Milāna Sorokina
kardioloģe, PSKUS
Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast
Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.
Ekstrasistolija. Ko tas nozīmē un ko ar to iesākt?
Cilvēka sirds darbojas sinusa ritmā, kas tiek ģenerēts sinoatriālajā (SA) mezglā un fizioloģiski ir galvenais ritma devēja avots sirdī. Ekstrasistoles jeb priekšlaicīgas sirds saraušanās gadījumā impulss no cita mezgla ņem virsroku un rada sirdsdarbību pirms SA mezgla impulsa. Tas var rasties kā priekškambaros, tā arī kambaros, un to novēro gan veseliem pacientiem, gan pacientiem ar dažādām blakusslimībām. [1]
Perifēro artēriju slimība. Pārskats par diagnostiku, profilaksi un terapijas iespējām
Perifēro artēriju slimība (PAS) asociējas ar augstu kardiovaskulāro risku un var būt iemesls invaliditātei un nāvei, tāpēc šo pacientu diagnostikā un ārstēšanā nepieciešama daudzdisciplīnu pieeja, jo šī slimība bieži tiek diagnosticēta novēloti vai ilgstoši var norisināties bez simptomiem, kavējot slimību modificējošas terapijas laicīgu sākšanu. [1]
Lipīdu līmeni pazeminoša terapija. Kādi ir ieguvumi?
Lai cīnītos ar augstiem sliktā holesterīna skaitļiem analīžu lapiņā un novērstu nevēlama kardiovaskulāra notikuma risku pacientam nākotnē, pirmais ir dzīvesveida modifikācija — sportiskas aktivitātes, svara mazināšana, veselīgs uzturs.
Jaunumi arteriālās hipertensijas pārvaldībā. ACC/AHA 2017. gada rekomendāciju apskats
2017. gada beigās tika prezentētas ACC/AHA (American College of Cardiology/American Heart Association) paaugstinātā asinsspiediena klīniskās vadlīnijas. [1] ASV zinātniskā darbība medicīnas jomā neapšaubāmi ietekmē slimību ārstēšanu un diagnostiku visā pasaulē.
Statīnu mijiedarbība ar antikoagulantiem
Statīni, 3–hidroksi–3–metilglutaril–koenzīma A (HMG–CoA) reduktāzes inhibitori, šobrīd ir visplašāk lietotie medikamenti hiperholesterinēmijas ārstēšanai. Šie medikamenti, inhibējot HMG–CoA reduktāzi, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeni pazemina efektīvāk par citiem holesterīna līmeni pazeminošiem medikamentiem.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 85
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 199
- Dietoloģija 36
E
- Endokrinoloģija 362
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 208
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 358
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
I
- Imunoloģija 17
- Infektoloģija 316
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 555
Ķ
- Ķirurģija 202
L
M
N
- Narkoloģija 41
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 72
- Neiroloģija 408
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 88
- Onkoloģija 258
- Otorinolaringoloģija 82
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 231
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 280
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 154
R
S
- Sabiedrības veselība 352
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 104
- Uzturzinātne 98