Līga Ribkinska

Pazudis vai atrasts modernajās tehnoloģijās? Par hiperdiagnostiku, naudas mazumiņu un noderīgu izmeklējumu

Neviens neapšauba – šodien medicīnā nevar strādāt tikai ar acīm, rokām un galvu. Ikviena medicīnas nozare būs labā līmenī tikai tad, ja būs pamatīgi ekipējusies ne vien ar “smadzenēm”, bet arī ar modernām tehnoloģijām. Taču.padod tik mazo pirkstiņu! Ko darīt, ja modernās tehnoloģijas pārvēršas biznesā? Ikvienam pacientam tās atradīs visas slimības, arī ūdeni ceļgalā, ja vien būs, kas par to maksā! Ko darīt, ja tehnoloģijas tiek uzlūkotas kā zelta ādere, lai noturētu ilūziju par slimnīcu? Un cik liels ir risks, ka tehnoloģijas sāks dominēt pār medicīnas mākslu? Proti, ārsts, pacientu satiekot, saka: es par jums jau visu zinu – esmu redzējis jūsu laboratoros, ģenētiskos, radioloģiskos izmeklējumus. Bet saruna ar pacientu, lai ieraudzītu kopsakarības?

• Aptiekas

Īsta aptieka internetā. DINA KURZEMNIECE, LIGIJA VILCIŅA

Pazīstamais aptieku zīmols Pils aptieka vedina domāt par uzņēmumu ar stabilām, tradīcijās balstītām un pārbaudītām vērtībām farmācijas vidē, pat ar zināmu senatnības piesitienu. Tas arī atbilst patiesībai. Taču tieši šis uzņēmums pagājušajā gadā īstenojis Latvijā vēl īsti nenovērtētu projektu. Jau gadu pastāv interneta aptieka pilsaptieka.lv, kas ieguvusi arī bezrecepšu medikamentu tirgošanas licenci internetā.

Igauņi pussoli priekšā?

Ne mazums stāstiņu dzirdēts par savrupajiem un lēnīgajiem ziemeļu kaimiņiem igauņiem, kas vienmēr pamanās būt pussoli priekšā latviešiem. Inflācija zemāka, ceļi labāki, valsts skolēnus nodrošina ne vien ar brīvpusdienām un mācību grāmatām, bet arī rakstāmlietu un burtnīcu iegādei vecākiem nav jāver vaļā savs maciņš, tāpat e-lietās igauņi ir pionieri... Un kā ar veselības aprūpi? Lai to noskaidrotu, Doctus devās ciemos uz Tartu – uz ģimenes ārsta praksi un aptieku.

Nesteidzīgais lēmējs Bruno Kokars

Pirms mūsu tikšanās dr. BRUNO KOKARS ir vienkopus sarindojis materiālus par slimnīcas attīstību – lūk, gada pārskats, buklets, prezentācijas materiāli. Par sevi stāsta mazāk. Gatavs dalīties pieredzē, taču apzinās, ka vienīgās īstās receptes panākumiem nav. Katru dienu tā mazliet jākoriģē. Runā droši, varbūt reizēm arī skarbi. Vārdos skops, taču atvērts sarunai... No nelietderīgām sapulcēm viņš cenšas izvairīties vienkārši aizņemta cilvēka pārliecībā pasakot, ka ir taču jāstrādā. Možs – jo prot strādāt un prot arī atpūtas brīžus baudīt. Madonas slimnīca šobrīd ir kalnā, ir iemesli lepnumam, kas apliecināti ar Dienas Biznesa Gazeles vērtējumu kā trešajam augošākajam uzņēmumam Vidzemē un Gada balvu medicīnā nominācijā Labākā ārstniecības iestāde. Gribējās zināt, kā jūtas slimnīcas vadītājs.

Kā kosmiskās izpētes stacijā

Viņš ir no tiem, kuri arvien gatavi izzināt, apgūt, izprast ko jaunu – arī par sevi, savu ķermeni, par to, kā droši stāvēt uz savām kājām, sastopoties ar slimību. No tiem, kam ir aktīva dzīves pozīcija un spraigs dzīvesveids ikdienā. Arī darbs viņam tāds – vairāk liek atrasties dzīvespriecīgo, sportisko ļaužu vidū, kur kūsā enerģija un aktīvas emocijas. Lai gan ir nācies arī pabūt reanimācijas brigādes rīcībā un uz operāciju galda, tomēr biežāk ar ārstiem – viņu raksturiem, emocijām, kaislībām un azartu – viņš saskāries sporta zālē, vadot ārstu basketbola turnīru norisi. Ārsta portretu veido sporta žurnālists ANDRIS RUPAIS.

