Izpētes līderis no vitamīniem neapšaubāmi ir D vitamīns, kurš ietekmē vairākus organisma fizioloģiskos procesus vai ir tajos iesaistīts. Ja sistēmiskos datubāzes MedLine pārskatos ievada atslēgvārdu “vitamin D”, par 2018. gadu parādās 252 dažādi pētījumi un pārskati!
Pētījumu patiešām daudz, tātad skaidrs, ka D vitamīns pelnījis atsevišķu rakstu, tāpēc šajā atspoguļotas pēdējās tendences D vitamīna izpētē. Pēdējos gados D vitamīns pievērsis lielu uzmanību ar potenciālo ietekmi uz dažādiem organisma fizioloģiskajiem un patofizioloģiskajiem procesiem kontekstā. Tomēr jāatceras arī tas, ka pārmērīga D vitamīna uzņemšana ir toksiska — aprakstīti vairāki nopietni D vitamīna toksicitātes gadījumi, tāpēc to nedrīkst lietot nekontrolēti.
Simptomi pārdozēšanas gadījumā:
- hiperkalciēmija (vājums, nogurums, miegainība, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, caureja, reibonis, hipotonija zīdaiņiem, muskuļu sāpes, sāpes kaulos un uzbudināmība),
- atgriezeniska nieru mazspēja (azotēmija, slāpes un proteinūrija),
- anēmija,
- osteoporoze,
- augšanas aizture bērniem,
- svara zudums,
- kalcificējošs konjunktivīts,
- fotofobija,
- metastātiskā kalcifikācija,
- pankreatīts,
- ģeneralizēta asinsvadu apkaļķošanās,
- krampji,
- psihoze,
- urīnvielas slāpekļa koncentrācijas palielināšanas asinīs,
- holesterīna līmeņa paaugstināšanās asinīs,
- AsAT un AlAT līmeņa paaugstināšanās,
- samazināta sārmainās fosfatāzes koncentrācija serumā.
Viens no kontrolētajiem pētījumiem ar dalībnieku iedalījumu pēc nejaušības principa, izvērtējot 36 282 sievietes menopauzē, rāda, ka D vitamīna un kalcija papildu uzņemšana (1000 mg elementkalcija kalcija karbonāta formā ar 400 SV D3 vitamīna), salīdzinot ar placebo, ievērojami palielina nierakmeņu veidošanas risku. [1]
Ar pierādījumiem pamatota medicīna
Neiroloģija
Multiplā skleroze
Multiplā skleroze (MS) ir imūnsistēmas izraisīta CNS iekaisuma slimība, kas saistīta ar ievērojamu saslimstību un parasti sākas jaunā pieaugušā vecumā. Precīza MS patofizioloģija vēl nav noskaidrota, bet vairāki vides riska faktori un tagad vairāk nekā 200 ģenētiskie loki ir atzīti par būtiskiem, nosakot MS attīstības risku. Epidemioloģiskie pētījumi apstiprinājuši saistību starp MS attīstības risku un D vitamīna uzņemšanu, un 25–hidroksivitamīna D (25(OH)D) koncentrāciju serumā. Novērošanas pētījumos konstatēta saikne starp MS aktivitāti un sezonu. [2]
Laurie McLaughlin ar līdzautoriem tikko publicējuši plašu meta–analīzi par D vitamīna saikni ar multiplo sklerozi. Pēc rūpīgas atlases analīzē tika iekļauti 12 pētījumi par 950 pacientiem. Pētnieki secinājuši, ka D vitamīna papildu lietošana var būt terapeitiska MS ārstēšanā, tomēr nav noteikta vispiemērotākā deva, un lielas devas, iespējams, saistītas ar sliktāku iznākumu. [8]
Endokrinopātijas
Cukura diabēts (CD) kļuvis par globālu sabiedrības veselības problēmu. Ir aplēses, ka līdz 2040. gadam pacientu skaits palielināsies par 642 miljoniem.
