Izdrukā:
Plaušu saslimšanas pusmūžā ir saistītas ar demenci vēlākos gados
Plaušu saslimšanas vai izmainītas plaušu funkcijas pusmūžā ir saistītas ar paaugstinātu demences vai vieglu kognitīvu traucējumu attīstību vēlāk dzīves laikā.
Arvien vairāk pieaug pierādījumu līmenis, ka plaušu veselība ir saistīta ar demences attīstību un kognitīvo spēju pasliktināšanos. Šī pētījuma mērķis bija pārbaudīt hipotēzi, ka izmainītas plaušu funkcijas vai plaušu slimības pusmūžā ir saistītas ar augstāku demences un vieglu kognitīvu traucējumu attīstības risku vēlākos gados.
Pētījumā iekļāva 14 184 dalībniekus, kuriem 1987 – 1989.gadā veica spirometrijas izmeklējumu un izvaicāja par plaušu veselību, pēc tam šos dalībniekus novēroja, vai tiem attīstās demence vai viegli kognitīvi traucējumi.
Pētījumā konstatēja, ka demence vai viegli kognitīvi traucējumi biežāk tika novēroti pacientiem ar restriktīvu (OR=1,58; 95 % TI [1,15 – 2,19]) vai obstruktīvu plaušu slimību (OR=1,29; 95 % TI [1,05 – 1,59]), salīdzinot ar dalībniekiem bez plaušu slimībām vai respiratoriem simptomiem. Saistība saglabājās līdzīga, ja aprēķinus veica tikai ar nesmēķētājiem.
Pētnieki secina, ka plaušu saslimšanas un pasliktinātas plaušu funkcijas pusmūžā ir saistītas ar paaugstinātu demences un vieglu kognitīvu traucējumu attīstītas risku vēlākos gados. Šī saistība tika novērota gan smēķētājiem, gan nesmēķētājiem.
AVOTS: Lutsey PL, Chen N, Mirabelli MC, et al. Impaired Lung Function, Lung Disease and Risk of Incident Dementia. American Journal of Respiratory and Critical Care Medicine
-
Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu
-
10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu. Lasīt visu
-
Striju molekulārais un šūnu mehānisms
Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu