Trauksme, depresija un citas psihiskas saslimšanas paaugstina infarkta un insulta risku
Pieaugušajiem virs 45 gadu vecuma, kuri ir piedzīvojuši psiholoģisku distresu, piemēram, depresiju vai trauksmi, ir paaugstināts kardiovaskulāro slimību attīstības risks.
Pētījumā iesaistīja dalībniekus vecumā virs 45 gadiem, kuriem anamnēzē nebija miokarda infarkta vai insulta. Pētnieki kategorizēja psiholoģisko distresu kā zemu, vidēju vai augstu/ ļoti augstu, izmantojot standarta psiholoģiskā distresa skalu. Aptauja balstīta uz 10 jautājumiem. Pētījumā iesaistīja 102 039 vīriešus (vidējais vecums 62 gadi) un 119 38 sievietes (vidējais vecums 60 gadi). No visiem dalībniekiem pēc aptaujas aizpildīšanas, 16,2 % bija vidējs psiholoģiskais distress un 7,3 % augsts/ļoti augsts psiholoģiskais distress.
Vairāk kā četru novērošanas gadu laikā tika konstatēti 4573 miokarda infarkta un 2421 insulta gadījumi. Absolūtais miokarda infarkta un insulta risks pieauga līdz ar psiholoģisko distresu.
Pētījumā Austrālijā ar 221 677 dalībniekiem, pētnieki secināja, ka:
- Sievietēm, kurām ir bijis augsts vai ļoti augsts psiholoģisks distress ir par 44 % augstāks insulta risks nekā sievietēm bez šādām saslimšanām;
- Vīriešiem vecumā no 45 līdz 79 gadiem ar augstu vai ļoti augstu psiholoģisko distresu ir par 30 % augstāks miokarda infarkta risks nekā tiem, kuriem ir zems psiholoģiskais distress. Pēc 80 gadu vecuma šis risks samazinās.
Saistība starp psiholoģisko distresu un paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku saglabājās pēc samērošanas pēc dzīvesveida faktoriem (smēķēšana, alkohola lietošana, uztura paradumi u.c.) un slimību anamnēzes.
Cilvēkiem ar psiholoģiskā distresa simptomiem jāmeklē medicīniskā palīdzība, ne tikai, lai mazinātu psihiskos simptomus un psiholoģiskā distresa simptomus, bet arī mazinātu kardiovaskulāro slimību risku. Ģimenes ārstiem vajadzētu veikt proaktīvu psiholoģiskā distresa simptomu sijājošo atlasi, lai identificētu pacientus ar paaugstinātu risku.
AVOTS: Jackson CA, Sudlow CLM, Mishra GD. Psychological Distress and Risk of Myocardial Infarction and Stroke in the 45 and Up Study. Circulation: Cardiovascular Quality and Outcomes, 2018.

Saistītie raksti
-
Trauksme. Bieži sastopama, izaicinoša diagnostikā
Ar trauksmi saistītie traucējumi ir biežākie psihiskie traucējumi vispārējā populācijā, un trauksmes klīniskās izpausmes pavada daudzas citas somatiskas patoloģijas. Pēc PVO datiem 2015. gadā pasaulē no trauksmes cieta 3,6 % — 264 miljoni cilvēku! Latvijā 2015. gadā no trauksmes cieta 3,2 % no populācijas, no depresijas — 4,9 %. [1] Lasīt visu
-
Metformīna lietošana samazina nāves risku pacientiem ar Covid-19 un cukura diabētu
Metformīna lietošana pirms Covid-19 diagnozes ir saistīta ar trīskārtīgu mirstības samazināšanos Covid-19 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Cukura diabēts ir nozīmīgs riska faktors Covid-19 komplikāciju attīstībai. Lasīt visu
-
Par ārkārtas situācijas turpināšanu varētu lemt pēc "luksafora principa"
Pēc 7. februāra par ārkārtas situācijas virzību varētu lemt pēc “luksofora principa”, nosakot konkrētus saslimstības rādītājus, proti, pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Lasīt visu
-
Paaugstināts Pārkinsona slimības risks pacientiem ar šizofrēniju
Jaunā pētījumā pierādīts, ka šizofrēnija un šizotipiskie traucējumi paaugstina Pārkinsona slimības risku vēlāk dzīves laikā. Palielinātais risks var būt saistīts ar izmaiņām smadzeņu dopamīna sistēmā, ko izraisa dopamīna receptoru antagonisti, vai šizofrēnijas neirobioloģiskām sekas. Lasīt visu