PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Izplatītākā vīriešu slimība gadsimtu mijā – neauglība

J. Ērenpreiss
Izplatītākā vīriešu  slimība gadsimtu mijā –  neauglība
Ja paskatāmies uz visām slimībām (ne tikai vīriešu) vispār – kuras ir visizplatītākās? Sirds–asinsvadu slimības? Cukura diabēts? Reproduktīvās medicīnas speciālisti uzskata, ka neauglība, kas skar ap 15% pāru, ir pati izplatītākā “slimība” (pēdiņās lieku tāpēc, ka šā stāvokļa apzīmējums, iespējams, varētu šķist atšķirīgs no slimības apzīmējuma tās tradicionālajā izpratnē).

Dzimstības pazemināšanās

Neauglības straujais pieaugums pēdējos 50 gados un dzimstības samazināšanās ir patiešām ārkārtīgi satraucošs fakts, jo gandrīz visas Eiropas tautas piedzīvo ilgtermiņa dzimstības līmeņa pazemināšanos. Dzimstība Eiropā šobrīd vidēji ir 1,5 bērni uz vienu pāri, savukārt populācijas atjaunošanās nepieciešamais līmenis ir 2,1 bērns. Divdesmit viena no 25 valstīm ar viszemāko dzimstības līmeni ir Eiropā. Sekas tam ir populācijas novecošanās: samazinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un pieaug pensionāru relatīvais skaits. Turklāt paralēli pieaug eiropiešu dzīvildze. Ja 2000. gadā katrs sestais iedzīvotājs Eiropā bija vecāks par 65 gadiem, tad 2050. gadā tāds būs katrs trešais. Draudošās sekas ir dramatiskas. Ja 1985. gadā četri ekonomiski aktīvie iedzīvotāji maksāja nodokļus par vienu pensionāru, tad 2050. gadā vienam ekonomiski aktīvajam iedzīvotājam būs jāuztur divi pensionāri. Pensionēšanās vecums būs jāpalielina, un, piemēram, Itālijā, kur dzimstība šobrīd ir 1,27, 2050. gadā tam būtu jābūt 78 gadi.

Vislielākā dzimstība pēdējā desmitgadē bija Īrijā (1,97) un Francijā (1,88), mazākā - Itālijā, Grieķijā, Spānijā (1,26-1,27). Austrijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā un Slovēnijā dzimstības līmenis pēdējos 10 gados pastāvīgi bija zem 1,5. Jāatzīmē, ka vēsturiski līdz šim nevienai tautai nav izdevies "atgūties", dzimstības līmenim krītoties zem 1,5. Latvijā dzimstība šobrīd ir sasniegusi vēsturiski viszemāko atzīmi - 1,1 (!!!).

Interesanti, ka dzimstības kritumu piedzīvo arī dažas jaunattīstības valstis [1], ko diez vai var izskaidrot tikai ar pieaugošu kontracepcijas izmantojumu. Piemēram, tiek uzskatīts, ka mazāks grūtniecību un abortu skaits ASV pusaudžiem izskaidrojams ar labāku kontracepcijas izmantojumu un seksuālās uzvedības izmaiņām [2], taču šo pašu fenomenu Eiropas valstīs diez vai var izskaidrot līdzīgi, jo nozīmīgas izmaiņas kontracepcijas izmantošanā vai seksuālajā uzvedībā nav notikušas. [3] Dažās Austrumeiropas valstīs un Krievijā mazo dzimstību var izskaidrot ar lielo skaitu abortu, taču Rietumeiropas valstīs paralēli zemajam dzimstības līmenim novēro arī abortu skaita samazināšanos.

