PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Klīniskā prakse

Ekstrasistolija. Ko tas nozīmē un ko ar to iesākt?

Cilvēka sirds darbojas sinusa ritmā, kas tiek ģenerēts sinoatriālajā (SA) mezglā un fizioloģiski ir galvenais ritma devēja avots sirdī. Ekstrasistoles jeb priekšlaicīgas sirds saraušanās gadījumā impulss no cita mezgla ņem virsroku un rada sirdsdarbību pirms SA mezgla impulsa. Tas var rasties kā priekškambaros, tā arī kambaros, un to novēro gan veseliem pacientiem, gan pacientiem ar dažādām blakusslimībām. [1]

M. Lapšovs, K. Tenisa, M. Sorokina

Erektilā disfunkcija kā priekšvēstnesis kardiovaskulārai slimībai

2021. gada Eiropas Urologu asociācijas seksuālās un reproduktīvās veselības vadlīnijās erektilā disfunkcija (ED) definēta kā pastāvīga nespēja nodrošināt un uzturēt dzimumakta veikšanai nepieciešamo erekciju. [1] Slimība skar gandrīz 40 % vīriešu pēc 40 gadu vecuma un vairāk nekā 50 % pēc 60 gadu vecuma. [2] Šī disfunkcija nopietni ietekmē psihosociālo veselību un izteikti pasliktina dzīves kvalitāti.

A. Laduss, A. Ērglis

Vaskulārs kognitīvs deficīts

“Vaskulārs kognitīvs deficīts” ir termins jebkādu kognitīvu traucējumu apzīmēšanai, kuru cēlonis ir cerebrovaskulāra patoloģija. Šis kognitīvais deficīts var būt neliels, tādējādi izraisot vien subjektīvas sūdzības, bet var izpausties ar būtiskiem simptomiem, kas atbilst demences klīniskajai ainai.

M. Kalniņa, E. Miglāne

Sievietes aprūpe pēcdzemdību periodā: fizioloģiskās izmaiņas un aprūpe stacionārā

Pēcdzemdību periods attiecas uz laiku pēc dzemdībām, kad grūtniecības laikā notikušās fizioloģiskās izmaiņas atgriežas stāvoklī pirms grūtniecības. Bez fizioloģiskām izmaiņām un veselības problēmām, kas var attīstīties pēcdzemdību periodā, veselības aprūpes sniedzējiem jānovērtē arī mātes psiholoģiskais stāvoklis un viņai nepieciešamā atbalsta apmērs. [1]

E. Voitehoviča, M. Petrovica

Augšējo elpceļu infekciju pārvaldība bērniem ambulatorajā etapā

Saaukstēšanās jeb akūta respiratoriska vīrusu infekcija (ARVI) ir akūta, pašlimitējoša virāla infekcija, kas biežāk skar augšējos elpceļus, bet var skart arī apakšējos. Tās biežākie simptomi ir iesnas, aizlikts deguns un sāpošs kakls. [1] Saaukstēšanās ir biežākā slimība gan bērniem, gan pieaugušajiem. ASV statistikas dati rāda, ka ARVI dēļ gadā kopumā tiek nokavēti 22 miljoni mācību dienu. [2]

L. Čupāne, J. Pavāre, G. Laizāne, U. Urbāne, S. Skribāne

Psihiskā veselība Covid–19 laikā: ietekmi jūt visi

Veselā miesā vesels gars! Un arī pretēji... Līdz ar mūsu pašu un pacientu somatisko slimību pārvaldību der atcerēties, cik nozīmīga ir psihiskās veselības sakārtošana. Pētījumi apliecina, ka trauksmes un depresijas spektra traucējumi negatīvi ietekmē dažādu hronisku un akūtu slimību gaitu un ka miega traucējumi stingri korelē ar cilvēka dzīves kvalitāti kopumā.

S. Paudere–Logina

Astma pieaugušo vecumā. Pirmreizēji diagnosticēta

Astma ir heterogēna slimība, un vecums, kad tā attīstās, šķiet, spēlē nozīmīgu lomu. Vairāk nekā pirms pusgadsimta tika izdalīts atsevišķs astmas apakštips: astma, kas diagnosticēta pieaugušo vecumā. Jau 1940. gadā Rackeman izdalīja divus atšķirīgus astmas veidus: alerģiska un nealerģiska.

I. Kroiča