Arteriāla hipertensija ir viens no modificējamiem riska faktoriem kardiovaskulāras (KV) slimības attīstībā — biežāks nekā smēķēšana, dislipidēmija vai diabēts. Arteriāla hipertensija bieži ir cilvēkiem ar citiem KV riska faktoriem — tādiem kā palielināts svars, neveselīgi diētas paradumi un mazkustīgums. Jo vairāk riska faktoru, jo augstāks asinsspiediens — jo lielāka iespējamība nevēlamam KV notikumam! Uz jautājumiem par primāras arteriālas hipertensijas pārvaldību un situāciju Latvijā atbild asoc. prof. Andrejs Ērglis.
Marina Kovaļova, kardioloģe Jelgavas poliklīnikā: "Es ieteiktu ģimenes ārstiem pievērst uzmanību pacientu sūdzībām par sāpēm krūtīs, nenorakstot tās uz mugurkaulāja patoloģiju, mirdzaritmijas pacientiem laikus nozīmēt antikoagulantus, kontrolēt holesterīna profilu un glikēmiju."
Sirds mazspēja Latvijā līdzīgi kā citviet pasaulē ir aktuāla problēma, un tās izplatība pieaug līdz ar vecumu — statistika liecina, ka Eiropā vecumgrupā līdz 65 gadiem sirds mazspēja ir ~ 1 % iedzīvotāju, bet 75—85 gados jau 7 %!
Heterozigota ģimenes hiperholesterinēmija (heĢH) ir viena no biežākajām monogēnajām slimībām, kas saistīta ar agrīnu aterosklerotisku kardiovaskulāro slimību (AKVS) attīstību, turklāt bieži to diagnosticē novēloti. Ja slimība tiek identificēta un netiek ārstēta, agrīnas AKVS iespējamība ir 3—10 reizes lielāka nekā vispārējā populācijā.
Profilakse ir pasākumu kopums, lai novērstu un aizkavētu slimību izcelšanos un izplatīšanos, lai uzturētu un stiprinātu veselību. Katra ārsta, īpaši ģimenes ārsta, pirmais uzdevums sarunā ar sirds slimību pacientu ir runāt par profilaksi. Ja ne par primāro, tad par sekundāro.
Metastātisks krūts vēzis joprojām ir neārstējama slimība, kuras ārstēšanas mērķi ir vērsti uz dzīvildzes pagarināšanu, slimības progresijas kavēšanu un dzīves kvalitātes saglabāšanu. Neskatoties uz strauju jaunāko sistēmisko terapiju attīstību, daļai pacienšu pēc vairākām terapijas līnijām tiek izsmeltas visas standarta ārstēšanas iespējas. Šādi pacienti ar multirezistentu slimību veido vienu no sarežģītākajām grupām onkoloģijā.
Liels, 24 gadus ilgs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 8200 pieaugušo, liecina, ka liekā ķermeņa masa var paātrināt smadzeņu novecošanos, veicinot straujāku atmiņas, koncentrēšanās spēju un lēmumu pieņemšanas prasmju pasliktināšanos. Šī saistība bija īpaši izteikta cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, radot bažas par aptaukošanās ilgtermiņa ietekmi uz smadzeņu veselību.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Osteoporotisko lūzumu ārstēšanas rādītāji saglabājas zemi, neskatoties uz dažādiem pieejamiem efektīviem medikamentiem, lai mazinātu gan iniciālu lūzumu risku, gan iespējamību lūzumam atkārtoties, ja tas jau noticis iepriekš. Izpētīts, ka pasaulē tikai 27 % sieviešu un 4 % vīriešu ar akūtu osteoporotisku lūzumu slimnīcā sniegtas rekomendācijas par medikamentozās terapijas sākšanu. Osteoporotiski lūzumi senioru vidū ir prevalējošais iemesls paaugstinātam mirstības riskam, tāpēc nozīmīgi slimību laicīgi atklāt un ārstēt. [1] Bet arī jau notikuša lūzuma un līdz šim nediagnosticētas osteoporozes gadījumā ir jārīkojas.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