Iemesli

Dzimstības sarukšanai ir vairāki iemesli. Pirmkārt, eiropiešu psiholoģiskā tendence veidot mazāku ģimeni. Otrkārt, sievietes vidējā vecuma, kad dzimst pirmais bērns, pastāvīga palielināšanās, daudzās Eiropas valstīs sasniedzot 30 gadus (Latvijā ap 24 gadiem). Sievietes arvien biežāk izvēlas vispirms koncentrēties karjeras attīstībai un tikai pēc tam ģimenes veidošanai. Pēc 30 gadu vecuma sieviešu auglības spēja katru gadu pazeminās par 5%, bet pēc 35 gadu vecuma tā krīt ļoti strauji, pēc 38 gadu vecuma grūtniecības iestāšanās iespēja ir tikai vairs ap 5-10%. Populācijas novecošanās dēļ sievietes ir nepieciešamas darba tirgū, bet - jo vairāk viņas iesaistās darba tirgū, jo vairāk populācija ilgtermiņā noveco. Treškārt, krītas vīriešu reproduktīvās veselības kvalitāte jeb spermas kvalitāte. Iepriekšējā gadsimta beigās konstatēts, ka spermas kvalitāte pēdējos 50 gados kritusies divas reizes! [5] Dažās valstīs, piemēram, Dānijā, jau katrs trešais jaunais vīrietis diez vai būs spējīgs kļūt par tēvu dabiskā ceļā. Tiesa, Latvijā situācija vēl nav tik dramatiska, bet arī šajā ziņā Latvija nenoliedzami seko Eiropas pēdās. Tas izskaidrojams ar dažādu toksisku vielu izmantošanu sadzīves priekšmetu, automobiļu, rotaļlietu, kosmētikas, pārtikas u.c. ražošanā. Sievietēm pēc saskares ar šīm vielām (un mūsu apstākļos tas ir neizbēgami - tā ir maksa par civilizāciju - šīs vielas ir pārtikā, ūdenī, gaisā: visur) grūtniecības laikā nākamā vīrieša dzimumsistēmas attīstība māmiņas vēderā tiek būtiski traucēta, un puisēns (ja tas ir puisēns) dzimst jau ar defektīvu reproduktīvo sistēmu. Androloģijas vidē šobrīd to sauc par testikulārās disģenēzes sindromu: pazemināts spermas kvalitātes līmenis, sākoties spermatoģenēzei pubertātē, biežāki kriptorhisma (sēklinieku nenoslīdēšana sēklinieku maisiņā dzimstot) un epi-/hipospādiju (uretras atveres dislokācija) gadījumi, pieaugošais sēklinieku vēžu biežums.

Mākslīgā apaugļošana

Viena no sliktas auglības pazīmēm ir pieprasījums pēc mākslīgās apaugļošanas procedūrām. Piemēram, Dānijā 2002.-2004. gadā vairāk nekā 6% bērnu dzima ar apaugļošanas palīgmetožu (intrauterīnā inseminācija, mākslīgā apaugļošana) palīdzību, šobrīd - ap 10%. Latvijā šis skaitlis ir 0,2-0,5%, ko var izskaidrot ne tikai ar Latvijas vīriešu spermas labāku kvalitāti nekā dāņiem [4], bet arī ar to, ka Skandināvijas valstīs 3-6 procedūras ir valsts apmaksātas. 2012. gadā Latvijā tika piešķirts valsts finansējums mākslīgās apaugļošanas procedūrām. Tiek plānots 2013. gadā apmaksāt 400 procedūras, 2014. gadā - 600. Šīs procedūras šobrīd ir nepieciešamas aptuveni pieciem tūkstošiem Latvijas pāru, bet šāds finansējums veidos rindu uz 5-10 gadiem... Sievietes līdz 38 gadu vecumam var nesagaidīt mākslīgās apaugļošanas finansējumu. Protams, valsts finansiālais stāvoklis ir tāds, kāds ir, un arī 400-600 procedūru gadā ir labāk nekā nekas. Tāpat valsts uzņēmusies finansēt neauglības izmeklēšanu un ārstēšanu plašākā apjomā nekā līdz šim (arī konservatīvo ārstēšanu).