Diabētiskā nefropātija (DN) ir viena no visbiežākajām CD mikrovaskulārajām komplikācijām ar sastopamību 30—40 % un parasti rezultējas ar invaliditāti un nāvi. DN ir arī galvenais nieru slimības beigu stadijas cēlonis, kas, protams, ietekmē mirstību vispārējā populācijā.
Xiaofang Hu ar līdzautoriem konstatējuši, ka D vit-amīna receptoru agonistiem ir unikāls pretiekaisuma efekts, kas paver jaunas iespējas DN pārvaldībā, ir pierādīta spēcīga nieru aizsardzība to kombinācijā ar AKEI vai ARB. D vitamīna lietošana kopā ar D vitamīna receptoru agonistiem var būt jauna terapeitiska indikācija cīņai ar DN. [9]
Sirds—asinsvadu sistēma un elpceļu sistēma
HOPS
Hronisko obstruktīvo plaušu slimību (HOPS), kas ir trešais galvenais mirstības cēlonis ASV un viens no desmit galvenajiem iemesliem, kāpēc saīsinās kopējais dzīves ilgums pasaulē, raksturo progresējoša elpceļu obstrukcija. Tiek lēsts, ka D vitamīns aizsargājoši iedarbojas uz plaušām, pateicoties gēnu regulējumam. Pētījumos in vitro konstatēts, ka aktīvais D vitamīna metabolīts 1,25– dihidroksivitamīns D (1,25–(OH)2D) inducē antibakteriālos peptīdus, kas aizsargā plaušas un ietekmē izmainīto elpceļu remodelēšanu. D vitamīna nozīme plaušu funkcijā joprojām paliek neskaidra.
Epidemioloģiskie pētījumi liecina par jauktiem datiem attiecībā uz 25–hidroksivitamīnu D (25(OH)D) serumā saistībā ar plaušu funkciju. Jiayi Xu ar līdzautoriem plašā meta–analīzē par vairāk nekā 25 000 pacientu (Eiropā un Āfrikā) konstatējuši, ka ir pozitīva korelācija starp 25(OH)D savienojumiem un FEV1 un FVC abās populāciju grupās. Eiropas populācijā, salīdzinot smēķētājus ar nesmēķētājiem, korelācija ir spēcīgāka tieši smēķētājiem, tādējādi apstiprinot D vitamīna nozīmi. [10]
Endotēlija disfunkcija
Hroniska nieru slimība (HNS) ir veselības problēma, kas ietekmē 10—15 % pasaules iedzīvotāju un ļoti dārgi izmaksā gan pacientiem, gan sabiedrībai. Tomēr visbiežāk galvenie nāves cēloņi nav nieru slimības beigu stadija, bet tieši kardiovaskulārie notikumi.
Lielākajai daļai HNS pacientu ir izteikta asinsvadu slimība ar endotēlija disfunkciju agrīnās stadijās, vēlāk ar izteiktu asinsvadu stīvumu un artēriju apkaļķošanos. [15] Procesu ietekmē vairāki faktori, tomēr galvenais ir hronisks iekaisums un hormonālās minerālās kaulu slimības ass traucējumi ar D vitamīna deficītu, sekundāru hiperparatireoīdismu, augstu fosfātu un FGF–23 līmeni un Klotho (enzīma, kuru kodē KL gēns) samazināšanos. [18; 19]
D vitamīns samazina arī renīna ekspresiju un tāpēc izraisījis interesi kā par iespējamu HNS ārstēšanas iespēju. Pēdējā desmitgadē veikta meta–analīze liecina, ka D vitamīns ietekmē reziduālo proteinūriju/albuminūriju RAA sistēmā, iespējams, pateicoties pretiekaisuma iedarbībai, piemēram, TGF–bēta ceļu regulēšanai, renīnu ekspresējošo gēnu samazināšanai un sinerģijai ar AT1 receptoru. [20]
Kristina Lundwall ar līdzautoriem pētījumā par 305 pacientiem secināja, ka D vitamīna īslaicīgai pievienošanai ir saistība ar endotēlija funkciju uzlabošanos. Vislielākā ietekme novērota jaunākiem pacientiem, iespējams, tāpēc, ka slimības stadija viņiem ir agrāka, kad asinsvadu remodelēšana vēl nav sākusies. [28]
Kardiovaskulārās sistēmas (KVS) riska faktori
Novērošanas pētījumos pastāvīgi tiek konstatēta saikne starp zemu 25(OH)D koncentrāciju un KVS riska faktoriem: asinsspiedienu, dislipidēmiju, iekaisumu. [29]
Perspektīvo pētījumu pārskatā atklājies, ka 25(OH)D koncentrācija serumā < 25 vai 37 nmol/l (10 vai 15 ng/ml) saistīta ar palielinātu varbūtību saslimstībai ar KVS slimībām un mirstībai no KVS slimībām. To apstiprina nesena meta–analīze, kas atklāja nozīmīgu saistību starp zemu 25(OH)D koncentrāciju un palielinātu mirstību no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām. [34; 35]
Vienā no pēdējām meta–analīzēm Naghmeh Mirhosseini konstatēja, ka D vitamīna pievienošana var aizsargājoši ietekmēt KVS, mazinot riska faktorus: augstu asinsspiedienu, paaugstinātu PTH līmeni, dislipidēmiju un iekaisumu. [36]
Astma
Pasaulē astma ir viena no visbiežākajām hroniskajām slimībām, ar ko sirgst apmēram 300 miljoni cilvēku. Tiek lēsts, ka 2025. gadā pasaulē pilsētās dzīvojošo skaits pieaugs līdz 45—59 %, kas, visticamāk, palielinās astmas sastopamību, proti, pacientu skaits palielināsies vēl par 100 miljoniem.
Astma ir hronisks iekaisuma process elpceļos, kura patoģenēzē iesaistītas daudzas šūnas un šūnu elementi. Astma saistīta ar elpceļu hiperaktivitāti, kas izsauc atkārtotas sēkšanas, elpas trūkuma un klepus epizodes, īpaši naktī vai agri no rīta. Daži pētījumi liecina, ka:
- astmas gadījumā D vitamīna (DV) līmenis serumā korelē ar plaušu funkciju,
- pazemināts DV līmenis saistīts ar sliktāku astmas kontroli, biežākiem astmas paasinājumiem, neatliekamās palīdzības nodaļas apmeklējumiem un ievietošanu stacionārā;
- zems DV līmenis saistīts ar sliktu astmas kontroli, biežiem recidīviem, pavājinātu plaušu funkciju un palielinātu zāļu lietošanu.
Onder Canguven ar līdzautoriem pārskatā secinājuši, ka, manevrējot ar DV statusu, tiek uzlabota astmas primārā profilakse. Turpmākajos pētījumos vajadzētu pietiekami ilgi (> 12 mēnešus) izmantot adekvātas DV preparātu devas un DV koncentrāciju (iespējams, ka tai jābūt vismaz 40 ng/ml). Ir svarīgi noteikt optimālu 25(OH)D koncentrāciju serumā un samazināt DV toksicitātes risku, lai arī pēdējais sastopams ļoti reti. DV preparāti, iespējams, ir lēta un ne pārāk riskanta metode astmas ārstēšanai un novēršanai. [37]
Onkoloģija
Kolorektālais vēzis
Tiek lēsts, ka D vitamīns savu antiproliferatīvo, proapoptotisko un antiangiogēno īpašību dēļ samazina kolorektālā vēža attīstības risku. Vairāki perspektīvie kohortu pētījumi rāda statistiski nenozīmīgu mazāku kolorektālā vēža risku tiem, kam 25(OH)D koncentrācija pirms diagnozes ir augstāka. [43; 44]
2011. gadā Medicīnas institūts (IOM, tagad Nacionālā Medicīnas akadēmija) secināja, ka pierādījumi par ieguvumiem no D vitamīna lietošanas vēža ārstēšanā nav pietiekami, lai informētu par nepieciešamību D vitamīnu lietot papildus. No visiem vēža veidiem lielākā pierādījumu daļa par D vitamīna aizsargājošo lomu bija tikai par kolorektālo vēzi, bet IOM eksperti norādīja, ka devas un atbildreakcija ir spekulatīvas. Tāpēc ieteikumus par 25(OH)D vitamīna uzņemšanu ar diētu IOM pamatoja tikai saistībā ar kaulu veselību. [45]
Apgrieztu saikni starp 25(OH)D stāvokli un nāves risku, ko izraisa vēzis, meta–analīzes parādījušas gan primārās, gan sekundārās profilakses grupās. Arī novērošanas pētījumi apliecinājuši apgrieztu saikni attiecībā uz kolorektālā vēža risku, bet tas netika konstatēts citu vēžu grupās.
