Pirms 20 gadiem fleboloģijā ienāca jaunākās tehnoloģijas, kas izmainījušas gan pieeju, gan kvalitāti vēnu ārstēšanā. Šajā rakstā piedāvāju ieskatu jaunākajās tehnoloģijās vēnu ķirurģijā un pieredzes uzkrājumu trīspadsmit gadu garumā.
Efektīva apdegumu brūču ārstēšana ne vienmēr ir vienkārša. Svarīgi ir savlaicīgi un pareizi novērtēt apdeguma smaguma pakāpi un svarīgākos faktorus, kas ietekmē konkrētā pacienta brūču dzīšanu. Apdegumu gadījumos ļoti liela nozīme ir pirmajai palīdzībai, kas praktiski vienmēr ir paša cietušā vai līdzcilvēku ziņā.
Aizmirsta parole, nokavēta tikšanās reize, piemirsts uzdevums, kļūdains lēmums, finansiāla kļūda neprecizitātes dēļ, zudusi interese par jaunākajiem kultūras, sporta vai sabiedriskiem notikumiem — tik dažādi parādās izmaiņas kognitīvajās spējās, zūd darba efektivitāte, mazinās sekmīgas karjeras iespējas.
Šajā rakstā apkopoti rezultāti no Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veikta četru gadu retrospektīva pētījuma, kura mērķis bija analizēt izteiktas hiperholesterinēmijas biežumu, iespējamos iemeslus un tās saistību ar kardiovaskulārām slimībām (KVS) un KVS riska faktoriem hospitalizētiem pacientiem.
Attīstoties mūsdienu attēldiagnostikas tehnoloģijām, medicīnā atvērušas plašas iespējas, kas atvieglo uzstādīt pareizu diagnozi, ļauj atklāt potenciāli fatālas saslimšanas agrīnās stadijās, kā arī sekot ārstēšanas efektivitātei, un līdz ar to samazināt pacientu mirstību. Augstas precizitātes vizuālā diagnostika kļuvusi par ikdienu gandrīz katra ārsta praksē.
Pasaulē jau vairāk nekā 30 gadu pazīstams cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), kas tālāk attīstās par AIDS. Inficēšanās mehānisms ir labi zināms, skaidri definēti profilakses pasākumi, taču tiek diagnosticēti arvien jauni HIV infekcijas gadījumi — kopumā pasaulē jau reģistrēti aptuveni 100 miljoni HIV infekcijas gadījumu.
Ievērojama daļa no visām konsultācijām pie ģimenes ārsta saistītas ar problēmām balsta–kustību orgānu sistēmā. Vairākums gadījumu no šiem stāvokļiem ir salīdzinoši labdabīgi un pāriet paši no sevis, bet daļa slimību steidzami jānovērtē un jāārstē.
Bakteriālā vaginoze (BV) ir biežākā vaginālā infekcija sievietēm reproduktīvajā vecumā, nākamās pēc sastopamības ir maksts kandidoze un trihomoniāze. 5—70% sieviešu dzīves laikā cieš no šīs infekcijas. Sievietēm Latvijā BV ir izplatīta problēma, tomēr precīzus saslimstības datus nav iespējams nosaukt, jo neviens no SSK–10 slimību klasifikācijas kodiem neprecizē BV.
Epidemioloģiski pētījumi liecina, ka diagnoze Diabetes mellitus tiek noteikta arvien biežāk. Hronisko komplikāciju un to izraisīto smago sociālo seku dēļ diabēts kļūst par globāli nozīmīgu problēmu, kuras risināšanā nepieciešams atbilstīgs rīcības plāns.
Līdz ar iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma palielināšanos un sirds slimību diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanos visā pasaulē arvien pieaug sirds mazspējas (SM) pacientu skaits. Eiropā ik gadu sirds mazspēja tiek diagnosticēta 3,6 miljoniem cilvēku. [1] Tās izplatība pieaug līdz ar vecumu. Statistikas dati liecina, ka Eiropas valstīs sirds mazspēju sastop biežāk nekā ļaundabīgos audzējus.
