Angelika Krūmiņa

• Gripa

Gripas ārstēšana un profilakse. Vai ir jaunumi 2021.—2022. gada sezonā?

Visā pasaulē vēl arvien viena no veselības aprūpes speciālistu galvenajām apspriedes tēmām nešaubīgi ir SARS–CoV–2 ierosinātais Covid–19. Pandēmijas ietekmē vērojamas būtiskas izmaiņas sabiedrības ikdienā, migrācijas un ceļošanas plūsmā, veselības aprūpes sistēmu organizācijā, tāpēc nav brīnums, ka praktiski nepamanīta klāt ir kārtējā rudens sezona.

• Apskats

Saaukstēšanās un Covid–19. Pirmā sezona kopā

Šobrīd sabiedrības ikdiena pasaulē valdošās Covid–19 pandēmijas dēļ būtiski mainījusies — un saaukstēšanās sezona praktiski ir pienākusi nemanot. Šogad sabiedrību un veselības aprūpes speciālistus gaida daļēji nezināmais, jo saaukstēšanās vīrusi dalīs vietu arī ar SARS–CoV–2.

• Ērču encefalīts

Ērču encefalīts. Nemainīga aktualitāte Latvijā

Lai gan ik gadu pavasarī, vasarā un agrā rudenī plašsaziņas līdzekļos publicēti brīdinājumi ievērot piesardzību saistībā ar ērču aktivizēšanos, Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka saslimstības rādītāji ar tādām ērču pārnestām infekcijas slimībām kā ērču encefalīts, Laimas slimība un anaplazmoze būtiski nemainās.

• Nieze

Niezes izcelsme un ārstēšana

Nieze ir viens no simptomiem, kas slēpj daudzas patoloģijas. Lai atklātu īsto, jādomā plaši, jāspēj orientēties pacienta sūdzībās, anamnēzē, diagnostikā. Par niezes iespējamo diferenciāldiagnostiku un terapijas iespējām stāsta trīs eksperti.

• Hronisks nogurums

Persistentas vīrusinfekcijas un mialģiskais encefalomielīts/hroniskā noguruma sindroms

Mialģiskais encefalomielīts/hroniskā noguruma sindroms (ME/CFS) ir hroniska, kompleksa slimība: CNS un imūnsistēmas traucējumi, šūnu enerģijas metabolisma un jonu transporta disfunkcija, sirds—asinsvadu sistēmas traucējumi. [8]

Ērču pārnestās slimības cilvēkiem Latvijā

Par ērču pārnestajām slimībām runāts un rakstīts daudz, tomēr šī problēma ir aktuāla visos Latvijas reģionos. Diemžēl statistika liecina, ka inficēto ērču skaits un inficēto pacientu skaits ar ērču pārnestajām slimībām turpina pieaugt.

Laimborelioze: Literatūras un starptautisko vadlīniju apskats

Laimas slimība, kas savu nosaukumu ieguvusi artrīta uzliesmojuma dēļ 1972. gadā Konektikutas štata Laimas pilsētā [1], ir biežākā ērču pārnēsātā infekcijas slimība Eiropā un Ziemeļamerikā. [2] Lai gan slimība izplatījusies plaši un veikti daudzi pētījumi, klīniskās prakses ietvaros joprojām ir virkne neskaidru jautājumu. Rakstā apkopoti literatūras dati un starptautiskas vadlīnijas par laimboreliozi (Laimas slimību).

Sadzīvē iegūtas pneimonijas ārstēšana pierādījumos balstītas medicīnas skatījumā

Sadzīvē iegūta pneimonija ir viens no biežākajiem nāves iemesliem pasaulē. [1] Mirstība hospitalizēto pacientu vidū pasaulē svārstās no 5% līdz 20%. [2] Latvijā kopējā letalitāte pneimoniju dēļ hospitalizēto pacientu vidū 2010. gadā bijusi 3,1%, ar vislielāko pacientu īpatsvaru virs 60 gadu vecuma. [3] Slimības ārstēšanu reglamentē vadlīnijas, taču turpinās pētījumi, kas vērsti uz mirstības mazināšanu [1], ārstēšanas izmaksu reducēšanu, drošu kritēriju meklēšanu pneimonijas ārstēšanai ambulatori, racionālu antibakteriālo terapiju, agrīnu pāreju no intravenozas uz perorālu terapiju. Latvijā joprojām nav izstrādātas vadlīnijas sadzīvē iegūtu pneimoniju ārstēšanai, tāpēc klīniskajā praksē izmanto citu valstu vadlīnijas, jaunākos pētījumus un personīgo pieredzi.

Akūta aknu mazspēja

Akūta aknu mazspēja (AAM) ir ne pārāk bieža, taču ļoti smaga un dramatiska komplikācija, kas nereti skar jaunus, spēcīgus cilvēkus, arī bērnus. Latvijā gadā varētu būt ap 30-40 AAM gadījumu pieaugušajiem un 15-20 gadījumu bērniem (neoficiāli dati). Lai glābtu slimnieku no drošas bojāejas, AAM gadījumu vairākumā ir steidzami jāveic aknu transplantācija. Diemžēl Latvijā to vēl neveic un slimnieki ar AAM tiek pārvesti uz intensīvās terapijas nodaļām, kur reanimatologi cīnās par šo pacientu dzīvību, izmantojot mūsu klīnikās pieejamos līdzekļus.

