PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Klīniskā prakse

Nesteroīdie MRA* un nieres

Hroniska nieru slimība (HNS) kļūst par vienu no pasaulē visizplatītākajām hroniskajām ne–infekcijas slimībām. PVO prognozē, ka līdz 2040. gadam HNS kļūs par piekto visbiežāko hronisko slimību. [1] HNS un ar to saistītās kardiovaskulārās komplikācijas ievērojami samazina kvalitatīvi nodzīvotus gadus, tāpēc ir svarīgi izvēlēties terapiju, kas aizkavē HNS progresēšanu, terminālas nieru mazspējas attīstību, kā arī uzlabo kardiovaskulāro slimību gaitu pacientiem ar HNS. [1; 2]. * minerālkortikoīdu receptoru antagonisti

I. Ziediņa, E. Kasjaņenko

Medikamenti miega medicīnā

Miegam kā fizioloģiskam un dinamiskam procesam ir sevišķi svarīga loma organisma normālā funkcionēšanā, un tā laikā vairākkārt mainās miega fāzes un cikli. Savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir relatīvi jauna medicīnas nozare, kas nodarbojas ar miega problēmu diagnostiku, ārstēšanu, novērošanu un profilaksi. Kopā ir sešas miega slimību grupas. Nefarmakoloģiska ārstēšana ir ļoti būtiska praktiski visu miega traucējumu ārstēšanā, tomēr rakstā sniegts arī priekšstats par medikamentozās terapijas iespējām dažādu miega slimību gadījumā.

S. Strautmane

HOPS komplikācijas. Akūts paasinājums, sekundāra policitēmija

1821. gadā Renē Lēneks pirmoreiz aprakstīja emfizēmu, kas lika pamatus hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) radioloģiskai diagnostikai mūsdienās. Renē Lēneks norādīja, ka slimību raksturo pastāvīgs elpas trūkums, akūtas pasliktināšanās epizodes, ko pavada klepus ar krēpām un/vai šo simptomu pasliktināšanās (tolaik apzīmēti kā “akūti katarāli”), kas varēja izraisīt nosmakšanu. [1]

D. Matīsa, K. Ščerbakovs

Vēža izraisīta kaheksija — atpazīt, rīkoties!

Kaheksija joprojām ir nepietiekami diagnosticēts un nepietiekami ārstēts sarežģīts stāvoklis, kurā ietilpst objektīvas pazīmes (uztura nepietiekama uzņemšana, svara zudums, fiziskas aktivitātes trūkums, muskuļu masas zudums, vielmaiņas traucējumi, kas izraisa katabolismu) un subjektīvas pazīmes (anoreksija, agrīna sāta sajūta, garšas izmaiņas, hroniska slikta dūša, diskomforts, nogurums un koncentrēšanās spēju zudums). Apmēram pusei pacientu ar progresējošu vēzi ir kaheksija.

L. Keiša–Ķirse

Atdures sindroms pleca locītavā. Seši soļi veiksmīgai rehabilitācijai

Kas apvieno basketbolistus, tenisistus, vieglatlētus mešanas disciplīnās, peldētājus un cilvēkus ar citām vienveidīgām un atkārtotām kustībām pleca locītavā? Risks pleca locītavas bojājuma un arī atdures sindroma attīstībai. Subakromiāls atdures sindroms ir visbiežākais atdures sindroma veids pleca locītavā — ziņots, ka tas atbildīgs par 44—65 % no visiem sāpju gadījumiem plecā.

S. Paudere–Logina

Ārstniecības personu profesionālā labbūtība. Cēloņi, sekas un intervences

Ārstniecības personas (ĀP) ir pakļautas būtiskam profesionālās labbūtības (PL) pasliktināšanās riskam — galvenokārt augsto emocionālo un fizisko prasību dēļ, kas tiek izvirzītas ikdienas darbā. Pastāvīga saskare ar slimībām, nāvi un neatliekamām situācijām, ilgas darba stundas rada paaugstinātu stresa līmeni. Savukārt ilgstošs profesionālais stress negatīvi ietekmē kā darbinieku labbūtību, tā pacientu aprūpes kvalitāti un drošumu.

E. Nagle, I. Reine, G. Naglis

Izdegšanas sindroms kā arodslimība

Pasaules Veselības organizācija izdegšanas sindromu definē kā “sindromu, kas rodas no ilgstoša stresa darbā, kuru nav izdevies veiksmīgi pārvaldīt”. Nereti literatūrā to apraksta arī kā “fiziskā un emocionālā izsīkuma stāvokli, kas rodas, ilgstoši strādājot emocionālas spriedzes apstākļos”. Jāatzīmē, ka šīs nav vienīgās izdegšanas sindroma definīcijas — pasaules literatūrā ir atrodamas vairāk nekā 142! [1]

M. Burčeņa, D. Skrupska

Urīnceļu infekcijas neskaidrā daba

Urīnceļu infekcijas (UCI) ir viena no visbiežākajām bakteriālajām infekcijām pasaulē un aptver plašu slimību spektru, sākot no nekomplicēta cistīta līdz dzīvībai bīstamai urosepsei. Pasaulē UCI gadījumu absolūtais skaits kopš 1990. gada pieaudzis par 60,5 %, gadā sasniedzot ~ 404,61 miljonu pacientu. Saslimstība ar UCI sievietēm ir 3,6 × lielāka un pieaug līdz ar vecumu. [1]

A. Freimanis, M. Freimane

Hroniski koronāri sindromi. Četru soļu pieeja

Kopš oktobra žurnālā Doctus esam snieguši informāciju par jaunumiem Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā, kas no 30. augusta līdz 2. septembrim norisinājās klātienē Londonā un tiešsaistē. Šajā numurā apskatu noslēdzam ar nozīmīgu tēmu kardioloģisko pacientu aprūpē — hroniski koronāri sindromi (HKS), konspektīvi iepazīstinot ar jaunām vēsmām vadlīniju atjauninājumā. Svarīgākais — pacientu izvērtē un ārstē pakāpeniski, pa solim, lai izvairītos no nevajadzīgas diagnostikas un terapijas.

S. Paudere–Logina, D. Sondore, R. Feders