Pasaulē alerģiska rinīta prevalence ir 5—50 %, atkarībā no pētāmās populācijas un pētījuma metodoloģijas. Pastāv vairāki riska faktori, kas atbild par alerģiska rinīta attīstību, — ģenētika, putekļu ērcītes, putekšņu, sēnīšu alergēnu vai dzīvnieku epitēlija ekspozīcija in utero vai agrīni bērnībā, kā arī gaisa piesārņojums, tabakas dūmi un pat sociālekonomiskais stāvoklis.
Vai pastāv aizsargājoši faktori, lai alerģisks rinīts neattīstītos?
Pavisam izpētīti trīs aizsargājošie virzieni: krūts barošana, mājdzīvnieku ekspozīcija un mikrobiālā dažādība (t. s. higiēnas hipotēze). Higiēnas hipotēze sevi nav pierādījusi kā aizsargājošu faktoru, tāpēc šeit bez plašāka apraksta.
Bet, runājot par krūts barošanu, pierādījumi ir iedrošinoši. Konstatēti vispārēji ieguvumi bērna veselībai (ja vien nepastāv nozīmīgas kontrindikācijas mātes piena saņemšanai), kā arī potenciāla aizsardzība pret alerģiskā rinīta attīstību. Šāda pieeja nevieš nekādus draudus un ir saistīta ar zemām izmaksām. Tāpēc šī brīža rekomendācijās pastāv ieteikums barot mazuli ar krūti vismaz pirmos 4—6 zīdaiņa dzīves mēnešus.
Mājdzīvnieku ekspozīcijas gadījumā dati ir pretrunīgi. Tiek uzskatīts, ka šāda ekspozīcija pirmajā bērna dzīves gadā var potenciāli samazināt alerģiskā rinīta risku nākotnē. Tomēr nav izslēdzami arī negatīvi efekti, kā arī izmaksas nav prognozējamas.
Šobrīd nerekomendē turēt mājās mājdzīvnieku kā ekspozīciju alerģiska rinīta profilaksei bērniem līdz gada vecumam. [1]
Ādas testi alerģijas diagnostikā — kā sagatavoties?
Ādas dūrienu tests palīdz apstiprināt alerģiska rinīta diagnozi, izstrādāt ārstēšanas plānu, t. sk. profilaktiskos pasākumus. Tā ir ātra un relatīvi vienkārša metode, kas tiek plaši izmantota klīniskajā praksē. Būtiski izvērtēt medikamentus, ko pacients lieto ikdienā, un laicīgi medikamentu pārtraukt, lai neietekmētu testa rezultātu.
- H1 antihistamīni jāpārtrauc 2—7 dienas pirms testēšanas.
- H2 antihistamīni — ranitidīns var ietekmēt ādas reakciju un nātrenes tipa izsitumu formēšanos, kā rezultātā attīstās
- viltus negatīvs rezultāts. Medikamentu jāpārtrauc lietot divas dienas pirms testēšanas.
- Lokāli antihistamīni — nav bijis daudz pētījumu, bet rekomendē pārtraukt divas dienas pirms testēšanas.
- Anti–IgE (omalizumabs) — rezultējas ar negatīviem ādas dūrienu testiem, var nomākt reakciju 4—6 mēnešus.
- Leikotriēnu modificējoši medikamenti — var turpināt lietot testēšanas laikā.
- Lokāli uz ādas lietojami kortikosteroīdi — testus nedrīkst veikt zonās, kur lietots kortikosteroīds.
- Sistēmiski lietoti kortikosteroīdi — nav novērota nozīmīga ietekme uz ādas dūrienu testiem.
- Tricikliskie antidepresanti — antidepresanti ar antihistamīna īpašībām
- ietekmē alerģiju dūrienu testus. Jāpārtrauc 7—14 dienas pirms testēšanas.
- SSAI (antidepresanti) — neietekmē testa veikšanu.
- Benzodiazepīni — var ietekmēt testa rezultātus; jāpārtrauc septiņas dienas pirms testēšanas.
- Lokāli lietojami kalcineirīna inhibitori (takrolīms, pimekrolīms) — konfliktējoši rezultāti. [1]
Kādas farmakoterapijas iespējas šobrīd pastāv alerģiska rinīta pārvaldībā?
Farmakoterapija bieži tiek izmantota, lai kontrolētu alerģiska rinīta simptomus. Medikamenti, kas pacientam var būt nepieciešami un efektīvi, var būt gan recepšu, gan bezrecepšu, — atkarībā no klīniskā stāvokļa, pacienta vajadzībām un citiem faktoriem.
