Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Rehabilitācija pēc krūts vēža operācijas. Biežākās problēmas un to pārvaldība

J. Krasovska, I. Kokare, A. Petraite
SPKC dati liecina, ka visvairāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs 2015. gadā bija krūts vēzis. Jā, to ārstē arvien veiksmīgāk, taču kas notiek pēc krūts vēža ārstēšanas? Šajā rakstā apskatīsim biežākās problēmas, ar ko pacientes saskaras pēc krūts vēža ārstēšanas, kā arī rehabilitācijas posmus.

Klīniskie piemēri

Pacientei 57 gadi. 2007. gadā operēts ļaundabīgs audzējs kreisajā krūtī, ordinēta ķīmijterapija un staru terapija. Pacientes psiholoģiskais stāvoklis smags, ir grūtības pārvarēt stresu, sāpes kreisajā krūtī un rokā. Paciente atzīmē sāpes un stīvumu locītavās. Pēc terapijas pieaug tūska kreisajā rokā. Pacientei pēc operācijas iestājās menopauze, zuda reproduktīvā funkcija. Ir kustību ierobežojumi kreisajā pusē, paciente var pacelt roku taisni par 170 grādiem, uz sāniem par 170 grādiem. Muskuļu spēka un izturības mērena samazināšanās kreisajā pusē. Paciente nevar atgriezties iepriekšējā darbā, grūtības atrast jaunu darbu.

Pasākumi, kas ietekmē dzīves kvalitāti (rehabilitācija) Pasākumi, kas ietekmē dzīves kvalitāti (rehabilitācija)
1. attēls
Pasākumi, kas ietekmē dzīves kvalitāti (rehabilitācija)

Pacientei 52 gadi. 2013. gadā ļaundabīga audzēja dēļ veikta operācija kreisajā krūtī. Pacientes emocionālais stāvoklis smags, ir izteikta tirpšana kreisajā pusē, ierobežotas kustības kreisajā rokā, atzīmē izteiktas sāpes kreisajā pusē. Paciente var pacelt roku taisni par 160 grādiem, uz sāniem par 160 grādiem. Muskuļu spēks un izturība kreisajā pusē izteikti samazināti. Pacientei grūti pārvarēt stresu, atzīst psihologa palīdzības nepieciešamību.

Rehabilitācijas komanda Rehabilitācijas komanda
2. attēls
Rehabilitācijas komanda

Pacientei 67 gadi. 1991. gadā veikta operācija labajā krūtī, pirms operācijas bijusi apstarošana, pēc operācijas — ķīmijterapija. 2006. gadā atkārtota operācija, ķīmijterapija un apstarošana. Ir izteikts elpas trūkums, paciente nevar uzkāpt 3. stāvā. 2012. gadā parādījās sirds aritmija. Pacientei ir sāpes gūžu locītavās. Labā roka pietūkst. Pēc operācijas iestājās menopauze, zuda reproduktīvā funkcija. Ir kustību ierobežojumi labajā rokā, paciente roku var pacelt taisni par 160 grādiem, uz sāniem par 160 grādiem. Muskuļu spēks un izturība mēreni samazināti, vairāk labajā pusē. Pacientei grūti pārvarēt stresu, lieto nomierinošus medikamentus. Atzīmē, ka bijusi nepieciešama psihologa palīdzība.

Pacienšu novērošana pēc vēža ārstēšanas

Jānovērtē konstitucionālie simptomi (anoreksija, svara zudums, nogurdināmība, bezmiegs), kaulu veselība (sāpes, to lokalizācija, raksturs, provocējošie un atvieglojošie faktori), plaušu simptomi (pastāvīgs klepus, elpas trūkums), neiroloģiski simptomi (galvassāpes, slikta dūša, vemšana, vājums, nejutīgums, tirpšana), kuņģa—zarnu trakta simptomi (sāpes labajā augšējā kvadrantā, izmaiņas vēdera izejas regularitātē, uroģenitālie simptomi (asiņošana no maksts, iegurņa sāpes, urinēšanas grūtības), psiholoģiskie simptomi (depresija, trauksme), reproduktīvās un endokrīnās sistēmas simptomi (karstuma viļņi, dispareinija, maksts sausums, seksuāla disfunkcija, auglības problēmas).

Fizikālā izmeklēšana jāveic katrā vizītē. Fizikālās izmeklēšanas minimums:

