Mutes saslimšanas ir viena no četrām visdārgākajām ārstējamām saslimšanām industriālajās valstīs. Slikta mutes veselība izraisa sāpes, ciešanas, košanas funkcijas zaudējumu un dzīves kvalitātes zudumu. Šajā rakstā par mutes veselības profilakses pasākumu politiku un profilaktiskās zobārstniecības saistību ar kopējo riska faktoru pieeju.
Latvijā ir mainījusies iedzīvotājiem sniegtā zobārstnieciskā aprūpe. Rakstā sniegts ieskats par šīs aprūpes pieejamību Latvijā, dati salīdzināti ar tuvākajām kaimiņvalstīm, sasniegumiem mobilās zobārstniecības jomā un tuvākajiem mērķiem un uzdevumiem mutes veselības jomā.
Žurnāla Doctus redakcija vienmēr cenšas piedāvāt saviem lasītājiem ko jaunu. Ar tematisko pielikumu "Mutes veselība" vēlamies idejiski, zinātniski un praktiski apvienot vispārējās prakses ārstus un zobārstus, aicinot visus skatīties uz vienu mērķi - cilvēks kā viens veselums (sistēma) un veselība. Tikai izprotot šo kopējo mērķi, var sasniegt labus rezultātus.
Dažu vitamīnu trūkums ir tieši saistīts un ietekmē mutes dobuma veselību. Dažādu orālu patoloģiju, periodonta slimību vai glosīta gadījumā bieži paliek neskaidrs slimības iemesls, un nereti to tomēr saista ar vitamīnu trūkumu, jo pacienti citādi jūtas veseli un ievēro labu diētu.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
