Mutes dobuma un rīkles vēzis, kuru pārsvarā izraisa augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija, ir ASV visbiežākais ar CPV saistītais vēzis, apsteidzot pat dzemdes kakla vēža sastopamības biežuma rādītājus. Tomēr līdz šim maz zināms par CPV sastopamības rādītājiem mutes dobumā un genotipu sastopamību vispārējā populācijā.
Vairāk kā puse pasaules bērnu tiek pakļauti pasīvās smēķēšanas draudiem, kas saistīti ar daudzskaitlīgām veselības problēmām tuvākā un tālākā nākotnē. Šā pārskata mērķis bija apkopot datus par pasīvo smēķēšanu un tās ietekmi uz bērna (zīdaiņa, pirmsskolas vecuma un vecāka) mutes dobuma veselību.
Peridontīts var izraisīt vairākas problēmas, sākot no sliktas elpas līdz asiņošanai un zaudētiem zobiem. Tagad pētnieki ir atklājuši, ka tas varētu būt saistīts ar vēl smagākām problēmām citur organismā – sirdī. Jaunā pētījumā pētnieku grupa atklāja nozīmīgu saistību starp peridontītu un priekškambaru fibrozi paraugā, kurā bija 76 pacienti ar sirds slimībām.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (71 %) uzskata, ka pietiekami rūpējas par savu veselību, tomēr vienlaikus <em>Mana Aptieka & Apotheka</em> 2022. gadā veiktā <em>Veselības indeksa</em> pētījuma dati rāda, ka cilvēki pēdējo divu gadu laikā savu ģimenes ārstu apmeklējuši retāk.
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts uzsācis sadarbību ar zobārstniecības klīniku “Concordia” - sadarbība paredz gan rezidentu apmācības darbam ar zobu taisnošanas un sakodienu koriģējošām kapēm (elaineriem), gan darba iespēju nodrošināšanu.
Kserostomijas izplatība pasaulē variē no 10 līdz 50 % vispārējā populācijā. Mutes dobums ir mājvieta ļoti dažādiem iemītniekiem – kopumā apmēram 700 baktēriju un sēnīšu sugām. Šā pētījuma autori izteikuši hipotēzi, ka kserostomija ietekmē mutes mikrobiotas sastāvu.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir augsta riska hroniska slimība, kas var būt iemesls sirds mazspējas un insulta attīstībai. Patofizioloģiskie mehānismi norāda uz saikni ar neapmierinošu mutes dobuma veselību, t.sk. periodontītu (PD), bet esošie dati ir trūcīgi.
Protonu sūkņa inhibitorus (PSI) parasti izraksta ar skābi saistītu kuņģa un zarnu trakta traucējumu ārstēšanai. PSI modulē osteoklastu darbību, samazina kuņģa skābes sekrēciju un ir saistīti ar daudzveidīgākas kuņģa un zarnu trakta mikrobiotas izveidi.
Covid ietekmē zobārstu profilaktisks apmeklējums samazinājies par 10%. Vismaz reizi gadā zobārstu profilaktiski apmeklē 41% Latvijas iedzīvotāju, kas ir kritums salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad šādu atbildi sniedza 50% respondentu, liecina "BENU Aptiekas Veselības" monitoringa dati, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
RSU Stomatoloģijas institūts ziņo, ka pēc telpu rekonstrukcijas 440 m2 platībā darbu ir uzsācis jauns, mūsdienīgs Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas dienas stacionārs.
Kad vecāki jautā, kādā vecumā bērnam būtu jāierodas pie ortodonta uz pirmo apskati, vadošās starptautiskās ortodontu asociācijas un klīniskā praksē iesaka to darīt jau 7–9 gadu vecumā.[1] Kāpēc? Saskaņā ar klasisko zobu šķilšanās secību, līdz 8 gadu vecumam bērnam parasti jau ir izšķīlušies vai šķiļas četri augšžokļa pastāvīgie priekšzobi, četri apakšžokļa pastāvīgie priekšzobi, kā arī pirmie pastāvīgie molāri. Pārējie zobi šajā vecumā parasti vēl ir piena zobi.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Apvienotās Karalistes Biobankas datu analīzē konstatēts, ka cilvēkiem, kuri ievēroja četrus vai piecus veselīga dzīvesveida paradumus, bija mazāks risks saslimt ar 13 vēža veidiem, tostarp mutes dobuma, rīkles, balsenes, barības vada, kuņģa, kolorektālo, aknu, aizkuņģa dziedzera, plaušu, nieru, urīnpūšļa un pēcmenopauzes krūts vēzi, kā arī mīksto audu sarkomu. No atsevišķajiem dzīvesveida faktoriem visplašākā ietekme bija saistīta ar nesmēķēšanu un normālu ķermeņa masu.
Dzelzs deficīts sastopams visā pasaulē dažādās pacientu grupās, tomēr lielā daļā gadījumu pacients pirms saņem savu diagnozi ar simptomiem sadzīvo mēnešus vai pat gadus. Aprēķināts, ka līdz 70 % gadījumu dzelzs deficīts tiek palaists garām augsta riska pacientu grupai, jo ir ierobežoti sijājošās diagnostikas pasākumi. Lai vērstu sabiedrības un klīnicistu uzmanību, Amerikas Hematologu asociācija (ASH) 2026.gada septembrī izdevusi jaunas klīniskās vadlīnijas, kas palīdzēs dzezls deficītu atpazīt un diagnosticēt agrīnāk gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan cilvēkiem ar hronisku iekaisumu.
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