Vīriešu neauglība

Cik bieži sastopama vīriešu neauglība? Ja no neauglības cieš ap 15% pāru, vīriešu faktors konstatējams aptuveni pusē gadījumu - tātad ap 7% vīriešu cieš no pazeminātas spermas kvalitātes vai neauglības. Viennozīmīgi viena no izplatītākajām vīriešu slimībām mūsu dienās. Ko mēs kā medicīnas speciālisti varam darīt lietas labā? Mēs varam ārstēt uroģenitālas infekcijas, kas pasliktina spermas kvalitāti (arī dzimumsistēmas papilddziedzeru iekaisumus - prostatīts, vezikulīts), mēs varam ārstēt dzimumhormonu vai gonadotropo hormonu disbalansu, mēs varam operēt sēklinieku vēnas varikozu paplašinājumu - varikocēli (līdz šim gan vēl arvien nav pierādīts, ka varikocēles operācija uzlabo izredzes uz grūtniecību, jāņem vērā arī biežais recidīvu daudzums) - un lielākoties tas arī ir viss. Bieži vīrietim ir pazemināta spermas kvalitāte, bet nav ne uroģenitālu infekciju, ne hormonu disbalansa, ne varikocēles (kaut vai nelielas, kuru operēt noteikti nav jēgas). Ko šādos gadījumos iesaka, piemēram, skandināvu kolēģi, kur mākslīgā apaugļošana ir valsts apmaksāta (pieminu skandināvus pēc personīgās pieredzes darbā Lundas Universitātes Malmes slimnīcas Reprodukcijas centrā 2002.-2006. gadā)? Veiciet māk-slīgo apaugļošanu! Ko iesakām mēs, speciālisti Latvijā? Mēs mūsu vīriešiem iesakām nesmēķēt, nelietot alkoholu, nevalkāt apspīlētas apakšbikses, nekarsēties vannās un pirtīs, lietot vitamīnus (un, iespējams, krāt naudu mākslīgajai apaugļošanai). Mūsu kā speciālistu pienākums ir izskaidrot vīriešiem, ka reproduktīvās sistēmas ģenētiskais fons strauji pasliktinās (testikulārās disģenēzes sindroma izplatības dēļ), taču diemžēl tas ir faktors, no kura mums ir pagrūti izvairīties. Jā, varam lietot ekoloģiski audzētu pārtiku, dzert tīru ūdeni, nelietot kosmētiku (kas satur tūkstošiem ķīmisku vielu, negatīvi ietekmējot dzimumhormonu līdzsvaru, kas ir tik būtisks ap 8. grūtniecības nedēļu, kad jāsākas embrionālā testosterona produkcijai, kas izraisa normālu vīrieša dzimumsistēmas embrionālo attīstību) - un šis it īpaši attieksies uz sievietēm grūtniecības laikā (un vismaz dažus mēnešus pirms grūtniecības, protams, ja grūtniecība būs plānota...). Vīriešiem - lai vēl vairāk nepasliktinātu nelabvēlīgo ģenētisko fonu (kas kļūst arvien nelabvēlīgāks) - nu nepavisam nevajadzētu smēķēt (smēķēšana pasliktina spermas kvalitāti, negatīvais efekts likvidēsies tikai 6 mēnešus pēc smēķēšanas pārtraukšanas), lietot stipro alkoholu (nomāks spermatoģenēzi uz 2 nedēļām, bet, ja lieto biežāk nekā reizi 2 nedēļās - pastāvīga nomācoša ietekme), un ļoti jācenšas izvairīties no seksuāli transmisīvajām slimībām, kā arī parastas uroģenitālas infekcijas apsaldēšanās u.c. dēļ, jo tāpēc bieži cieš prostata (prostatīts) un sēklas pūslīši (vezikulīts), bet to sekrēts veido 95% no ejakulāta apjoma un tie ir būtiski spermatozoīdu kustīgumu un dzīvotspējas nodrošināšanā (prostata sekretē Zn un PSA, kas būtiski spermas funkcionālai uzbūvei; sēklas pūslīši sekretē fruktozi, kas ir spermatozoīdu enerģijas avots). Plus aktīvs dzīvesveids, lai novērstu asins sastrēgumu mazā iegurņa orgānos un sēkliniekos sēdošā darba dēļ. Aktivitāte ir ārkārtīgi būtisks faktors normāla testosterona produkcijai sēkliniekos, normālai spermatoģenēzei, normālai prostatas darbībai. Nepieļaut liekā svara parādīšanos, aptaukošanos! Tāpēc pazeminās testosterona līmenis, pasliktinās spermatoģenēze. Ļaunākajā gadījumā sekas ir metabolais sindroms. Un īstenībā mēs ar šiem profilaktiskajiem pasākumiem varam paveikt daudz - ja vīrietis sāks ēst veselīgu pārtiku, atmetīs smēķēšanu (ja smēķē), nelietos alkoholu, sportos, kustēsies, lietos spermatoģenēzei nepieciešamos vitamīnus, aminoskābes un mikroelementus (C, E, Se, Zn, L-arginīnu, acetilcisteīnu, karnitīnu u.c.), viņa spermas kvalitāte 2-6 mēnešos var būtiski uzlaboties, un tad mākslīgā apaugļošana, iespējams, vairs nebūs vajadzīga.

 

Literatūra

  1. Rosenfield A, Schwartz K. Population and development-shifting paradigms, setting goals. N Engl J  Med, 2005; Feb 17; 352(7): 647-649.
  2. Donovan P. Falling teen pregnancy, birthrates: what's behind the declines? Guttmacher Rep Public Policy, 1998 Oct; 1(5): 6-9.
  3. Jensen TK, Carlsen E, et al. Poor semen quality may contribute to recent decline in fertility rates. Hum Reprod, 2002; 17(6): 1437-1440.
  4. Tsarev I, Gagonin V, et al. Sperm concentration in Latvian military conscripts as compared with other countries in the Nordic-Baltic area. Int J Androl, 2005 Aug; 28(4): 208-214.
  5. Carlsen E, Giwercman A, et al. Evidence for decreasing quality of semen during past 50 years. BMJ, 1992 Sep 12; 305(6854): 609-613.
Raksts žurnālā