Gaļas neatsveramā nozīme pieaugušā un bērna uzturā

Rīgas Stradiņa Universitāte . | 2016. gada 5. decembris

Mūsdienu sabiedrībā joprojām aktuāls ir jautājums par to, vai gaļa uzturā ir jālieto vai nav. Rīgas Stradiņa universitātes profesore un ārste-hematoloģe Sandra Lejniece uzsver, ka gaļa uzturā ir jālieto, īpaši bērniem, kuru organisms vēl tikai aug un attīstās. Profesore arī dod padomu veģetāriešiem, kas jāievēro, lai neradītu kaitējumu veselībai.

Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras profesores un ārstes hematoloģes Sandras Lejnieces viedoklis (video garums: 3,41 min.) pieejams šeit.Prof. Sandra Lejniece

“Mūsu organisms bez skābekļa nevar funkcionēt, savukārt skābekli organismā pārnes hemoglobīns, kas ir sarkanajās šūnās. Lai tas izveidotos, cilvēka organismā obligāti ir jābūt dzelzij. Mūsu organisms gadsimtu gaitā ir tā pielāgojies, ka, uzņemot divvērtīgo un trīsvērtīgo dzelzi ar uzturu, labāk uzsūcas divvērtīgā dzelzs, kas ir gaļā.”

Ja tiek ievērota diēta, jāskatās, cik daudz uzturā tiek lietota gaļa. Vislabāk dzelzs organismā uzsūcas no sarkanās gaļas – liellopa, jēra un aknām, pēc tam no cūkas un putnu gaļas. Zivīs dzelzs ir vismazāk. Ir ļoti daudz produktu, kuros ir trīsvērtīgā dzelzs, piemēram, zemenes, spināti un pupas, taču šī dzelzs uzsūcas sliktāk.

“Es nesaku, ka ir slikti būt veģetārietim, taču, ja organismam vajag dzelzi lielā daudzumā, piemēram, bērniem, grūtniecēm un jaunām sievietēm, kurām ir pastiprināta menstruālā asiņošana, diētā vajag būs divvērtīgai dzelzij, respektīvi, uzturā jālieto gaļa.”

Ja tomēr pieaugušais kādu apsvērumu dēļ izvēlas gaļu uzturā nelietot, viņam reizi trijos līdz sešos mēnešos būtu jānodod asins analīzes un jāpārbauda ferritīna līmenis, kas parāda dzelzs saturu organismā, folskābe un vitamīns B12.

 “Ja bērnam pieaugušais apzināti nedod gaļu, tad tiek radīts risks, ka bērnam attīstīsies anēmija (mazasinība). Viņa organismā būs mazāk skābekļa, un var sākties kognitīvās funkcijas traucējumi. Bērns var sliktāk attīstīties un mācīties. Viņš būs miegains un noguris, negribēs spēlēties. Anēmija ir bīstams stāvoklis visam organismam!” uzsver ārste Sandra Lejniece.

Veģetāriešiem uzturā ļoti lielā daudzumā būtu jālieto sojas produkti, pupas, zirņi, spināti un pastāvīgi jākontrolē dzelzs līmenis organismā.

“Taču ārsti hematologi, kuri pacientiem ik dienu ārstē dzelzs deficīta anēmiju, uzskata, ka gaļa, kurā ir divvērtīgā dzelzs, uzturā ir jālieto!” nobeigumā piebilst hematoloģe.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Veģetāra diēta un kolorektālā vēža risks

    Doctus . | 2015. gada 10. marts

    Veģetāras diētas ievērošana ir saistīta ar zemāku kolorektālā vēža risku, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri neievēro veģetāras diētas ēšanas principus, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Internal Medicine.   Lasīt visu

  • Veģetārietis – tas pats visēdājs, tikai bez gaļas?

    Veģetārisms nav tikai uztura veids, tā ir arī dzīves filozofija. Līdz ar to ir ļoti grūti nodalīt tikai veģetārā uztura ietekmi uz cilvēka veselību, jo lielākajai daļai veģetāriešu raksturīgi vairāk rūpēties par savu veselību: sportot, atteikties no kaitīgiem ieradumiem, plānot uzturu. Šajā rakstā stāstām par vielām, ko ar veģetāru uzturu uzņem potenciāli vairāk un ko potenciāli mazāk, un arī to, kāda ir šo vielu nozīme cilvēka organismā un ietekme uz veselību. Lasīt visu

  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu