Augstāks vara un mangāna minerālvielu līmenis grūtniecēm bija saistīts ar zemāku asinsspiedienu un samazinātu hipertensijas attīstības risku pēc vairākiem gadu desmitiem, liecina ilgtermiņa pētījums.
Pacientiem vecumā no 50 līdz 70 gadiem ar mehānisko sirds vārstuli bija labāki ilgtermiņa izdzīvošana rezultāti, salīdzinot ar tiem, kuriem bija ievietots bioloģiskais vārstulis.
Jaunākajās ESC vadlīnijās hipertensijas pārvaldībā pievienots jauns punkts par kālija pozitīvo nozīmi uzturā. Līdz šim nav pētīts, kāds ir tiešais efekts uz insulta atkārtošanās risku parasto sāli aizstājot ar tādu, kas bagātināts ar kāliju. Vai šāda diētas paraduma maiņa var ietekmēt rekurenta insulta un nāves riskus?
Jaunā pētījumā atklāts, ka holesterīna līmeni pazeminošie medikamenti statīni neietekmē nieru funkciju.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) stacionārā “Gaiļezers” pacientam ar iedzimtu sirdskaiti un ļoti komplicētām veselības problēmām tika veikta augšstilba lūzuma ķirurģiska operācija, kas bija iespējama, tikai pateicoties sadarbībai starp lielākajām universitāšu slimnīcām, kā arī multidisciplinārai vairāku klīniku un nodaļu ārstniecības un aprūpes personāla sadarbībai Austrumu slimnīcā.
Svara pieaugums pēc krūts vēža diagnosticēšanas ir saistīts ar paaugstinātu sirds mazspējas risku, risks pieaug līdz ar svara pieaugumu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Oncology.
Demences risks ir gandrīz par 80 % augstāk pacientiem pēc insulta nekā tiem, kuriem nav bijis insults, secināts pētījumā. Risks samazinās vienu gadu pēc insulta, bet saglabājas paaugstināts līdz 20 gadiem pēc notikuma.
Pētījumos ir pierādīts, ka astma un hipertensija var būt blakus saslimšanas. Lielākā daļa no šiem ir epidemioloģiskie pētījumi un lielākoties trūkst pierādījumu par saistību starp astmu un hipertensiju bērnu populācijā. Šī pētījuma mērķis bija novērtēt ambulatori mērīta asinsspiediena profilus bērniem ar astmu.
Kafijas dzeršana līdz piecām vai vairāk tasītēm dienā var palīdzēt novērst kognitīvo spēju pasliktināšanos cilvēkiem ar ātriju fibrilāciju.
<em>Anorexia nervosa</em> bieži saistīta ar dažādām kardiovaskulārām komplikācijām. Lai izanalizētu kardiovaskulāro slimību riska trajektorijas plašā anorkesijas pacientu kohortā Taivānā, veikts apjomīgs garengriezuma pētījums no 2011.-2021.gadam.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