Veselības ekonomiskais svars

Sarunājoties ar ASV Kentuki universitātes ekonomikas zinātņu profesoru ­GLENU BLUMKVISTU, kurš vairākus mēnešus veselības ekonomiskos aspektus centās izgaismot studentiem Rīgas Ekonomikas augstskolā, nevilšus domās jāatgriežas pie izsenis zināmās patiesības – vēlot otram veselību, vienlaikus vēlam arī labklājību ne viņam vien. Profesoram raksturīgs pozitīvs enerģisks skatījums, un viņa teikto ir viegli pieņemt par pareizu esam, taču tas norāda arī uz krietnas izaugsmes un izpratnes evolūcijas nepieciešamību, domājot par sistēmisku un ekonomiski pamatotu veselības aprūpes modeli nākotnē.

Profesija – medicīniskais pārstāvis

Deviņdesmito gadu sākumā un vidū, kad ārvalstu farmācijas kompānijas Latvijā sāka atvērt pārstāvniecības, medicīniskā pārstāvja labi apmaksātais darbs pretstatā ārsta necilajai aldziņai daudziem medicīnas studiju beidzējiem šķita vilinošs. Postpadomju valstīs bija izveidojusies fantastiska situācija – farmācijas kompānijām nebija jāiegulda līdzekļi (nebūs precīzi teikt – nemaz, jo bija jāsniedz zināšanas par produktu, pārdošanas iemaņas) medicīnisko pārstāvju profesionālajā apmācībā, viņi darbiniekus noplūca no zara jau gandrīz gatavus. Zināmā mērā arī daudzi ārsti šo laiku atceras ar nostalģiju – medicīniskajiem pārstāvjiem nelika nīkt garajās pacientu rindās, jo vizītē taču bija atnācis kolēģis, kurš bija kā vēstnesis – atnesis nezināmo informāciju par jauniem medikamentiem, kas arvien vairāk ienāca Latvijas farmācijas tirgū. Tagad, informācijas laikmetā, daudzi pacienti atpazīst pie durvīm sēdošos ar koferīšiem rokās un ir dusmīgi, ka viņi atņem laiku ārstam. Kādas korekcijas laiks un konkurence ir ieviesusi medicīniskā pārstāvja profesijā? Vai labs pārstāvis ārsta un farmaceita skatījumā ir tas pats, kas kompānijas redzējumā?

Ārste ar Pēterburgas šarmu

Starp daudzajiem konferences* viesiem viņu nav iespējams nepamanīt. Stājā un valodā jūtams tāds vecās Pēterburgas inteliģences šarms, kādu pazīstam literatūrā, filmās sastaptiem varoņiem. Ar atbruņojoši vienkāršu attieksmi ir atvērta sarunai. Nebaidās no sulīgām frāzēm. Lepna un pārliecināta par sava un kolēģu darba sasniegumu nozīmību. Savas pilsētas un valsts patriote. Mazliet pašapzinīga. Ziemas pils attēls viņas prezentācijas noslēgumā ir patiešām skaists... uz Sankt-Pēterburgu aicinošs. Doctus sarunājas ar Krievijas valsts Bērnu infekcijas slimību zinātniski pētnieciskā institūta direktora vietnieci Neiroinfekciju klīnikas zinātnisko vadītāju, profesori NATĀLIJU SKRIPČENKO.

Lietuvas līdzības

Ļaujamies mašīnu straumei, kas mūs nes Viļņas centra virzienā, līdz ceļu aizšķērso remontdarbi, iedzenot spēkratus šaurā piltuvē. Cik atpazīstami! Guļamrajoni manāmi strauji apaug ar augstceltnēm, vecie nami tiek ieģērbti stalažu mēteļos, bet veloceliņu ierīkošanai kaimiņi atraduši vienkāršu risinājumu – platākās ietves ar baltu krāsu lentu brālīgi sadalījuši starp riteņbraucējiem un kājāmgājējiem. Sarunās satiktie lietuvieši atzīst: arī viņus satrauc algas, kas velkas nepieklājīgā astē, un tuvinieki, kas strādā īru, britu būvlaukumos, bāros, fabrikās, viesnīcās un siltumnīcās un diemžēl savus bērnus arvien biežāk izvēlas skolot šajās zemēs, nevis atgriezties mājās. Starp citu, lietuvieši šajā ziņā apsteidz latviešus.Līdzību uzskaitījumu varētu turpināt, jo profesionālās ikdienas sajūta, kurā ar Doctus dalījās lietuviešu farmaceite un ģimenes ārste, ir ļoti tuvas mūsējai. Par to divi stāsti.

Šveices pusaudžiem – savs profesors

Sarunājamies ar ārstu no Šveices – zemes, kas mūsu izpratnē viennozīmīgi asociējas ar sakārtotību, lietu pēctecību, jā, un, protams, bagātību. Arī ārstu vidū... Tādēļ arī profesoru PJĒRU ANDRE MIŠO no Lozannas universitātes slimnīcas Pusaudžu veselības aprūpes multidisciplinārā centra lūdzam raksturot veselības aprūpi Šveicē. Viņš gan mūsu dedzību mazliet slāpē, jo domā, ka šīs valsts modelis Latvijai nederēs, un labprātāk vēlas stāstīt par savu tiešo darbu, taču sarunas laikā neiztikt bez plašāka skatījuma uz nozares problēmām, kas raksturīgas ne Šveicei vien.