Medikamenti, kas tiek rekomendēti vai apsvērti alerģiskā rinīta pārvaldībā, ir perorāli H1 antihistamīni (vēlams, jaunākās paaudzes), intranazāli antihistamīni kā pirmās vai otrās līnijas terapija, intranazāli kortikosteroīdi kā pirmās līnijas terapija, kromolīns kā otrās līnijas terapija, intranazāli antiholīnerģiski spreji, arī bioloģiskie preparāti noteiktos gadījumos. Kā daļa no ārstēšanas stratēģijas tiek rekomendēti arī sālsūdeni saturoši spreji.
Ja ar monoterapiju netiek panākta pietiekama simptomu kontrole, tad tiek stingri rekomendēta intranazāla kortikosteroīda un intranazāla antihistamīna kombinācija.
Jāpiebilst, ka alerģiska rinīta terapijā rutīnā netiek rekomendēti perorāli vai injicējami kortikosteroīdi, jo riski pārsniedz ieguvumus. Līdzvērtīgu ieguvumu iegūst no inhalējamiem kortikosteroīdiem, kas ir daudzreiz drošāka izvēle.
Attiecībā uz intranazāliem dekongestantiem pastāv nosacījums par lietošanas ilgumu. Tie var būt palīdzoši īstermiņā deguna aizlikuma atvieglošanai. Perorāli dekongestanti var tikt izmantoti akūta paasinājuma brīdī īslaicīgi, bet tos noteikti nedrīkst lietot ilgtermiņā medikamentoza rinīta attīstības dēļ. Līdzīgi ar perorāliem dekongestantiem — kaut arī tie netiek rekomendēti rutīnā alerģiska rinīta simptomu mazināšanai, pseidoefedrīns var būt efektīvs deguna aizlikuma mazināšanai īstermiņā, pirms tam izvērtējot pacienta individuālos riskus un blakusslimības. [1]
Intranazāli vai perorāli medikamenti — kurš kuru?
2024. gada nogalē publicēts sistemātisks pārskats un metaanalīze, kurā salīdzināta intranazālu kortikosteroīdu vai antihistamīnu un perorālu antihistamīnu vai leikotriēnu receptoru antagonistu efektivitāte alerģiska rinīta simptomu pārvaldībā un dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Analīzē iekļauti 35 pētījumi, un intranazālās terapijas pārākums novērtēts visos rādītājos: kopējā nazālo simptomu rādītājā (TNSS), kopējā okulāro simptomu rādītājā (TOSS), rinokonjunktivīta dzīves kvalitātes aptaujas anketas (RQLQ) rezultātos.
Intranazālie kortikosteroīdi bija pārāki par perorāliem antihistamīniem, uzlabojot TNSS, TOSS un RQLQ rādītājus, kas bija saistīti ar klīniski nozīmīgiem uzlabojumiem. Tāpat tika konstatēts arī intranazālo kortikosteroīdu pārākums pār perorālajiem leikotriēnu receptoru antagonistiem. Arī intranazāli antihistamīni bija efektīvāki nekā perorālie antihistamīni, norādot uz labākiem rezultātiem TNSS un RQLQ skalās.
Pētījuma autori secina, ka intranazāla terapija ir efektīvāka nekā perorāla, uzlabojot gan simptomus, gan dzīves kvalitāti pacientiem ar sezonālu alerģisku rinītu, turklāt drošuma profils abām farmakoterapijas intervencēm ir līdzīgs. [2]
Vai intranazāli kortikosteroīdi ir droši bērniem?
Alerģisks rinīts skar aptuveni 10—40 % bērnu visā pasaulē. Intranazāli kortikosteroīdi ir pirmās līnijas terapija pediatriskajā populācijā. Apkopojot informāciju no nejaušināti kontrolētiem pētījumiem par sistēmiskām un lokālām intranazālo kortikosteroīdu blaknēm bērniem ar alerģisku rinītu, secinājumi ir iedrošinoši.
Secināts, ka otrās paaudzes intranazālajiem kortikosteroīdiem ir labvēlīgs farmakokinētisks profils un ļoti minimālas sistēmiskas blaknes (hipotalāma–hipofīzes–virsnieru ass supresija, augšanas aizture, glaukoma), un šie efekti bērnu populācijā attīstās ļoti reti. Jāpievērš uzmanība medikamentu parakstīšanā bērniem ar oftalmoloģiskām slimībām.
Kopumā šī zāļu grupa ir droša, ar labu panesību rekomendējamās pediatriskajās devās bērniem ar alerģisku rinītu. [3]
