Pieaugušo vakcinācija Latvijā. Kad ārsta balss ir izšķiroša

Šādi kontrasti ārstu ikdienā ir reāli un regulāri. Tas apliecina, ka ārsta balss, zināšanas un rekomendācija vakcinēties var glābt dzīvības. Tomēr ikdienas darba skrējienā šī tēma bieži vien tiek atlikta kā maznozīmīga. Tajā pašā laikā klusē arī pacienti — nezināšanas dēļ, uzskatot tēmu par sensitīvu vai kā informācijas avotu izmantojot dezinformējošu literatūru.

Latvijā vakcinācija pieaugušo vidū joprojām nesasniedz noteiktos mērķus. [13]

Un katrs pacienta atteikums no vakcīnas bieži vien ir nevis apzināta izvēle, bet informētības trūkums, šaubas vai vienkārši ārsta rekomendācijas trūkums. 

Vakcinācijas nozīme sabiedrības veselībā

Vakcinācija ir viens no nozīmīgākajiem medicīnas sasniegumiem, kas būtiski uzlabojis sabiedrības veselību un cilvēku dzīves kvalitāti. Tomēr vakcinācijas aptvere pieaugušo vidū joprojām ir globāla problēma, kas prasa rūpīgu izpēti un mērķtiecīgus pasākumus, lai palielinātu vakcinācijas rādītājus un nodrošinātu efektīvu infekcijas slimību kontroli. [14] Kādēļ? Un kā šo mainīt? Atbildes sniegsim, bal­stoties veiktā pētījuma datos. 

Pieaugušo vakcinācija ir ne tikai indivīda veselības, bet arī sabiedrības drošības jautājums. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) atkārtoti uzsvēris, ka vakcinācijas aptveres uzlabošana pieaugušajiem var ievērojami samazināt stacionēto pacientu skaitu, komplikāciju risku, mirstību un kopējās veselības aprūpes izmaksas. [6] Latvijā ieteicamās vakcīnas pieaugušajiem ietver ne tikai revakcināciju pret stingumkrampjiem un difteriju, bet arī vakcīnas pret gripu, pneimokoku infekciju, ērču encefalītu, B hepatītu un Covid-19. [4; 7] Tomēr realitātē vakcinācijas aptvere ir neviendabīga un nepietiekama. 

Globālās tendences rāda, ka valstīs ar augstu vakcinācijas aptveri pieaugušajiem novērojama zemāka mirstība no novēršamām infekciju slimībām un ievērojami mazāks antibiotiku patēriņš. [8] Vakcinējoties iespējams saīsināt vai vispār izslēgt darbnespējas periodu, līdz ar to saglabāt augstāku produktivitāti darbspējīgo vecumā, samazināt komplikāciju un hospitalizācijas biežumu, samazināt veselības aprūpes sistēmas slogu. [9]

Lai palielinātu pieaugušo vakcinācijas aptveri, nepieciešama visaptveroša un koordinēta stratēģija, kas ietver sabiedrības izglītošanu, valsts atbalstu vakcinācijas programmām un ekonomisko stimulu nodrošināšanu. Šādi pasākumi var motivēt cilvēkus veikt vakcināciju savlaicīgi un veicināt uzticēšanos vakcinācijas procesam. Vakcinācijas aptveri ietekmē dažādi individuālie un sociālie faktori, tostarp zināšanas par vakcinācijas nozīmi, uzticēšanās tās drošumam un efektivitātei, kā arī veselības aprūpes darbinieku ieteikumi. [5; 2]

Īpaša uzmanība jāpievērš marginalizētajām sabiedrības grupām, kurās vakcinācijas aptvere bieži ir zemāka, jo šo grupu pārstāvjiem var būt ierobežota piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem un informācijai par vakcināciju. [3]

Pētījuma mērķis un galvenie rezultāti

Veiktā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kas ietekmē pieaugušo vakcinācijas aptveri Latvijā. Datu vākšana ietvēra gan kvantitatīvu anketēšanu (n = 804), gan ekspertu intervijas ar veselības aprūpes speciālistiem. Respondenti pārstāvēja dažādas sociālās grupas un reģionus, nodrošinot daudzveidīgu skatījumu uz vakcināciju Latvijā. 31,0 % (n = 249) no respondentiem bija medicīnas jomas pārstāvji, piemēram, ārsti, medmāsas, farmaceiti vai medicīnas studenti. Savukārt 69,0 % (n = 555) norādīja, ka nestrādā šajā nozarē. Tas nozīmē, ka gandrīz trešdaļa izlasē ir tieši tie cilvēki, kuru profesionālā ikdiena ir cieši saistīta ar veselības aprūpi un kuriem ir zinātniska izpratne par vakcinācijas procesu. 

