Zināms, ka hipertensīvā slimība, kas sākusies grūtniecības laikā, var saglabāties un pat klīniski pasliktināties pēcdzemdību periodā. Nav skaidrs, cik bieži sastopam persistējošu un smagas gaitas hipertensiju šajā populācijā.
Senioru vidū pieaug ekzēmas gadījumu skaits, bet tajā pašā laikā ir maz zināms par ādas reakcijas patofizioloģiskajiem procesiem un labāko ārstēšanas taktiku. Preliminārie dati uzrāda, ka medikamenti, īpaši antihipertensīvie, varētu būt iemesls ekzematozam dermatītam senioru populācijā, tomēr ir ierobežots skaits pētījumu, kas šo saikni varētu apstiprināt.
Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 25 000 sākotnēji veselu ASV sieviešu un kuras novēroja 25 gadus, pētnieki atklāja, ka dalībniecēm, kuras ievēroja Vidusjūras reģiona diētu, bija līdz pat 23 % mazāks mirstības risks no jebkādiem cēloņiem; tā labvēlīgi ietekmēja arī vēža izraisīto mirstību un mirstību no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) un aptaukošanās ir līdzpastāvošas problēmas ar pieaugošu izplatību sabiedrībā. Aptaukošanās ir saistīta ar neveiksmīgu kardioversiju PM gadījumā, kad tiek izmantots standarta vienkāršais (single) komplekts ar defibrilatora elektrodiem – pat pie augstām izlādēm. Šajā pētījumā salīdzināta efektivitāte un drošums divkāršai tiešas strāvas kardioversijai (dual direct-current cardioversion [DCCV]), izmantojot divus elektrodu komplektus.
Jauns, spēcīgs MI (mākslīgā intelekta) rīks var paredzēt prognozēt sirds mazspējas iznākumus konkrētiem pacientiem, palīdzot ārstiem uzlabot sniegtās aprūpes kvalitāti.
Kā viena no nozīmīgām primārās profilakses stratēģijām ir identificēt indivīdus ar augsta riska aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt rutīnā pieejamu kardiovaskulāru biomarķieru prognostisko vērtību, tos pievienojot jau zināmajiem riska faktoriem.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību (IBD) ir lielāks miokardīta, īpaši smaga miokardīta, risks nekā iedzīvotājiem bez IBD pat 20 gadus pēc diagnozes noteikšanas, lai gan absolūtais risks ir zems.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
