PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Klīniskā prakse

Multiplā skleroze. Raksturojums un eksperta komentārs

Multiplā skleroze (MS) ir hroniski progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar jaunus pieaugušos un ir iemesls agrīnai invaliditātei šajā vecumgrupā. Precīzs MS cēlonis nav zināms, to izraisa vairāku līdztekus faktoru kopums. Iespējamie multiplās sklerozes simptomi ir ļoti dažādi, to izpausmes nosaka perēkļa lokalizācija galvas vai muguras smadzenēs, arī prognoze katra pacienta gadījumā atšķiras.

S. Paudere–Logina, D. Pastare

Neobstruktīvas azoospermijas cēloņi. Diagnostika un ārstēšanas iespējas

Neauglība ir globāla veselības problēma ap 15 % pāru. [1] Aptuveni pusē no šiem gadījumiem, kad pāris pats nevar ieņemt bērnu, iemesls ir vīrieša neauglība. Azoospermija ir pilnīga spermatozoīdu neesība ejakulātā, ko vispārējā populācijā novēro ~ 1 % vīriešu. Tai nav nekādu raksturīgu simptomu, un pāri to atklāj pēc ilgstošām grūtībām ieņemt bērnu.

A. Ābele

Fizikālo spēku ietekme uz ādas veselību

Ikdienā mūsu āda pilda dažādas funkcijas un nereti ir pirmais orgāns, kas saskaras ar dažādiem fizikāliem un ķīmiskiem faktoriem. Dažas no svarīgākajām ādas funkcijām ir ķermeņa temperatūras regulācija, aizsargbarjeras funkcija pret mehāniskiem, termiskiem un fiziskiem ievainojumiem un bīstamām vielām, kalpo kā sensorais orgāns, piedalās D3 vitamīna sintēzē. Āda arī kalpo kā spogulis dzīves gaitā uzkrātajam saules starojumam, kas var izpausties no ādas fotonovecošanās pazīmēm līdz ļaundabīgu ādas veidojumu attīstībai.

A. Matuzala, R. Karls

Diabēta makulopātija. Pārvaldība un svarīgākās aktualitātes

Diabētiska retinopātija ir mikroangiopātija, kas rodas cukura diabēta pacientiem saistībā ar hronisku paaugstinātas glikēmijas iedarbību uz tīkleni. Tā ir visbiežākā tīklenes vaskulārā slimība. 2020. gadā diabētiska retinopātija bija piektais izplatītākais novēršamā akluma cēlonis pasaulē un piektais izplatītākais vidēji smagu vai smagu redzes traucējumu cēlonis cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Diabētiska retinopātija ir saistīta ar smadzeņu asinsvadu nevēlamiem notikumiem, miokarda infarkta un sastrēguma sirds mazspējas risku nākotnē. [1; 2]

E. Briede, B. Pēterfelde, K. Baumane

Hiperhromas makrocitāras anēmijas. Vai tiešām tik retas?

Anēmijas ir ļoti bieža atrade gan ģimenes ārstu, gan citu specialitāšu kolēģu praksē. Nav šaubu, ka pasaulē visbiežākās ir mikrocitārās un hipohromās anēmijas, par kurām jau rakstīts Doctus janvāra un februāra numurā. Šoreiz runājam par anēmijām, kad vidējais eritrocītu tilpums (MCV), vidējais hemoglobīna daudzums eritrocītos (MCH) un vidējā hemoglobīna koncentrācija eritrocītos (MCHC) ir palielināti. Tas nozīmē: ja eritrocīts pēc izmēra ir liels un labi pildīts ar hemoglobīnu, bet to daudzums ir samazināts — tā ir hiperhroma makrocitāra anēmija.

B. Janicka–Kupra, S. Lejniece

Depresija un trauksme pacientiem ar hroniskām locītavu sāpēm

Hroniskas sāpes ir viena no galvenajām sabiedrības veselības problēmām. Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka no hroniskām sāpēm cieš aptuveni piektdaļa Eiropas iedzīvotāju. [1] Viens no biežākajiem hronisku sāpju iemesliem ir locītavu slimības. Rakstā lasiet par pagājušajā gadā veiktu mikropopulācijas pētījumu trīs Latvijas lauku ģimenes ārstu praksēs — par psihoemocionāliem traucējumiem pacientiem ar hroniskām somatiskām ortopēdiskām un reimatoloģiskām locītavu sāpēm.

J. Karnīte

Kardioonkoloģijas koncepts. Imūnterapijas kardiotoksicitāte un pacientu uzraudzība

Kardiovaskulārās slimības veido nozīmīgu slogu un ir būtisks nāves cēlonis pacientiem ar onkoloģiskām slimībām. [4; 11] Līdz ar jaunu efektīvu medikamentu ienākšanu ļaundabīgo audzēju ārstēšanā ir izdevies sasniegt ievērojamus rezultātus pacientu dzīvildzes pagarināšanā un audzējspecifiskās mirstības mazināšanā. Šajā pacientu populācijā ar laiku ir vērojama tendence kardiovaskulārās mirstības pārsvaram gan līdz ar pacientu vidējā vecuma pieaugumu, gan saistībā ar terapijas kardiotoksisko ietekmi. [2; 10]

A. Strēlnieks, B. Kokina

Hroniska nieru slimība un diabēts. Pārskatot KDIGO 2022 vadlīnijas

Ir pagājuši tikai divi gadi kopš iepriekšējo KDIGO (Kidney Disease: Improving Global Outcomes) vadlīniju atjauninājuma hroniskas nieru slimības un cukura diabēta pārvaldībā. Tas norāda, cik ātri šajā nozarē notiek pārmaiņas, virzās pētījumi un mainās rekomendācijas. Šajā rakstā — par būtiskākajām rekomendācijām atjaunotajās vadlīnijās. [1]

S. Paudere–Logina

Dienas un nakts bruksisms. Iemesli, teorijas un risinājumi

Bruksisms ir stāvoklis, kad novēro zobu rīvēšanu vai saspriegošanu, pārsvarā naktī miega laikā. Taču arī dienas laikā var būt sastopams bruksisms, kad cilvēks stipri sasprindzina žokļa muskulatūru un saspriež zobus, cilvēki to paši arī pamana. To mēdz saukt par dienas bruksismu, kas visbiežāk asociēts ar psihisku spriedzi.

N. Bērziņa