Aptaukošanās ir hroniska slimība ar daudziem sarežģījumiem un pavadošiem stāvokļiem, piemēram, vielmaiņas, gastrointestināliem traucējumiem un izmaiņām ādā. Pacientam ar aptaukošanos svarīgi sadarboties ar speciālistiem, kas var piedāvāt risinājumus. Jebkurā klīniskā situācijā jānovērtē pacienta barojums. Rutīnas klīniskajā praksē palielināta ķermeņa masa nereti netiek pienācīgi novērtēta, bet tā lielā mērā ietekmē slimību norisi, komplikāciju attīstību, ārstēšanas rezultātu un mirstības risku.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Daudzās valstīs ieviesto dzemdes kakla vēža skrīninga mērķis ir samazināt vēža sastopamības rādītājus, identificējot pirmsvēža bojājumus. Nopietnā malignitātes riska dēļ sievietēm ar augstas pakāpes pirmsvēža bojājumu tiek rekomendēts veikt konizāciju, ņemot vērā pacientes vecumu, displāzijas pakāpi un nākotnes grūtniecības vēlmes. Dānijā veikts kohortas pētījums, lai ziņotu, kā konizācijas laikā iegūtās komplikācijas ietekmē nākotnes auglības jautājumus.
Vīriešu reproduktīvās veselības jautājumos varam runāt par globālu krīzi. Vīrieša faktors ietekmē neauglību 40—50 % pāru, un daudzi autori runā par sarūkošu spermatozoīdu skaitu vīriešu populācijā. [1] Dati liecina par saistību starp vīriešu neauglību un vispārējo veselību, piemēram, cukura diabētu, vielmaiņas traucējumiem un sirds—asinsvadu sistēmas slimībām. Kā izaicinājums jāmin fakts, ka vīrieši parasti nevēršas pie veselības aprūpes speciālistiem, ja vien nav akūtas medicīniskas vajadzības.
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā minēts, ka seksuālā un reproduktīvā veselība ir ar to saistīta fiziska, garīga un sociāla labklājība. [1] Tātad, lai cilvēks justos labi, viņam arī šajā jomā jābūt saskaņā ar visiem savas seksualitātes aspektiem. Mēs vēlētos, lai būtu kāda ideāla un universāla kontracepcijas metode. Tomēr ne tikai ginekologi, bet arī ģimenes ārsti saskaras ar izaicinājumu piedāvāt konkrētai sievietei piemērotāko ģimenes plānošanas metodi.
Neauglības joma pēdējos desmit gados kļuvusi par pilnvērtīgu ginekoloģijas un dzemdniecības apakšspecialitāti. Galvenā atšķirība ir tā, ka aprūpē ir nevis viens pacients (sieviete), bet pāris.
Neauglība ir globāla veselības problēma ap 15 % pāru. [1] Aptuveni pusē no šiem gadījumiem, kad pāris pats nevar ieņemt bērnu, iemesls ir vīrieša neauglība. Azoospermija ir pilnīga spermatozoīdu neesība ejakulātā, ko vispārējā populācijā novēro ~ 1 % vīriešu. Tai nav nekādu raksturīgu simptomu, un pāri to atklāj pēc ilgstošām grūtībām ieņemt bērnu.
Neauglība ir unikāls medicīnisks stāvoklis, jo saista nevis indivīdu, bet pāri. [1] Neauglība tiek definēta kā reproduktīvā vecuma pāra — vīrieša un sievietes — nespēja ieņemt bērnu viena gada laikā, regulāri dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas. [2] Neauglība ir aktuāla problēma gan pasaulē, gan Latvijā.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas pētnieki izstrādājuši jaunu ģenētisko testu, kas daudz ātrāk un lētāk nekā līdz šim izmantotie laboratoriskie izmeklējumi palīdzēs noskaidrot, vai un kādi no biežākajiem ģenētiskajiem iemesliem vainojami pāra neauglībā.
Kairinātas zarnas sindroms (KZS) ir hroniska funkcionāla slimība, kas negatīvi ietekmē pacienta dzīves un darba kvalitāti. Pārsvarā KZS pacienti ir jaunas sievietes, turklāt slimības slogs jaunā vecumā parasti ir nozīmīgs arī ekonomiskā aspektā, jo var būt saistīts ar prombūtni no darba vai mācībām. KZS patoģenēze saistīta ar izmaiņām zarnu trakta–smadzeņu asī, kas ir viens no terapeitiskajiem pamatvirzieniem slimības pārvaldībā.
Jau kopš 1926.gada alumīnija sāļi plaši izmantoti kā adjuvanti dažādās vakcīnās. Šie adjuvanti, visbiežāk alumīnija hidroksifosfāta sulfāts, alumīnija fosfāts vai alumīnija hidroksīds spēlē nozīmīgu lomu imūnās atbildreakcijas veicināšanā, samazinot nepieciešamo antigēna devu un ievadāmo vakcīnu skaitu, lai sasniegu aizsardzību. Neskatoties uz rūpīgu uzraudzību arī pēc vakcīnu licencēšanas, saglabājas bažas par alumīnija potenciāliem ilgtermiņa efektiem. Šajā publikācijā sistemātiski apskatīti un kritiski izvērtēti esošie pierādījumi par vakcīnās esošā alumīnija ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā.
2026. gada 25. aprīlī, svinot jau savu piekto norises gadu, notika RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2026.
Aizcietējumi ir viens no biežāk sastopamajiem kuņģa–zarnu trakta funkcionālajiem traucējumiem. Tie tiek definēti kā zarnu darbības nepietiekamība, kas izpaužas ar nepilnīgu vēdera izeju, samazinātu defekācijas biežumu, sāpīgu defekāciju vai cietu fēču izdalīšanos. Aizcietējumi var attīstīties jebkurā vecumā — no zīdaiņa perioda līdz pat senioru gadiem. Aizcietējumu savlaicīga noteikšana, profilakse un ārstēšana ir būtiska, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti un mazinātu komplikāciju risku. [1]
Siltais laiks mūs lolo ar iespēju kļūt aktīviem un mosties no ziemas miega gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Līdz ar aktivitātes kāpumu nākas novērot arī traumatisma pieaugumu — to veicina gan dažādas sporta aktivitātes ārā, gan ar vides iekārtošanu saistīti pasākumi. Mīksto audu traumas daudz biežāk redzamas gan traumpunktos, gan ģimenes ārstu praksēs.
