Grūtniecības komplikācijas saistītas ar paaugstinātu sirds slimību un insulta risku vēlākos gados

Grūtniecības komplikācijas, piemēram, spontānais aborts, per-eklampsija, gestācijas diabēts un priekšlaicīgas dzemdības ir saistītas ar paaugstinātu sirds slimību risku vēlāk dzīves laikā, secināts pētījumā.  

Pētījuma mērķis bija novērtēt pierādījums, kas iegūti sistēmiskos apskatos un meta-analīzēs, lai novērtētu saistību starp reproduktīviem faktoriem un vēlāk sekojošiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem.  

No Medline, Embase un Cochrane datubāzēm tika atlasīti sistemātiskie pārskati un meta-analīzes par laiku līdz 2019.gada 31. augustam. Divi neatkarīgi pētnieki novērtēja datu kvalitāti. Pētījuma iznākumi bija sirds un asinsvadu slimība, tai skaitā išēmiska sirds slimība, sirds mazspēja, perifēra artēriju slimība un insults.  

Pētījumā tika iekļauti 32 apskati, riska faktori tika novērtēti vidēji 7 – 10 gadu novērošanas periodā. Tika konstatēta saistība starp sirds un asinsvadu slimību un: pre-eklampsiju (divreiz lielāks risks), gestācijas hipertensiju (1,5 – 1,9 reizes liekāks risks), placentas atdalīšanos, gestācijas diabētu un priekšlaicīgu olnīcu nepietiekamību; mazāks par 1,5 reižu risks bija agrīnai menarhei, policistisko olnīcu sindromam, agrīnai menopauzei.   

Garāks krūts barošanas laiks bija saistīts ar zemāku kardiovaskulāro slimību risku. Išēmiskas sirds slimības risks bija divas reizes augstāk, ja sievietei bija pre-kelampsija, gestācijas diabēts un priekšlaicīgas dzemdības; 1,5 – 1,9 reizes augstāks risks, ja tika lietota kombinētā perorālā kontracepcija, bijuši vairāki spontānie aborti, priekšlaicīga olnīcu nepietiekamība un agrīna menopauze; mazāk kā 1,5 reizes augstāks risks, ja bija spontāns aborts, policistisko olnīcu sindroms un menopauzes simptomi. Attiecībā uz insulta iznākumu saistības bija divasreizes augstākas vai vairāk attiecībā uz pašreizēju perorālo kontracepcijas līdzekļu (kombinēto perorālo kontracepcijas līdzekļu vai tikai progesterona tablešu) lietošanu, pre-eklampsiju un atkārtotu pre-eklampsiju; 1,5–1,9 reizes lielāks, ja tika lietota kombinēta perorālā kontracepcija, bija gestācijas diabēts un priekšlaicīgas dzemdības; policistisko olnīcu sindroma gadījumā risks bija mazāk nekā 1,5 reizes lielāks. Sirds mazspējas risks pre-eklampsijas gadījumā bija četrkārtīgs. Netika konstatēta saistība starp sirds un asinsvadu slimību iznākumiem un progesteronu saturošu kontracepcijas līdzekļu lietošanu, hormonālo kontracepcijas līdzekļu, kas nav perorāli, lietošanu vai neauglības ārstēšanu.  

No menarhes līdz menopauzei reproduktīvie faktori bija saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām sievietēm. Šajā pārskatā absolūtos skaitļus uzrādīt problēmas mērogā nebija iespējams; tomēr, ja šīs asociācijas ir cēloņsakarības, tās var radīt lielu neizskaidrojamu sieviešu sirds un asinsvadu slimību risku, un risku var mainīt. Reproduktīvā riska faktoru identificēšana agrīnā sieviešu dzīves posmā varētu atvieglot stratēģiju uzsākšanu potenciālo risku modificēšanai. Politikas veidotājiem jāapsver reproduktīvā riska faktoru iekļaušana kā daļa no sirds un asinsvadu riska novērtēšanas klīniskajās vadlīnijās. 

No menarhes līdz menopauzei reproduktīvie faktori ir saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām sievietēm. Ja saistības ir cēloņsakarības, tās var radīt lielu neizskaidrojamu sieviešu sirds un asinsvadu slimību risku, un šo risku var mazināt, pareizi uz to iedarbojoties. Reproduktīvo riska faktoru identificēšana agrīnā sieviešu dzīves posmā var palīdzēt izstrādāt stratēģijas potenciālo risku modificēšanai. Politikas veidotājiem jāapsver reproduktīvo riska faktoru iekļaušana sirds un asinsvadu slimību riska novērtēšanas klīniskajās vadlīnijās. 

AVOTS: Okoth K, Chandan JS, Marshall T, et al. Association between the reproductive health of young women and cardiovascular disease in later life: umbrella review. BMJ, 2020; m3502