  • krūts, krūškurvja sienas, paduses izmeklēšana. Skartā krūts, krūškurvja siena, kontralaterālā puse, bilaterāli padušu rajoni un supraklavikulārās bedrītes jāizmeklē padziļināti. Jānovērtē, vai šajos rajonos nav jaunu veidojumu, ādas pārmaiņu, kas varētu liecināt par recidīva attīstību (1. tabulā). Ja veikta mastektomija ar vai bez krūts rekonstrukcijas, jānovērtē grieziena un apkārtējās ādas izskats, jāveic palpācija;
    Pazīmes, kas var liecināt par krūts vēža recidīvu Pazīmes, kas var liecināt par krūts vēža recidīvu
    1. tabula
    Pazīmes, kas var liecināt par krūts vēža recidīvu
  • balsta—kustību aparāta izmeklēšana. Ja ir aizdomas par limfātisko tūsku, jānosaka un jāsalīdzina abu roku apkārtmērs. Mugurkaula, krūšu kaula, ribu un iegurņa palpācija, lai novērtētu kaulu jutīgumu;
  • krūškurvja orgāni: jāveic perkusija un auskultācija; jānovērtē iespējama sirds mazspēja;
  • vēderdobums: jānovērtē vēdera priekšējās sienas labā augšējā kvadranta jutīgums un/vai organomegālija;
  • neiroloģiska izmeklēšana: jānovērtē līdzsvars, gaita, sensoriskā un motoriskā funkcija;
  • ginekoloģiska izmeklēšana: sievietēm, kam nav veikta totāla histerektomija, īpaši svarīgi tas ir sievietēm, kas lieto tamok-sifēnu, jo ir palielināts endometrija audzēju attīstības risks.

Rekomendācijas pacienšu novērošanai pēc krūts vēža ārstēšanas — 2. tabulā.

Rekomendācijas pacienšu novērošanai pēc krūts vēža ārstēšanas Rekomendācijas pacienšu novērošanai pēc krūts vēža ārstēšanas
2. tabula
Rekomendācijas pacienšu novērošanai pēc krūts vēža ārstēšanas

Ieteikumi dzīvesveida jomā

Pacientes bieži vaicā, kā uzlabot vispārējo veselības stāvokli pēc krūts vēža ārstēšanas. Dzīvesveida pārmaiņas sniedz lielāku kontroles izjūtu pār dzīvi, turklāt efektīvi veicina gan fizisko, gan psihisko veselību un, iespējams, uzlabo iznākumu. Novērojumu pētījumi liecina, ka fiziskā slodze, normāla svara uzturēšana un alkohola lietošanas ierobežošana samazina krūts vēža recidīvus un mazina mirstību izdzīvotājiem pēc vēža izārstēšanas.

Fiziskā slodze, diēta, ķermeņa masa

Šie rādītāji parāda uzņemtās (diēta), izlietotās (fiziskā aktivitāte) un uzglabātās enerģijas (ķermeņa masa) līdzsvaru. Katrs no šiem rādītājiem saistīts ar iznākumu, īpaši pēc krūts vēža ārstēšanas.

Soju saturoši produkti

Krūts vēža pacientēm sojas produkti nav vēlami tāpēc, ka satur fitoestrogēnus. Lai arī nav pierādījumu, ka sojas lietošana uzturā ietekmē recidīvu risku, teorētiski ir risks, ka fitoestrogēni varētu stimulēt hormonjutīgu audzēju augšanu un tāpēc sojas produktu lietošana varētu būt bīstama. Šā iemesla dēļ sojas produktu lietošanu iesaka ierobežot.

Līdzīgi nav skaidrs arī citu uztura bagātinātāju efekts (vitamīni lielās devās, selēns, cinks, varš un citi).

Alkohola lietošana

Nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka alkohola lietošana ir saistīta ar palielinātu vēža recidīvu risku. Pētījumā LACE (Life After Cancer Epidemiology) pētīti 1897 sieviešu alkohola lietošanas paradumi pēc krūts vēža ārstēšanas (vidēji 2 gadus pēc vēža diagnosticēšanas). Noskaidrots, ka sievietēm, kas lietoja > 6 g alkohola dienā (> 3—4 alkoholiski dzērieni nedēļā), bija lielāks recidīvu risks un mirstība krūts vēža dēļ nekā sievietēm, kas lietoja < 0,5 g dienā. Noskaidrots, ka alkohola lietošana vairāk ietekmēja sievietes ar lieko svaru un sievietes pēcmenopauzes vecumā.

Reproduktīvās veselības sarežģījumi

Menopauzes simptomi

Tādi menopauzes simptomi kā karstuma viļņi, maksts sausums un maksts atrofija var attīstīties ķīmijterapijas dēļ (sievietēm pirmsmenopauzes vecumā) un hormonterapijas dēļ.

Karstuma viļņi

Sievietēm ar karstuma viļņiem efektīvi palīdz ne–hormonāla farmakoloģiska ārstēšana ar gabapentīnu vai selektīviem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem/serotonīna—noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitoriem (jāuzmanās, ja sieviete lieto tamoksifēnu, jo serotonīna atpakaļsaistes inhibitori var ietekmēt enzīmu CYP2D6, kas tamoksifēnu pārvērš aktīvajā formā).

Nefarmakoloģiski karstuma viļņus klīniskajos pētījumos veiksmīgi ārstē ar akupunktūras metodi.

Seksuālā disfunkcija

Seksuālā aktivitāte pēc krūts vēža ārstēšanas var kļūt nepatīkama vai pat sagādāt sāpes. Seksuālā disfunkcija šīm pacientēm saistīta ar depresiju. Dispareinijas gadījumā efektīva ir hormonālā terapija, maksts mitrinātāji/lubrikanti un psihoterapija.

Lokāla estrogēnu terapija

Lokālu estrogēnu lietošanu vērtē pretrunīgi, īpaši, ja sievietei bijis hormonu receptoru pozitīvs krūts vēzis. Lai gan vienā pētījumā pierādīts, ka vagināla estrogēna lietošana paaugstina asinīs cirkulējošā estradiola līmeni, citos pētījumos šāda sakarība nav novērota. Vaginālas estrogēna lietošanas ietekme uz recidīvu risku novērtēta kā neitrāla — ne palielina, ne samazina.

Vaginālu estrogēnu lietošanu ordinē individuāli, izvērtējot anamnēzes datus, simptomus un riska—ieguvuma attiecību.

Topisks lidokaīns

Sievietēm ar dispareiniju, kas izpaužas kā izolēts jutīgums maksts vestibulārajā daļā, pētījumos pierādīta efektīva topiska lidokaīna lietošana.

Pilnu raksta versiju lasiet DOCTUS 2016. gada oktobra numurā!

Literatūra

  1. Physical Medicine & Rehabilitation, fourth edition. Randall L. Braddom, 2011.
  2. Rehabilitation and palliation of cancer patients. Hermann Delbruck, 2007.
  3. Rehabilitācija, fizikālā medicīna un dabas dziedniecība. Kristofs Gūtenbrunners. Žans Žaks Glēzeners, 2008.
  4. Gillis TA Garden FH. Principles of Cancer Rehabilitation. In: Braddom RL. Physical Medicine & Rehabilitation. W.B. Saunders Company, second edition, 2000.
  5. Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija. Pasaules Veselības organizācija, Ženēva. Rīga, 2003.
  6. ICF CORE SETS for breast cancer. J Rehabil Med, 2004; Suppl. 44: 121–127.
Saistītie raksti

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Ķirurģisko pacientu uzskaite un analīze pēc Amerikas Anesteziologu biedrības klasifikācijas*

Pacienta operatīvais risks ir plašs jēdziens, kas ietver dažādus mainīgos faktorus: pacienta fizisko stāvokli, blakusslimību esību un kompensācijas pakāpi, plānoto ķirurģisko un anestēzijas apjomu, iespējamos ķirurģiskos un anestēzijas riskus, kā arī personāla pieredzi konkrētās manipulācijas veikšanā. [11]

M. Saulīte, D. Mackēvičs, M. Ansons, J. Stepanovs, O. Loiteršteine, G. Ivanova, A. Ozoliņa

Dzemdes mioma. Diagnostika un ārstēšanas iespējas

Dzemdes mioma ir biežākais sieviešu dzimumorgānu labdabīgais audzējs — to diagnosticē ~ 50 % sieviešu reproduktīvajā vecumā visā pasaulē. Precīza tās sastopamība nav zināma, jo miomas visbiežāk ir asimptomātiskas un pieejamie dati var neatspoguļot slimības patieso sastopamību. Biežāk to atklāj sievietēm pēc 40 gadu vecuma, tomēr aizvien vairāk konstatē jaunākām sievietēm (tabula). [1]

J. Žodžika, Z. Grabe, D. Matule, S. Smilga, L. Kornete
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle

Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva laparoskopiska un torakoskopiska barības vada rezekcija pacientam ar diagnosticētu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir vienīgā Latvijā, kur veic šāda veida operācijas, bet līdz šim tās realizētas vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Turpmāk Austrumu slimnīcā barības vada rezekcijas operācijas atsevišķām pacientu grupām būs daudz saudzīgākas, vienlaikus būtiski saīsinot atveseļošanās laiku pēc operācijas un uzturēšanās ilgumu slimnīcā.

Doctus

Vairāk nekā pusmiljons insulta nāves gadījumu pasaulē var būt saistīti ar klimata pārmaiņām

Klimata pārmaiņas var būt saistītas ar pieaugošo mirstību un invaliditāti no insulta visā pasaulē. Pētnieki atklāja, ka neoptimāla temperatūra, kas ir augstāka vai zemāka par temperatūru, kas saistīta ar zemāko mirstības līmeni, arvien vairāk ir saistīta ar nāvi un invaliditāti insulta dēļ. Pētījums nepierāda, ka klimata pārmaiņas izraisa insultu. Tas tikai parāda saistību. Pētījumā netika pārbaudīti arī citi riska faktori, piemēram, augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Paracetamols grūtniecības laikā – aizdomas par riskiem neapstiprinās

Zinātniskā literatūrā lasāmas publikācijas, kur norāda uz aizdomām par acetaminofēna (paracetamola) negatīvo ietekmi, ja tas lietots grūtniecības laikā. Pastāv bažas, ka tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku bērnam attīstīties neiropsihiatriskiem traucējumiem. Ja tā tiešām ir taisnība, tas nozīmētu steidzīgi veikt izmaiņas sāpju un drudža pārvaldības konceptā grūtniecības laikā!

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U