Mainoties sezonām, mainās gan cilvēku, gan dzīvnieku uzvedība un darbības. Cilvēkam atkal jāpierod pie jaunajiem apstākļiem, jāatceras, kā ir dzīvot vasarā, līdzīgi kā katru ziemu no jauna jāmācās iet pa slidenu ledu. Bieži cilvēki ar prātu vairāk ir darbā, prasmes un roku veiklība vēl nav pamodusies no ziemas miega.
Vasarā blakus pozitīvai iedarbībai pēdas tiek pakļautas vīrusu un baktēriju ietekmei, kukaiņu kodumiem un dažādām traumām, tāpēc piedāvājam apkopojumu par vīrusu kārpām, ādas sēnīti, varžacīm un plaisām papēžos, kā arī par diabētiskās pēdas sindromu, kas aktuāls neatkarīgi no gadalaika.
Vasarai kā ikvienam gadalaikam ir raksturīgo slimību spektrs. Īpaši šeit pieminama saindēšanās, kas biežāka ir tāpēc, ka daudzi cilvēki dodas dabā. Rakstā aplūkotas Latvijā biežākās iespējamās saindēšanās ar augiem, sēnēm, dzīvnieku indēm un pārtiku.
2014. gadā no ārējiem nāves cēloņiem Latvijā miris 1861 cilvēks: transporta negadījumos 240 cilvēki, kritienos — 209, noslīkstot — 191, pakļauti dūmu, uguns vai liesmu iedarbībai — 117, saindējušies — 154, ar alkoholu saindējušies — 98. [1]
Vasarā cilvēki vairāk laika pavada ārpus telpām, tāpēc vides, dzīvesveida un fizisko aktivitāšu līmeņa maiņas dēļ var aktualizēties dažādi gremošanas traucējumi — diētas izmaiņu dēļ var saasināties gremošanas trakta slimības un parādīties līdz šim nebijuši simptomi. Par biežākajām kuņģa—zarnu trakta sūdzībām, simptomiem un to risinājumiem tālāk rakstā.
Vasara — atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Cilvēki atpūšas, kļūst neuzmanīgi, zaudē piesardzību, seko slimības un traumas, kurām nav brīvdienu. Uzturoties ārpus mājām vai ierastās vides, līdzi jābūt nelielai aptieciņai.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Zviedru pētnieki skaidroja, vai pastāv saistība starp ar metabolisku disfunkciju saistītu taukaino aknu slimību (MASLD) bērnībā un agrīnu 2.tipa cukura diabētu (CD), kā arī kāds ir kombinētais MASLD un vidēja līmeņa hiperglikēmijas efekts uz 2.tipa CD risku un vai aptaukošanās ārstēšana bērniem šo risku mazina.
Kaut gan Latvijā aug skrīningu apmeklētāju skaits, teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto nezina, kurus no vēža skrīningiem apmaksā valsts, liecina Slimību un profilakses centra (SPKC) septembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Pētījums, kurā analizēti ilgtermiņa melanomas dati, atklāj svarīgu ieskatu melanomas sastopamības tendencēs vīriešiem un sievietēm.