Aknu transplantācija

Aknu transplantācija ir dzīvību glābjoša operācija slimniekiem ar hronisku un akūtu aknu mazspēju, hroniskām aknu slimībām gala stadijā: dekompensētu aknu cirozi, kā arī primāru biliāru cirozi, primāru sklerozējošu holangītu un citām autoimūnām, metaboliskām un neoplastiskām aknu slimībām, kurām nav efektīvas alternatīvas terapijas. Eiropas 23 valstu 131 aknu transplantācijas centrā no 1968. gada maija līdz 2006. gada jūnijam kopā veiktas 70 862 aknu transplantācijas operācijas. Visaktīvāk strādā Spānijas, Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Zviedrijas aknu transplantācijas centri. Līdz 2006. gadam šādi centri nebija nodibināti tikai dažās valstīs, diemžēl arī Latvijā. ASV tagad ik gadu 120 aknu transplantācijas centros veic vairāk nekā 6 000 aknu transplantācijas operāciju. ASV nacionālajā aknu transplantācijas gaidītāju sarakstā (The national waiting list for OLT) 2007. gadā bija reģistrēts ap 18 000 personu. Pateicoties progresam, kas gūts imūnsupresīvajā terapijā, operācijas tehniskajā izpildījumā un pacientu aprūpē, tagad 85-90% pacientu pēc aknu transplantācijas nodzīvo vienu gadu, bet 60-80% – piecus gadus un ilgāk, atgriežoties aktīvā dzīvē.

Hospitālī iegūta pneimonija

Hospitālī iegūtā pneimonija (HIP) skar astoņus no tūkstoša hospitalizēto slimnieku (0,8%). Hospitālī iegūtā pneimonija ir otrā biežākā hospitālī iegūtā infekcija pēc hospitālī iegūtās urīnceļu infekcijas. Īpaši bieži (15-20%) HIP skar intensīvās terapijas nodaļu slimniekus. Šajā rak­stā centīsimies atspoguļot hospitālī iegūtas pneimonijas diagnostikas un ārstēšanas aktuālās, Amerikas Torakālās biedrības un Amerikas Infekcijas slimību biedrības kopīgi izstrādātās, vadlīnijas.

Malārija – izplatītākā un svarīgākā tropiskā infekcijas slimība

Malārija apdraud aptuveni divus miljardus pasaules iedzīvotāju, galvenokārt tropu-subtropu zemēs. Lēš, ka ik 30 sekundēs pasaulē mirst viens tropiskās malārijas slimnieks. Latvijas iedzīvotāji dažkārt saslimst ar malāriju pēc uzturēšanās tropu un subtropu zemēs, dažreiz pat tad, ja ievēro profilakses pasākumus. Latvijā pēdējos desmit gados ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad ar malāriju saslimst cilvēks, kurš no valsts nav izbraucis. Šajos gadījumos slimības avots bija netālu dzīvojošs neizārstēts malārijas slimnieks, kurš ar malāriju inficējies, uzturoties tropu-subtropu zemē. Šādi gadījumi ir iespējami, jo arī Latvijā dzīvo malārijas pārnēsātāji – Anopheles sugas odi. Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona valstīs laika posmā no 1990. līdz 2003. gadam no ievestas tropiskās malārijas miruši gandrīz 900 cilvēki. Ap 75% no visiem ievestās malārijas gadījumiem šajā reģionā reģistrēti Francijas kontinentālajā daļā, Lielbritānijā, Vācijā un Itālijā.

Sadzīvē iegūta pneimonija (II daļa)

Raksta pirmajā daļā (Doctus, 2007, septembris) tika aplūkota sadzīvē iegūtas pneimonijas epidemioloģija, biežākie izraisītāji un diagnostikas taktika. Šajā sadaļā iekļauti praktiski jautājumi par pneimonijas ārstēšanu, kā arī jaunāko antibiotiku apskats un analīze.

Sadzīvē iegūta pneimonija (I daļa)

Pneimonija, vērtējot pēc saslimstības un mirstības rādītājiem pasaulē, ir vissmagākā no infekcijas slimībām. Kā mirstības cēlonis starp visām slimībām tā ieņem sesto vietu, bet starp infekcijas slimībām – pirmo. Smagas pneimonijas dēļ hospitalizēto slimnieku mirstība ir ap 10-14%. Mirstība pacientu vidū, kuri pneimonijas dēļ ārstējas intensīvās terapijas nodaļā, pārsniedz pat 40%. Rezultātā pasaulē ik gadu no pnei­monijas mirst vairāk nekā 4,8 miljoni cilvēku.

Pretvīrusu imunitātes nodrošinājums cilvēka organismā

Pretvīrusu imunitāti nodrošina nespecifiskās un specifiskās – šūnu un humorālās – imūnsistēmas harmoniska kopdarbība. Rakstā aplūkoti humorālās un šūnu imunitātes veidošanās mehānismi atbildē pret vīrusu infekciju organismā, ieskicējot mūsdienās aktuālu vīrusu (B hepatīta, gripas u. c.) un organisma savstarpējās iedarbības modeļus.