Vienkārši optimiste. Farmaceites Ilzes Krīgales pieredze

Viņa – farmaceite, kuru raksturo sirsnīga vienkāršība un pelnītas pašapziņas balstīta lepna stāja. Nav reta iespēja viņu sastapt Rīgā, jo 1999. un 2004. gada Gada Farmaceita balvas ieguvēja ILZE KRĪGALE šobrīd ir Latvijas Farmaceitu biedrības Lauku aptieku sekcijas vadītāja, tāpēc uz sēdēm Rīgā braukt – tā ir viņas ikdiena, taču Doctus izmantoja iespēju paraudzīties, kā klājas labi tālu no Rīgas – kārtīgos laukos Madonas rajona Barkavā, kur liela daļa Latvijas farmaceitu ir pabijuši, jo ar Ilzes gādību tur risinājās 2004. gada farmaceitu vasaras brīvdienas.

Spēles laukums – zāļu tirgus

Lomas sadalītas. Zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem kā aktīvākajiem ticis uzbrucēja tituls. Valstij – aizsarga gods, vienmēr primāri rūpējoties par sabiedrības ieguvumu. Bet ārstam un farmaceitam – jāsargā vārti. Kā pēdējai un atbildīgākajai instancei garajā medikamenta ražošanas un izplatīšanas ķēdītē.Taču zāļu tirgus laukumā valda domino princips: nekad nezini, kurp tevi aizvedīs spēle. Par Latvijas farmācijas tirgu, raugoties no spēlētāju pozīcijām, bet galvenokārt par saspēli – lasiet šajā rakstā!

• Farmācija

Par brīvību, godaprātu un prestižu farmaceita profesijā

Uzrunājām vairākus aptieku vadītājus ar jautājumu par farmaceita profesijas prestižu. Pārsteidza atbilde: jāprasa atļauja īpašniekam, viedoklis jāsaskaņo... Skumji, ka profesionāļi, kuri jau izsenis saņēmuši pozitīvu sabiedrības novērtējumu, jo pārstāv inteliģenci, nav tiesīgi brīvi izteikt savu viedokli. Publiski veiksmīgi tiek ­pārdota ideja par farmaceitu kā padomdevēju. Neviens jau arī neapšauba farmaceita misijas apziņu, zināšanas un māku uzklausīt pacientu. Tikai noklusēta paliek atbilde – kā šodien patiesībā jūtas farmaceits, kad īstā pātaga ir īpašnieku pelņa?

Āfrikas kolorīta piesitiens pacienta aprūpei

Vai mērām svara, apjoma vai atmiņu laukuma mērvienībās – katra jauna diena mūsu pieredzes bagāžu paplašina. Taču ir situācijas, kas šo krājumu papildina pat pārāk bagātīgi, un ar to gribas dalīties. Nepretendējot rast skaidrojumu situācijas izcelsmei, kā arī neiedziļinoties atbildīgo meklējumos, Doctus nodod lasītājiem Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas virsārsta ANDRA JUMTIŅA uzticēto stāstu par dažās vasaras dienās piedzīvoto un pārdzīvoto. Lai topogrāfiski atainotu šo pieredzes ceļu, jāraugās Āfrikas kartē, jo dakterim Jumtiņam nācās doties uz Ganas Republiku. Sarunas sākumā viņš uzsver, ka piedzīvotais ir kas neparasts viņa biogrāfijā. Noklausoties stāstīto, top skaidrs, ka no mūsu redzes leņķa raugoties, notikums pat īsti neatbilst apzīmējumam neparasts. Tas ir kas trakāks.

• Psihiskās slimības

Ārstēšanas plānā – garīgā aprūpe

Ārstēt vajag ne vien slimību, bet arī cilvēku, kuru tā piemeklējusi. Gadsimtos krāta pieredze apstiprina, ka ar klasisko terapiju slimniekam bieži vien nepietiek – ir vajadzīgs arī garīgs atbalsts, kā radīšanai daudzviet slimnīcās un klīnikās darbojas īpašs – garīgās aprūpes – dienests. Savu viedokli par šo darbu pauž Doctus uzrunātie ārsti un slimnīcu kapelāni.

• Personības

Viena kāja te, otra – tur

Meklēsim atbildi mīklai – tādai skaidrojošai, kā bērni labprāt mīl sacerēt: „Vēl vakar viņš strādāja tur, tālu, tālu – viņā pusē okeānam, bet rīt gatavojas tikties ar medicīnas studentiem te, Latvijā... Kurš tas ir?” Šobrīd Doctus ir sagatavotas divas atbildes – ir divi ārsti latvieši – medicīnas profesori, kuru darba ikdiena rit abpus Klusajam okeānam. Lūdzām abus dalīties savā pieredzē – kā un kādēļ veidojies šāds darba dzīves ritms.