Grūtības urīnceļu infekcijas pārvaldībā

Doctus . | 2019. gada 22. augusts

Urīnceļu infekcijas simptomus bieži ārstē empīriski ar antibiotikām, neņemot vērā faktu, ka daudzās epizodēs antibiotikas nesniedz gaidīto rezultātu un var veicināt rezistenci pret noteiktām antibiotikām. 

Šobrīd ārsti var izmantot laboratoriskus urīna testus, kuru rezultāts zināms pēc pāris dienām, vai testus ar suboptimālu jutību un specifiskumu. Ārsta kabinetā veikts urīna tests (point–of–care test (POCT)) rezultātus varētu uzrādīt 24 stundās, palīdzot pieņemt lēmumu par antibiotiku izrakstīšanas nepieciešamību. Par ārstu pieredzi, izmantojot ātro diagnostisko POCT, zināms maz. Pētījuma mērķis bija gan novērtēt Flexicult testu ātrai un ērtai informācijas ieguvei par urīnceļu infekcijas pārvaldību, gan gūt ieskatu par nepieciešamo optimālam POCT.

Telefonintervijās tika iztaujāti 35 primārās veselības aprūpes ārsti Velsā, Anglijā, Spānijā un Nīderlandē, kuri piedalījās Flexicult testēšanā, izmantojot urīna paraugus.

Lielākā daļa aptaujāto ārstu atzina nepieciešamību pēc POCT urīnceļu infekciju pārvaldībā: ar POCT rezultātu var iegūt ātrāk nekā ar laboratorijas testiem, šis tests vairo ārsta pārliecību par izvēlēto ārstēšanas metodi un palīdz izvērtēt nepieciešamību lietot antibiotikas. Tomēr ārsti ziņoja arī par grūtībām interpretēt Flexicult testa rezultātus, ierobežojumiem, kad šo testu izmantot, kā arī bažām, ka visu pacientu pārbaude apgrūtina pakalpojuma sniegšanu un pagarina pacienta diskomforta ilgumu, atliekot lēmuma pieņemšanu, līdz būs zināmi testa rezultāti. Optimāls POCT rezultātu sniegtu ātrāk, būtu uzticams un ērti lietojams. Ieviest ikdienas praksē šo testu būtu vieglāk, ja būtu skaidri norādīts, kuriem pacientiem ir nozīme to veikt, kā interpretēt rezultātus “pelēkajā zonā”, vai tests būtu jāveic pat “vienkāršos” gadījumos un kad jāpārtrauc nevajadzīgs antibiotiku kurss.

Pētnieki secināja: primārās veselības aprūpes ārsti tic, ka POCT varētu būtiski palīdzēt urīnceļu infekciju pārvaldībā, tomēr veiksmīgai tā ieviešanai vajag skaidras rekomendācijas.

 

AVOTS: Brookes–Howell L, Thomas–Jones E, Bates J, et al. Challenges in managing urinary tract infection and the potential of a point–of–care test guided care in primary care: an international qualitative study. BJGP Open, 2019; 3(2): bjgpopen18X101630

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu