Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Vīriešu reproduktīvās veselības jautājumos varam runāt par globālu krīzi. Vīrieša faktors ietekmē neauglību 40—50 % pāru, un daudzi autori runā par sarūkošu spermatozoīdu skaitu vīriešu populācijā. [1] Dati liecina par saistību starp vīriešu neauglību un vispārējo veselību, piemēram, cukura diabētu, vielmaiņas traucējumiem un sirds—asinsvadu sistēmas slimībām. Kā izaicinājums jāmin fakts, ka vīrieši parasti nevēršas pie veselības aprūpes speciālistiem, ja vien nav akūtas medicīniskas vajadzības.
Neauglība ir globāla veselības problēma ap 15 % pāru. [1] Aptuveni pusē no šiem gadījumiem, kad pāris pats nevar ieņemt bērnu, iemesls ir vīrieša neauglība. Azoospermija ir pilnīga spermatozoīdu neesība ejakulātā, ko vispārējā populācijā novēro ~ 1 % vīriešu. Tai nav nekādu raksturīgu simptomu, un pāri to atklāj pēc ilgstošām grūtībām ieņemt bērnu.
Spermas kvalitāti ietekmē uzturs un efekts ir ļoti ātrs, tāds ir galvenais secinājums Linköping Universitātes veiktā pētījumā, kurā jauniem veseliem vīriešiem deva ar cukuru bagātu uzturu.
Nav vienota viedokļa par testosterona aizvietojošās terapijas drošumu, ņemot vērā atsevišķos pētījumos pierādīto paaugstināto sirds un asinsvadu slimību risku.
Ja paskatāmies uz visām slimībām (ne tikai vīriešu) vispār – kuras ir visizplatītākās? Sirds–asinsvadu slimības? Cukura diabēts? Reproduktīvās medicīnas speciālisti uzskata, ka neauglība, kas skar ap 15% pāru, ir pati izplatītākā “slimība” (pēdiņās lieku tāpēc, ka šā stāvokļa apzīmējums, iespējams, varētu šķist atšķirīgs no slimības apzīmējuma tās tradicionālajā izpratnē).
Cirkulējošā tumora DNS (ctDNS) var tikt izmantots vēža progresijas uzraudzībai, noteikt atlieku vēža norādes pēc ārstēšanas un identificēt ģenētiskās izmaiņas vēža šūnās, kas var ietekmēt atbildreakciju uz ārstēšanu. ctDNS sekvencēšana identificē vēža šūnu gēna variantus vairāku vēžu veidos, t.sk. nesīkšūnu plaušu vēža, kolorektālā vēža un krūts vēža gadījumā.
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Priekšlaicīga menopauze pirms 40 gadu vecuma bija saistīta ar augstāku arteriālās hipertensijas risku nekā “normāla” menopauze pēc 45 gadu vecuma, un visaugstākais risks novērots sievietēm, kurām menopauze iestājās vecumā no 25 līdz 35 gadiem.
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Smēķēšanas atmešana pacientiem ar vēzi ir viena no efektīvākajām iejaukšanās iespējām: pārtraucot smēķēt pēc diagnozes, uzlabojas ārstēšanas efekts un kopējā izdzīvotība. Daži eksperti smēķēšanas atmešanas terapiju dēvē par “vēža aprūpes ceturto balstu” līdzās ķirurģijai, staru terapijai un ķīmij-/imūnterapijai.