Rezultāti ir gan satraucoši, gan cerību raisoši.

Augstākos vakcinācijas rādītājus uzrāda tieši medicīnas jomas pārstāvji — 92,4 % respondentu bija vakcinēti pret vismaz vienu infekcijas slimību pēdējo piecu gadu laikā, salīdzinājumā ar 61,8 % pārējā populācijā. [1]

Tas nav nejauši — kur ir zināšanas, tur arī uzticēšanās medicīnai un atbilstoša rīcība. Kad trūkst informācijas vai tā ir pretrunīga, sabiedrība mēdz rīkoties pretēji. Aptaujas rezultāti parādīja, ka zemāka vakcinācijas aptvere dominē starp tiem pieaugušajiem, kuriem ir zems uzticēšanās līmenis veselības aprūpes sistēmai, vājas zināšanas par vakcīnām (1. tabula) un ierobežota piekļuve pakalpojumiem. [1] 

Respondentu atbildes par informācijas avotiem atklāj, ka galvenā nozīme vakcinācijas jautājumos tiek piešķirta veselības aprūpes speciālistiem. Lielākā daļa respondentu (n = 543) norādīja, ka informāciju visbiežāk iegūst no ģimenes ārsta, savukārt 287 respondenti — no citu specialitāšu ārstiem. [1] Šie rezultāti uzsver veselības aprūpes profesionāļu centrālo nozīmi vakcinācijas komunikācijā un uzticības veidošanā.

Būtiska nozīme ir arī respondentu sociālajai videi — īpaši ģimenei un draugiem. Kopumā 237 respondenti norādīja šo kombinēto avotu “ģimene un draugi” kā vienu no galvenajiem informācijas kanāliem, kas norāda uz augstu sociālās uzticēšanās līmeni attiecībā uz tuvinieku viedokli vakcinācijas jautājumos. [1]

Tajā pašā laikā sociālie un digitālie avoti ieņem ievērojamu vietu vakcinācijas informācijas telpā — 233 respondenti norādīja uz internetu (tālrunī vai datorā) kā vienu no informācijas avotiem. [1] Tas liecina, ka sabiedrības vakcinācijas attieksmi ietekmē ne vien profesionālie avoti, bet arī tuvākā sociālā vide un pieejamā digitālā informācija, kas var ietvert gan uzticamu, gan arī dezinformējošu saturu.

Datu analīze pierāda vairākas būtiskas saistības (2. tabula):

• dzimumam ir vāja, bet statistiski nozīmīga negatīva korelācija ar zināšanām, kas nozīmē, ka sievietēm (kuras izlasē bija pārsvarā) bija labāka informētība par vakcināciju,
• gados vecākiem respondentiem bija gan zemākas zināšanas, gan mazāk pozitīva attieksme,
• izglītības līmenis pozitīvi korelē gan ar zināšanām, gan attieksmi, kas nozīmē, ka augstāk izglītoti cilvēki labāk pārzina vakcināciju un pozitīvāk to vērtē,
• medicīnas jomas pārstāvībai ir visstiprākā korelācija visā datu kopā — me­diķiem ir būtiski augstāks zināšanu līmenis un pozitīvāka attieksme pret vakcināciju,
• tika apstiprināts arī tas, ka labākas zināšanas pozitīvi ietekmē attieksmi — cilvēki, kas pārzina vakcīnas, vairāk uzticas un atbalsta vakcināciju.

Šīs sakarības jāņem vērā, plānojot vakcinācijas kampaņas mērķauditorijas — īpaša uzmanība būtu jāpievērš vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar zemāku izglītību, kuriem informācijas trūkums var radīt atturību pret vakcināciju.

Vakcinācija pret gripu — sezonāli svarīga aizsardzība

Rudens un ziemas mēneši tradicionāli ir periods, kad pieaug saslimstība ar gripu. Pieaugušajiem ar hroniskām slimībām, vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī veselības aprūpes darbiniekiem vakcinācija pret gripu ir īpaši nozīmīga. Gripas izraisītās komplikācijas var novest pie hospitalizācijas, hronisku slimību saasināšanās un pat letāla iznākuma. 

