Statīnu lietošana un paaugstināts cukura diabēta attīstības risks

Doctus . | 2017. gada 16. marts

Gados vecām sievietēm (pēc 75 gadu vecuma), kuras lieto holesterīnu pazeminošus statīnus, ir paaugstināts cukura diabēta attīstības risks, secināts Austrālijā veiktā pētījumā. 

Neskaitāmos pētījumos ir pierādīts, ka statīnu lietošana samazina kardiovaskulāru slimību un mirstības risku. Ir pētījumi, kas apliecina, ka statīnu lietošana paaugstina cukura diabēta attīstības risku, tomēr šajos pētījumos reti tika iekļautas gados vecas sievietes. Tādēļ šī pētījuma mērķis bija novērtēt un aprēķināt cukura diabēta attīstības risku saistībā ar statīnu lietošanu gados vecu sieviešu kohortā.

Pētījumā tika iekļautas 8372 sievietes, kas dzimušas 1921.-1926.gadā un kuras bija dzīvas uz 2003.gada 1.janvāri un kurām nebija diagnosticēts cukura diabēts. Statīnu lietošana tika izvērtēta balstoties izrakstītajās receptēm par laika periodu 2002.gada 1.jūlijs – 2013.gada 31.augusts.

10 novērošanas gadu laikā 49 % no kohortas tika izrakstīti statīni un 5 % uzsāka cukura diabēta ārstēšanu. Koks daudzfaktoru regresijas analīze uzrādīja, ka statīnu lietošana ir saistīta ar paaugstinātu cukura diabēta attīstības risku (HR=1,33; 95 % TI [1,04 – 1,70]; p<0,05). Risks palielinājās, pieaugot statīnu devai (HR=1,17 (95 % TI [0,84 – 1,65) zemākajai statīnu devai un HR=1,51 (95 % TI [1,14 – 1,99]) augstākajai statīnu devai).

Pētnieki secināja, ka pastāv devas – atbildes sakarība starp statīnu devu un cukura diabēta attīstību. Pētnieki iesaka izvairīties no augstām satīnu devām gados vecām sievietēm. Gados vecākām sievietēm, kuras lieto statīnus, būtu uzmanīgi un regulāri jākontrolē glikozes līmenis asinīs, lai agrīni pamanītu novirzes no nomas un izvairītos no cukura diabēta komplikācijām.  

 

AVOTS: Mark Jones, Susan Tett, Geeske M. E. E. Peeters, Gita D. Mishra, Annette Dobson. New-Onset Diabetes After Statin Exposure in Elderly Women: The Australian Longitudinal Study on Women’s Health. Drugs & Aging, 2017; 34 (3): 203

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Statīni un Alcheimera slimības risks

    Doctus . | 2016. gada 16. decembris

    Šobrīd nav pieejama efektīva Alcheimera slimības ārstēšana, un jaunu molekulu izstrāde vēl ir tālā nākotnē. Tomēr ir zināms, ka daži no citām slimībām izrakstītajiem medikamentiem ir saistīti ar zemāku Alcheimera slimības risku.  Lasīt visu

  • Statīnu mijiedarbība ar antikoagulantiem

    Statīni, 3–hidroksi–3–metilglutaril–koenzīma A (HMG–CoA) reduktāzes inhibitori, šobrīd ir visplašāk lietotie medikamenti hiperholesterinēmijas ārstēšanai. Šie medikamenti, inhibējot HMG–CoA reduktāzi, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeni pazemina efektīvāk par citiem holesterīna līmeni pazeminošiem medikamentiem. Lasīt visu

  • Statīnu lietošana uzlabo dzīvildzi pēc hemorāģiska insulta

    Doctus . | 2014. gada 23. septembris

    Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar statīniem hospitalizēšanas laikā pēc pārciesta hemorāģiska insulta, bija statistiski ticami labāka dzīvildze nekā tiem, kuri nelietoja statīnus, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Neurology.    Lasīt visu

  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu