Mitros, vējainos un aukstos gadalaikos — rudenī, ziemā un dažkārt pavasarī — ar elpceļu vīrusu izsauktām kaitēm slimojam biežāk. Akūtas elpceļu infekcijas veido 20—40 % ambulatoro un 12—35 % stacionāro gadījumu. [1] Šā raksta nolūks — palīdzēt ģimenes ārstiem akūtu respiratorisku vīrusinfekciju atšķirt no potenciāli smagākiem stāvokļiem, kad nepieciešama otolaringologa konsultācija.
Ausu sāpes ir viena no biežākajam sūdzībām, ar kurām pacienta vecāki nekavējoties dodas pie ģimenes ārsta vai otorinolaringologa. Vidusauss iekaisums ir viens no šā simptoma cēloņiem. Lai gan to uzskata galvenokārt par bērnu slimību, tā sastopama arī pieaugušajiem.
Mūsdienās viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc bērnam ordinē antibakteriālās terapijas līdzekļus, ir tieši akūts vidusauss iekaisums jeb otitis media acuta (OMA). [1; 2] Nav precīzu datu par OMA izplatību Latvijā, bet katrs ģimenes ārsts, kas strādā ar bērniem, noteikti piekritīs apgalvojumam, ka saaukstēšanās sezonā vismaz pāris gadījumu nedēļā tiek piefiksēti.
Vidusauss iekaisums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc vecāki uz apskati pie ārsta ved bērnu. Pagājušajā gadā ar diagnozi “vidusauss iekaisums” Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Otorinolaringoloģijas nodaļas ambulatorajā daļā konsultēti 1919 bērni.
Drēgnie laikapstākļi ziemā bieži vien ir iemesls vīrusinfekcijai vieglākā vai smagākā formā. Lielākoties to gaita ir pašlimitējoša un nepieciešamības doties pie ārsta nemaz nav. Taču gadījumos, kad banālai saaukstēšanās epizodei pievienojas komplikācijas, liela daļa no tām ir otorinolaringologa lauciņš: strutains vidusauss iekaisums, tonsilīts, rinosinusīts.
Bērniem ar zemu D vitamīna līmeni un biežām atkārtotām auss infekcijām, var samazināt akūtu otitis media risku, lietojot D vitamīnu. D vitamīna lietošana parasti ir labi panesama.
Pasīvās smēķēšanas ekspozīcija grūtniecības laikā un zīdaiņa vecumā ir saistīta ar paaugstinātu dzirdes zuduma risku pusaudžiem, ziņots Otolaringoloģijas – Galvas un Kakla ķirurģijas arhīva jūlija numurā (Archives of Otolaryngology-Head and Neck Surgery)
Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami pieaug mikroorganismu rezistence pret antimikrobiskajiem līdzekļiem. Parādās arvien jauni mikroorganismu aizsardzības mehānismi, un daudzas patogēnās baktērijas ir kļuvušas multirezistentas. Antibiotiku lietošana ir galvenais riska faktors, kāpēc veidojas rezistence. Aptuveni 75% no antibiotikām tiek lietotas ambulatori, un pētījumi rāda – tieši šajā sektorā tās visbiežāk arī tiek lietotas nelietderīgi. Līdz ar to visiedarbīgākā intervence antibiotiku lietošanas samazināšanā var būt tieši ambulatorajā praksē.
Ģimenes ārste MARUTA BINDRE medicīnā strādā 40 gadus un atzīst, ka joprojām darbdienu rītos uz savu praksi Smiltenē dodas ar prieku. Kas iedvesmo? Jaunie ārsti, kas turpina strādāt kopā ar viņu — daktere Ieva Šēna rezidentūru izgājusi viņas praksē, nu turpina darboties patstāvīgi. Iedvesmo attīstība — piemēram, tagad sapnis par telpu paplašināšanu. Un, protams, pacienti, kuru dzīvi ģimenes ārsts ierauga pilnā ritējumā.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
D vitamīna deficīts tiek uzskatīts kā viens no multiplās sklerozes (MS) riska faktoriem un ir saistīts ar slimības aktivitātes riskiem. Pieejamā informācija par suplementācijas ieguvumiem šobrīd gan ir konfliktējošā līmenī.
Ēšanas paradumi ir saistīti ar urīna nesaturēšanas simptomiem pusmūža sievietēm. Piemēram, augstāks ļoti apstrādātu gatavu pārtikas produktu un ātro uzkodu patēriņš palielināja stresa simptomu un steidzamas urīna nesaturēšanas risku. Lielāks augļu patēriņš un kvalitatīvāks uzturs kopumā samazināja stresa urīna nesaturēšanas risku.
Zināms, ka pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību (IZS) var attīstīties komplikācijas no nieru veselības puses. Taču nav zināms, vai zems aGFĀ varētu būt predisponējošais faktors IZS attīstībai nākotnē.