Pētījumā secināts, ka gripas vakcinācijas aptvere starp respondentiem bija viena no zemākajām — tikai 25,5 % bija vakcinējušies pret gripu pēdējo piecu gadu laikā. [1]

Visbiežāk to bija darījuši veselības aprūpes jomas darbinieki vai respondenti ar augstāku izglītības līmeni. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse no nevakcinētajiem norādīja, ka viņiem “neviens nav ieteicis šo vakcīnu” vai arī “netika sniegta skaidra informācija par tās efektivitāti”. [1] 

Gripas vakcīna katru gadu tiek pielāgota aktuālajiem vīrusa celmiem, un tās efektivitāte var mainīties, taču pierādījumi liecina, ka vakcinētie cilvēki daudz retāk tiek stacionēti vai cieš no smagām komplikācijām. [11] Pētījumi citviet Eiropā liecina, ka veselības aprūpes darbinieku vakcinācija pret gripu ne tikai aizsargā pašus darbiniekus, bet arī mazina infekcijas izplatību starp pacientiem. [12] 

Gripas vakcinācijas aptvere pieaugušo vidū pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, īpaši pēc informatīvo kampaņu īstenošanas vasaras un rudens mēnešos. [15] Vidējā vakcinācijas aptvere tiek lēsta robežās no 10 % līdz 20 %, taču šis rādītājs ir ievērojami augstāks riska grupās, piemēram, senioru un hronisko slimību pacientu vidū. [16]

Gripas vakcinācijas aktualizēšana rudenī ir lieliska iespēja ārstam praktizēt preventīvo medicīnu praksē. Saruna par gripas vakcīnu var būt kā “ledlauzis”, lai uzsāktu turpmāko sarunu arī par citām nozīmīgām vakcīnām.

Vakcinācija Latgalē — reģionālās īpatnības

Pētījuma rezultāti izgaismoja būtiskas reģionālās atšķirības, un īpaši jāizceļ Latgale kā reģions ar viszemāko vakcinācijas aptveri.

Starp respondentiem no Latgales tikai 44,2 % bija vakcinējušies pret vismaz vienu infekcijas slimību pēdējo piecu gadu laikā, kas ir ievērojami mazāk nekā Kurzemē (69,1 %), Vid­zemē (66,7 %) un Zemgalē (63,5 %).

Šī statistika norāda uz nepieciešamību pēc mērķētiem risinājumiem tieši šajā reģionā. 

Latgalē biežāk nekā citur kā iemesli nevakcinēties tika minēti: šaubas par vakcīnu drošumu, uzticēšanās trūkums veselības sistēmai un informācijas nepieejamība. Turklāt eksperti intervijās uzsvēra, ka Latgalē jūtama gan kultūras, gan valodas barjera, kas var kavēt efektīvu komunikāciju ar pacientiem par vakcinācijas jautājumiem.

Intervētie eksperti norādīja arī uz sociālekonomiskajiem faktoriem, kas var ietekmēt piekļuvi veselības aprūpei un vēlmi izmantot vakcinācijas pakalpojumus. Tie ir zemāki ienākumi, augstāks bezdarba līmenis un zemāks izglītības līmenis. Turklāt Latgalē atsevišķās teritorijās joprojām novērojama arī augstāka reliģiskās ietekmes pakāpe, kas var veidot atturīgu attieksmi pret zinātnē balstītām rekomendācijām. Tas apstiprina, cik svarīgi ir reģionā pielāgoti komunikācijas risinājumi, uzticamu veselības aprūpes darbinieku klātbūtne un cieša sadarbība ar vietējām kopienām. 

Secinājumi un priekšlikumi

Vakcinācijas aptveres uzlabošana pieaugušo vidū Latvijā nav tikai veselības politikas jautājums — tā ir ārstu ikdienas darba sastāvdaļa. Lai pārvarētu identificētās barjeras, nepieciešama gan sistēmiska, gan individuāla līmeņa rīcība. 

Pētījuma dati skaidri parāda: ārstam ir izšķiroša nozīme. Individuāla konsultācija, empātiska attieksme un konsekventa komunikācija ir galvenie instrumenti, ar kuriem iespējams panākt būtiskas izmaiņas. 

Ņemot vērā iegūtos rezultātus, izvirzāmi vairāki ieteikumi. 

• Jāstrādā pie sabiedrības izglītošanas. Izveidot informatīvu vietni vai sadaļu E-veselībā par pieaugušajiem rekomendētajām vakcīnām, ieviest individuālus atgādinājumus. 
• Jāturpina izglītot medicīnas jomā strādājošie par komunikāciju saistībā ar vakcināciju. Un ārstniecības iestādes jānodrošina ar informatīviem materiāliem. 
• Jāpārskata valsts apmaksātās vakcinācijas kalendārs. Vakcīnām būtu jākļūst vēl pieejamākām, jo īpaši riska grupām. Vakcinācijas punkti ārpus ģimenes ārstu praksēm, pieejamāks darba laiks. 
• Īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkiem ar hroniskām slimībām, vecākiem par 60 gadiem, kā arī tiem, kuriem ir zems izglītības vai sociālās nodrošinātības līmenis.

Mūsdienās — digitālo rīku izmantošana. Ieviešot vakcinācijas atgādinājumus E-veselības sistēmā. Popularizējot digitālas kartes vai aplikācijas ar vakcinācijas ieteikumiem, pielāgotiem vecumam un riska profilam.