Vīrieši ar augstākām izziņas spējām labāk lieto medikamentus sirds veselībai

Doctus . | 2017. gada 28. februāris

Izziņas spējas ir pozitīvi saistītas ar veselību, veselības prasmēm, veselības uzvedību un ilgdzīvotību. Likumsakarīgi zemākas izziņas spējas ir saistītas ar sliktāku medikamentu lietošanu. 

Pētnieki izvērtēja ilgtermiņa saistību starp izziņas spējām un izrakstīto statīnu lietošanas paradumiem vīriešiem pēc miokarda infarkta.  

Izziņas spējas tika novērtētas 18 – 20 gadu vecumā, vēlāk (vidēji pēc 30 gadiem) šī informācija tika ņemta vērā, kad vīrietim konstatēja pirmo miokarda infarktu (<=60 gadi) un ar to saistīto viena gada un divu gadu statīnu lietošanu.

Pētījums tika veikts Zviedrijā, tika izmantota loģistiskā regresija, lai novērtētu novēroto un samēroto saistību. Primārajā analīzē tika iekļauta informācija par 2613 vīriešiem, sekundārā analīzē iekļāva arī nepilnīgus gadījumus – kopumā 4061.

Izziņas spēju pieaugums par vienu standartdeviāciju ir pozitīvi saistīts gan ar viena gada statīnu lietošanu (OR=1,15; 95 % TI [1,01 – 1,31]); p<0,05), gan ar divu gadu statīnu lietošanu (OR=1,14; 95 % TI [1,02 – 1,27]; p<0,05) pēc miokarda infarkta.  No 20 jaucējfaktoriem, kas tika pārbaudīti, tikai smēķēšana ietekmēja šo saistību.

Pētnieki secināja, ka novērtētās izziņas spējas vidēji 30 gadus atpakaļ, jaunībā, ir riska faktors atbilstošai statīnu lietošanai pēc pirmā miokarda infarkta vīriešiem jaunākiem par 60 gadiem. Jo labākas izziņas spējas ir bijušas jaunībā, jo labāka medikamentu lietošana vecumdienās. Tālāki pētījumi ir nepieciešami, iekļaujot vecākus cilvēkus un sievietes, kā arī vairāk sociālekonomiskos faktorus.

 

AVOTS: John Wallert, Claudia Lissåker, Guy Madison, Claes Held, Erik Olsson. Young adulthood cognitive ability predicts statin adherence in middle-aged men after first myocardial infarction: A Swedish National Registry study. European Journal of Preventive Cardiology, 2017

Uz augšu ↑