirgst ar cukura diabētu vai nieru slimību. Sirdī kalcifikācija var izjaukt elektrisko impulsu pārvadi un veicināt blokāžu attīstību. Kolīdz audos izveidojas kalcija depozīti, tos likvidēt nav iespējams.

Lai noskaidrotu, kas ir kalcifikācijas pamatā, pētnieki aktivēja sirds fibroblastus pelēs un novēroja, ka tie pārvēršas osteoblastiem līdzīgās šūnās pēc sirds bojājuma. Šos fibroblastus transplantēja veselu peļu izolētos zemādas rajonos, un novēroja līdzīgu kalcifikāciju kā donoru pelēs. Laboratorijas apstākļos novērots, ka arī cilvēku sirds fibroblasti veido līdzīgus kalcija depozītus.

Noskaidrojot, vai šo kalcifikāciju iespējams aizkavēt, atklāts medikaments, kā mērķis ir proteīns ENPP1 (sirdī un sirds fibroblastos novērota būtiska tā ekspresija). Zinātnieki injicēja dažādas nelielas molekulas, kas spēja izmainīt ENPP1 aktivitāti un novēroja kalcija izgulsnēšanās samazināšanos par > 50 %. Savukārt medikaments etidronāts pēc bojājuma aizkavēja kalcifikāciju par 100 %.

Pētnieku grupa jau sākusi tālākus pētījumus, lai noskaidrotu, vai šīs molekulas varētu būt efektīvas asinsvadu kalcifikācijas mazināšanā.

AVOTS: Indulekha C.L. Pillai, et al. Cardiac Fibroblasts Adopt Osteogenic Fates and Can Be Targeted to Attenuate Pathological Heart Calcification. Cell Stem Cell, 2016.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Diabētiska kardiomiopātija

    Diabētiska kardiomiopātija ir cukura diabēta izraisīta sirds strukturāla un funkcionāla slimība, kam raksturīga lipīdu akumulācija kardiomiocītos, miokarda fibroze un pastiprināta kardiomiocītu bojāeja, kas izraisa kreisā kambara (KK) remodelāciju un hipertrofiju ar diastoliskās un sistoliskās funkcijas samazināšanos; šīs izmaiņas nav saistāmas ar koronāru sirds slimību, arteriālo hipertensiju vai sirds vārstuļu slimībām. [1; 2] Lasīt visu

  • Kardioprotektori

    Koronārās asinsrites traucējumi un/vai metabolisma traucējumi ir galvenie koronārās sirds slimības (KSS), sirds mazspējas, sirds ritma traucējumu cēloņi. Lai pasargātu sirdi no šīm slimībām vai palīdzētu tai slimības gaitā, izmanto dažādu farmakoloģisko grupu medikamentus, ko nosacīti mēdz dēvēt par kardioprotektoriem. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu

  • Monētas izmēra gudrais insulīna plāksteris

    Doctus . | 2020. gada 13. februāris

    Pētnieki strādā pie gudrā insulīnu izdalošā plākstera izstrādes, kas varētu monitorēt un pārvaldīt glikozes līmeni cilvēkiem ar cukura diabētu, kā arī ievadīt nepieciešamo insulīna devu. Lasīt visu