Hipotireoze ir biežākais vairogdziedzera funkcijas traucējums. Tās sastopamība populācijā pēc daudzu pētījumu meta–analīzes datiem Eiropā sasniedz 3,05 %. Nediagnosticēta hipotireoze konstatēta gandrīz 5 % gadījumu (4,94 %). [1] Var runāt par vairākiem hipotireozes variantiem: primāru, sekundāru, terciāru un kvartāru jeb tireoīdo hormonu rezistences sindromu.
Migrēna, iespējams, ir stigmatizējošāka nekā demence, Parkinsona slimība, insults — lielākoties tāpēc, ka tiek uzskatīta par parastām galvassāpēm. Tikmēr pacienti, īpaši smagas migrēnas gadījumā, izjūt bezspēcību, dusmas, vientulību un skumjas, jo sāpju pārvaldība un sabiedrības atbalsts ne vienmēr ir pilnvērtīgs. Kā varam radīt labāku vidi migrēnas pacientam? Izglītojoties un veicinot izpratni. Kādā situācijā ir migrēnas pacienti Latvijā? To vaicājam Dr. Lindai Zvaunei, neiroloģei, algoloģei, kas specializējusies galvassāpju pārvaldībā.
Pasaulē apmēram 65 miljoniem cilvēku ir atvērta kakta glaukoma. Kaut gan glaukoma ir viens no galvenajiem akluma iemesliem pasaulē, lielai daļai pacientu saglabājas funkcionējoša redze visu dzīvi — efektīvas ārstēšanas iespējas ievērojami palēnina redzes zuduma tempu. Šobrīd nav medikamentu, ar kuru palīdzību varētu zudušo redzi atgūt, tāpēc svarīga agrīna diagnostika un terapijas sākšana.
Brūču aprūpe ķirurgu redzes laukā bijusi kopš antīkiem laikiem. Gadsimtiem uzkrātās zināšanas veicinājušas labāku izpratni par riska faktoriem, blakusslimībām un nepieciešamību pēc daudznozaru pieejas sarežģītu brūču ārstēšanas taktikā.
Tradicionāli strutainas ādas slimības asociējas ar bakteriālu infekciju, lai gan strutas var būt raksturīga ādas izpausme gan virālu infekciju, gan arī mikožu gadījumā. Plašā globālā pētījumā dokumentēti ~ 4,2 miljardi jaunu ādas un zemādas slimības gadījumu gadā, no kuriem ½ saistīti ar sēnīšinfekciju, bet 270 miljoni gadījumu saistāmi ar bakteriālu un 120 miljoni — ar virālu izsaucēju. [1]
Grūtniecība ir periods, kad sievietes organisms piedzīvo būtiskas fizioloģiskas izmaiņas, kas ietekmē dzelzs homeostāzi. Grūtniecības laikā sievietēm bieži attīstās anēmija, kuras ģenēze visbiežāk ir dzelzs deficīts. Anēmija ir stāvoklis, kad organismā trūkst pietiekami daudz sarkano asins šūnu, lai nodrošinātu skābekli visā organismā. Ja asiņu pārneses dēļ orgāni nesaņem pietiekami daudz skābekļa, tie nespēj funkcionēt pilnvērtīgi.
Nozīmējot narkotiskos pretsāpju līdzekļus, jāņem vērā vairāki aspekti. Būtiska nozīme ir blakusslimībām, jo, piemēram, aknu vai nieru darbības traucējumu gadījumā devas ir jāpielāgo, jāizšķiras arī par labāko medikamenta ievades veidu, jāizvērtē medikamentu mijiedarbība ar preparātiem, kurus pacients jau lieto. Tāpat jāņem vērā arī pacienta vecums un citi faktori.
Bronhiālā astma ir viena no biežākajām hroniskajām slimībām: pasaulē ar bronhiālo astmu slimo vairāk nekā 230 miljoni cilvēku jeb tā ir katram trīspadsmitajam cilvēkam — tā liecina SPKC dati. Alerģiska bronhiālā astma ir biežākais no astmas fenotipiem, kas pēc dažādiem literatūras avotiem attiecināms uz 40—60 % astmas pacientu.
Kad mani uzaicināja rakstīt par insulta profilaksi, biju jau piemirsis, ka pirms 11 gadiem kopā ar mammu — Dr. Noru Jurjāni — līdzīgu rakstu jau bijām uzrakstījuši. [1] Tā šķietami ir jau sena pagātne un tagad būtu jārunā par pavisam ko citu, tomēr saslimstībā ar išēmisku insultu Latvija pēdējos gados izvirzījusies starp līderēm Eiropā. Diemžēl šis nav no sasniegumiem, ar ko lepoties, ja vien par līdziniecēm neuzskatām tādas valstis kā Bulgārija, Rumānija, Maķedonija. [2]
No visiem diabēta gadījumiem 1. tipa cukura diabēts (CD) attiecas uz 5—10 %, un tā pīķi novēro pubertātes un jauniešu vecumā. Pirms insulīna izgudrošanas 1922. gadā dzīvildze ar 1. tipa CD bija vien daži mēneši. Lai gan kopš tā brīža insulīna ražošana, zāļu ievades iespējas un tehnoloģijas glikēmijas uzraudzībā tikai attīstījušās, joprojām daļa 1. tipa CD pacientu nesasniedz mērķus un piedzīvo komplikācijas ar lielu klīnisko un emocionālo slogu.
