Pāraktīva urīnpūšļa sindroms ir bieži sastopama un nozīmīga apakšējo urīnceļu slimība. Pacienti norāda uz tādiem simptomiem kā biežāka nepieciešamība urinēt, t. sk. naktīs, pavēles tipa urīna nesaturēšana, un simptomi nav saistīti ar urīnceļu infekciju vai citām patoloģijām. Šī slimība saistīta ar nozīmīgu dzīves kvalitātes pasliktinājumu pacientiem un ekonomisku slogu veselības aprūpes sistēmai.
2025. gads nācis ar atjauninājumiem Eiropas urologu asociācijas rekomendācijās urīnceļu infekciju pārvaldībai. Svarīgākās izmaiņas skar tādas tēmas kā urīnceļu infekciju klasifikācija, neantibakteriālas terapijas loma cistīta ārstēšanā, imūnmodulējošās profilakses nozīmīgums recidivējoša cistīta gadījumā.
Prostatas vēzis (PV) ierindojams starp nozīmīgākajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā un globāli. 2022. gadā PV bija biežāk diagnosticētais vēzis vīriešiem Latvijā un Eiropā (attiecīgi 1662 un 473 011 gadījumi). [1] Lai gan PV bieži progresē lēni, tas ir viens no vadošajiem onkoloģiskās mirstības cēloņiem vīriešiem — īpaši tad, ja diagnoze noteikta vēlīnā stadijā. Tas arī bija trešais biežākais onkoloģiskas nāves cēlonis Latvijā (471 gadījums) un piektais biežākais onkoloģiskas nāves cēlonis Eiropā (115 182 gadījumi). [2]
Iegurņa orgānu prolapss (POP — pelvic organ prolapse) ir izplatīts stāvoklis sievietēm: 3—6 %, ja stāvokļa raksturošanai izmanto traucējošus simptomus, un līdz 50 %, ja izmanto tīri anatomisku definīciju. [1] Reālo statistiku iegūt grūti, jo cistocēles lielākoties nerada sūdzības, turklāt problēma ir intīma, tāpēc sievietes nereti kautrējas doties pie ārsta, bet dati literatūrā rāda, ka mazā iegurņa orgānu prolapss ir katrai otrajai dzemdējušai sievietei.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Urīnceļu infekcijas (UCI) ir viena no visbiežākajām bakteriālajām infekcijām pasaulē un aptver plašu slimību spektru, sākot no nekomplicēta cistīta līdz dzīvībai bīstamai urosepsei. Pasaulē UCI gadījumu absolūtais skaits kopš 1990. gada pieaudzis par 60,5 %, gadā sasniedzot ~ 404,61 miljonu pacientu. Saslimstība ar UCI sievietēm ir 3,6 × lielāka un pieaug līdz ar vecumu. [1]
Primāri organiska vai primāri psihogēna — tā šobrīd Eiropas Urologu asociācijas eksperti aicina klasificēt erektilu disfunkciju (ED). Lielā daļā gadījumu līdzpastāv vairāki patofizioloģiski procesi, tādējādi negatīvi ietekmējot erektilo funkciju un vīrieša dzīves kvalitāti. Pirmais solis ED diagnostikā — pacienta detalizēta medicīniskā un seksuālā anamnēze. Nereti ED var būt pirmais simptoms citām slimībām, piemēram, kardiovaskulārām.
Apmēram puse pasaules sieviešu dzīves laikā pieredz vismaz vienu cistīta epizodi. Kohortas pētījumi uzrāda, ka urīnceļu infekcijas (UCI) ikgadējā sastopamība seksuāli aktīvām sievietēm ir 0,5—0,7 uz vienu persongadu. Faktori, kas palielina risku cistīta attīstībai, ir dzimumdzīve, spermicīdu lietošana, jauns seksuālais partneris pēdējā gada laikā, UCI anamnēzē pacientei un pirmās pakāpes radiniecēm, kā arī pēcmenopauzes stāvoklis. Arī grūtniecība, diabēts un nierakmeņi anamnēzē var veicināt cistīta attīstību.
Priekšdziedzera vēzis (PV) ir trešais biežākais ļaundabīgais audzējs Eiropā. 2020. gadā Eiropas Savienībā no PV miruši 68 900 vīrieši, kas ir ekvivalents 10,6 % vīriešu mirstībai vēža dēļ un 2,6 % vīriešu mirstībai visu iemeslu dēļ. PV lielākoties attīstās lēni, ilgus gadus neradot nekādas sūdzības. Tāpēc īpaši svarīga ir pacientu uzraudzība, regulārs PSA skrīnings valsts programmas ietvaros, skaidri saprotams algoritms, kā pacientu uzraudzīt un ārstēt, konstatējot audzēju.
Urīnceļu infekcija (UCI) ir baktēriju izraisīta iekaisuma reakcija urīnceļu gļotādā. Tā ir biežākā bakteriālā infekcija sabiedrībā un veselības aprūpes sistēmā kopumā, jo pasaulē ar UCI slimo vidēji 150 miljoni cilvēku gadā. Ikdienā šo slimību ārstē ģimenes ārsti, terapeiti, intensīvās terapijas speciālisti, ginekologi, urologi un ārsti citās specialitātes.
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
Sievietes ir tikpat motivētas kā vīrieši pārtraukt smēķēšanu, tomēr viņu motivācijas modeļi atšķiras, un viņas biežāk meklē palīdzību smēķēšanas atmešanas konsultācijās. Literatūras un klīnisko pētījumu dati liecina, ka sievietēm bieži ir grūtāk pilnībā atteikties no smēķēšanas. Viņas biežāk kļūst par tabakas industrijas mārketinga mērķi un var būt jutīgākas pret sociālekonomisko spiedienu, kā arī biežāk izmanto smēķēšanu, lai tiktu galā ar negatīvām emocijām.
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Rehabilitācijas medicīnas centrs ir saņēmis Eiropas Medicīnas speciālistu savienības (The European Union of Medical Specialists) Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas sekcijas atzinumu, kas apliecina atbilstību Eiropas līmeņa prasībām un ļauj tam kļūt par apmācīttiesīgu centru.
Uzturošā terapija ar makrolīdiem pacientiem ar bronhektāzēm ir demonstrējusi vērā ņemamu efektivitāti paasinājumu novēršanā, kas ir nozīmīgi riska faktori kardiovaskulāru notikumu attīstībai. Ņemot vērā, ka šobrīd iztrūkst vispārīgu makrolīdu uzturošās terapijas novērtējumu no kardiovaskulārā ieguvuma un drošuma profila skatījuma, veikts kohortas pētījums.
