Aptaukošanās izplatība pasaulē kopš 1975. gada palielinājusies 3 ×, arī reproduktīvā vecuma sieviešu populācijā. [1] Latvijā 2018. gadā 15—49 gadu vecu sieviešu grupā aptaukošanās bija 16,4 %. [2] Trūkst precīzu un aktuālu datu par aptaukošanās izplatību grūtnieču populācijā Latvijā. Aprēķināts, ka Eiropā 25 % un ASV 40 % grūtnieču ir adipozas. [1; 3] Arī ķermeņa masas pieaugumam grūtniecības laikā ir tendence palielināties.
Iedzimti sirdskaites ir vienas no biežākajām iedzimtajām patoloģijām un to etioloģija ir ļoti sarežģīta un ne līdz galam izprasta. Lieli kohortas pētījumi, sistemātiski pārskati, kā arī meta–analīzes ziņo par augstāku sirdskaites iespējamību bērnam, kura mammai ir tādi metaboliski traucējumi kā aptaukošanās, diabēts, hipertensija un preeklampsija. Turklāt visiem šiem stāvokļiem iespējama saistība ar insulīna rezistenci vai hiperglikēmiju fonā. Problēma ir tā, ka klīniskajā realitātē šie stāvokļi attīstās vienlaicīgi.
Apgrozīšana izdodas labāk, ja sieviete ir labi informēta un iedrošināta, uzticas procedūras nekaitīgumam un pašai ir vēlme dzemdēt vagināli. Ja grūtniecei ir bail, nav pilnvērtīgas informācijas vai ir vēlme grūtniecību atrisināt ar ķeizargriezienu, viņa izvēlas neveikt augļa ārējo apgrozīšanu. [1] Rezultāts veiksmīgai augļa ārējai apgrozīšanai ir galvas priekšguļa.
Dažādi parabēni ikdienā tiek lietoti kā konservanti dažādos produktos (gan kosmētiskos, gan arī pārtikas), taču ir aizdomas, ka šīm ķīmiskajām vielām piemīt endokrīno sistēmu ietekmējošas un nevēlamas īpašības. Nesen veikti pētījumi ziņojuši par asociāciju starp butilparabēnu ekspozīciju mātei grūtniecības laikā un virsvaru/aptaukošanos bērnībā, īpaši meiteņu vidū.
Potenciālie ieguvumi no veģetārisma grūtniecības laikā atkarīgi no tā, cik ierobežojošs un sabalansēts ir attiecīgais veģetārisma veids. Amerikas Dietoloģijas asociācija atzinusi, ka adekvāti izveidota veģetāriešu diēta uzskatāma par veselīgu un uzturvērtības ziņā pietiekamu un var sniegt ieguvumus dažu slimību profilaksē un ārstēšanā.
Pēcdzemdību periods ilgst 6—8 nedēļas pēc dzemdībām. Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek fizioloģiskas pārmaiņas, kas aptuveni 42 dienās atgriežas pirmsdzemdību stāvoklī, tomēr ne vienmēr šajā periodā sievietes organisms atkal funkcionē tāpat kā pirms dzemdībām. Dažos literatūras avotos minēts, ka post partum periods ilgst pat 12 mēnešus pēc bērna dzimšanas.
Tā kā jaunais koronavīruss turpina izplatīties visā pasaulē, pieaug arī māšu bažas, ka viņas varētu nodot Covid-19 bērnam caur mātes pienu. Lai arī līdz šim nav bijuši dokumentēti gadījumi, kad zīdainis būtu inficējies ar Covid-19 no inficēta mātes piena, joprojām ir jautājums par šāda veida transmisijas iespējamību.
Ja sieviete lieto alkoholu pirmo piecu līdz desmit grūtniecības nedēļu laikā, ar katru nedēļu aborta risks pieaug par 8 %, pētījuma rezultāti.
Analizējot datus par vairāk nekā 1300 sievietēm, kam perspektīvi sekoja visu grūtniecības laiku, secināja, ka sievietēm, kam mangāna līmenis grūtniecības sākumā ir zems, biežāk attīstās augsts asinsspiediens jeb preeklampsija grūtniecības beigu posmā.
Nav pierādījumu, ka Covid-19 gadījumos varētu būt vertikālā transmisija auglim no mātes un bērns saslimtu ar klīniski nozīmīgu infekciju, secināts pētījumā.
Jo ilgāk sieviete, kurai bijis gestācijas diabēts, baro bērnu ar krūti, jo zemāks viņas risks, ka vēlākos gados attīstīsies 2.tipa cukura diabēts, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Diabetes Care.
Bērniem, kuru mātēm grūtniecības pirmajā trimestrī izrakstītas makrolīdu grupas antibiotikas, ir paaugstināts nopietnu iedzimtu defektu risks, salīdzinot ar tiem, kuru mātes lietoja penicilīnu saturošas antibiotikas.
Antidepresantu lietošana sievietēm reproduktīvā vecumā nav saistīta ar paaugstinātu grūtniecības pārtraukšanās risku, secināts pētījumā.
Pirmajā šāda veida pētījumā atklāts, ja sievietei pirms grūtniecības ir liekais svars vai aptaukošanās, tas izraisa izmaiņas mātes pienā, kas savukārt ietekmē zīdaiņa augšanu.
Kserostomijas izplatība pasaulē variē no 10 līdz 50 % vispārējā populācijā. Mutes dobums ir mājvieta ļoti dažādiem iemītniekiem – kopumā apmēram 700 baktēriju un sēnīšu sugām. Šā pētījuma autori izteikuši hipotēzi, ka kserostomija ietekmē mutes mikrobiotas sastāvu.
Multiplo sklerozi (MS), progresējošu slimību, kas skar 2,8 miljonus cilvēku visā pasaulē un kuru nevar pilnībā izārstēt, visticamāk, izraisa infekcija ar Epšteina-Barra vīrusu (EBV), liecina nesen veikta pētījuma rezultāti.
Turpinot neatlaidīgo gājienu visapkārt pasaulei un šosezon īpaši skaudri Latvijā, arvien lielāka kļūst Covid–19 pārdzīvojusī pasaules iedzīvotāju daļa un aizvien paplašinās ārstu izpratne gan par akūtas saslimšanas simptomiem, gan arī par infekcijas atstātajām hroniskajām sekām.
Sāpes muguras lejasdaļā ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc ģimenes ārstu apmeklē cilvēki darbspējīgā vecumā. Iespējams, pacienti nereti tiktu galā arī paši, bet ir nepieciešama darbnespējas lapa...
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir sākusi vērtēt pieteikumu iekšķīgi lietojamo pretvīrusu zāļu Paxlovid (PF-07321332 un ritonavīrs) reģistrācijai ar nosacījumiem, informā Zāļu Valsts aģentūra. Pieteikuma iesniedzējs ir Pfizer Europe MA EEIG.
