Kortizola regulācijā piedalās hipotalāma—hipofīzes—virsnieru ass. Hipotalāms sekretē adrenokortikotropā hormona atbrīvotājhormonu (KAH), kas ir hipofīzi regulējošs hormons. Pateicoties hipotalāma—hipofīzes vārtu sistēmai, tiem ir kopīga asinsapgādes sistēma, un adenohipofīze caur kapilāru sieniņu saņem hormonālo ietekmi no hipotalāma, var sintezēt un sekretēt adrenokortikotropo hormonu (AKTH). [2] Pacientei šajā klīniskajā gadījumā bija indikācijas bilaterālai adrenalektomijai bez primārā ektopiskā AKTH producējošā audzēja identificēšanas.
Etiķskābe ir organiska skābe ar korozīvu darbību, tās koncentrācija līdz 10 % pazīstama kā galda etiķis, 30—70 % etiķskābe — etiķa esence, bezūdens jeb dehidratētā forma — ledus etiķskābe. Pārtikas konservēšanai Austrumeiropā plaši tiek lietota etiķa esence, tā ietilpst arī tīrīšanas līdzekļu sastāvā. Drošības apsvērumu dēļ 2010. gadā Latvijā tika aizliegta etiķa esences pārdošana mazumtirdzniecībā.
Vasarai kā ikvienam gadalaikam ir raksturīgo slimību spektrs. Īpaši šeit pieminama saindēšanās, kas biežāka ir tāpēc, ka daudzi cilvēki dodas dabā. Rakstā aplūkotas Latvijā biežākās iespējamās saindēšanās ar augiem, sēnēm, dzīvnieku indēm un pārtiku.
Bērniem primāra reanimācija aritmiju dēļ ir daudz retāk nekā pieaugušajiem, viņiem daudz biežāk ir sekundāra kardiopulmonāla reanimācija elpošanas vai asinsrites mazspējas dēļ. Sirdsdarbības apstāšanās tā saucamās asfiksijas vai elpošanas mazspējas dēļ ir biežāka arī jauniešiem (trauma, slīkšana, saindēšanās). Kardiopulmonālās reanimācijas rezultāts bērniem ir slikts; prioritāte ir identificēt agrīnās sirds un elpošanas nepietiekamības stadijas, jo tikai agrīna un efektīva iejaukšanās var glābt dzīvību.
Bērnu un zīdaiņu atdzīvināšana atšķiras no pieaugušo atdzīvināšanas. Bērniem biežākais sirdsdarbības apstāšanās iemesls ir elpošanas traucējumi – atšķirībā no pieaugušajiem, kam 80% gadījumu sirdsdarbības apstāšanās iemesls ir sirds slimības. Bērniem, kas jaunāki par 10 gadiem, kambaru fibrilācija ir tikai 10–15% no visiem bezpulsa, bezasinsrites ritma gadījumiem ārpus stacionāra, izņēmums ir bērni ar sirds patoloģiju. Palīdzības sniedzēji, kam nav speciālu iemaņu reanimācijā pediatrijā, var izmantot pieaugušo kardiopulmonālās reanimācijas algoritmu, jo rezultāts būs sliktāks, ja nesniegs nekādu palīdzību. Šis raksts sagatavots pēc ERC 2010. gada vadlīniju 6. nodaļas.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Mūsdienās sievietes nereti plāno grūtniecību vēlākā vecumā, kad biežāk sastopamas arī deģeneratīvas locītavu slimības, [1] tomēr gūžas locītavas patoloģijas arvien biežāk diagnosticē arī jaunām sievietēm reproduktīvā vecumā. Iemesli — agrīna iedzimtu un jaunības skeleta slimību atklāšana, aktīvs dzīvesveids un pieaugošais pirmās grūtniecības vecums. Rezultātā jārisina jautājumi par gūžas locītavas slimību ietekmi uz grūtniecību un par optimālu ārstēšanas laiku sievietēm, kuras plāno bērnu.
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