Beatriz Goulão ar līdzautoriem pat ne ilgtermiņa novērošanas pētījumos nav atraduši pierādījumus, kas liecinātu, ka D vitamīna preparātu lietošana samazinātu vēža risku vai vēža izraisītas mirstības biežumu. [46]
Taču Marjorie L. McCullough ar līdzautoriem plašā meta–analīzē, pētot 17 pacientu kohortas (5706 kolorektālā vēža gadījumus un 7107 kontroles gadījumus), uzskata, ka kopumā, demonstrējot spēcīgu, statistiski ticamu un stabilu apgriezto saikni starp iepriekš diagnosticētu D vitamīna līmeni un kolorektālā vēža risku, ievērojami pastiprinājušies pierādījumi, kas iepriekš tika uzskatīti par nepilnīgiem cēloņsakarības gadījumiem. Viņu pētījums liecina, ka optimāla cirkulējošā 25(OH)D koncentrācija kolorektālā vēža riska samazināšanai ir 75—100 nmol/l, kas ir augstāka par pašreizējiem IOM ieteikumiem attiecībā uz kaulu veselību. [50]
Krūts vēzis
Krūts vēzis ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma attīstītajās valstīs, viens no visbiežākajiem vēža veidiem. Ik gadu slimības izplatība mazinās, daļēji pateicoties agrīnās sijājošās diagnostikas programmai.
Pēdējos desmit gados eksperimenti ar šūnu modeļiem in vitro un in vivo pierādījuši D vitamīna iesaisti krūts vēža attīstībā, konstatējot 1,25(OH)D3 aizsargājošo iedarbību pret vēzi. Pierādīts, ka, ārstējot krūts vēzi ar 1,25(OH) D3, ir divi labvēlīgi efekti: antiproliferatīvais un proapoptotiskais. [51]
Nuria Estébanez ar līdzautoriem 68 pētījumu meta–analīzē konstatēja, ka augsts 25(OH)D vitamīna līmenis aizsargājoši darbojas attiecībā uz krūts vēža risku sievietēm pirms menopauzes. [57]
Vairogdziedzera vēzis
Vairogdziedzera vēzis (VV) ir visbiežākais endokrīnās sistēmas ļaundabīgais audzējs. Saslimstības tendence pēdējos 10—20 gados pasaulē ir pieaugoša. Pēdējā desmitgadē uzmanība pievērsta saiknei starp D vitamīnu un VV.
Dackiw ar līdzautoriem konstatējuši, ka vidējais VV folikulu apjoms samazinās līdztekus pieaugošai D vitamīna ievadei pelēm ar meta-stātisku VV modeli. Turklāt D vitamīna analogs kopā ar paklitakselu un suberoilanilīda hidroksāmskābi var izārstēt anaplastisku VV. Somjen un kolēģu pētījums rāda, ka D vitamīna analogs dažādās koncentrācijās var regulēt trīs VV līnijas (anaplastisko, papilāro un folikulāro karcinomu). [58] Hu ar līdzautoriem vienā no pēdējām meta–analīzēm konstatējuši, ka augsts cirkulējošā 25(OH) D līmenis saistīts ar samazinātu VV risku. [62]
Infekcijas
Uroģenitālā sistēma
Infekcijas, kas ir bieža ikdienišķa parādība, var būt letālas pacientiem, kas ir atkarīgi no ilgstošas dialīzes.
Nesenos pētījumos gūti pretrunīgi pierādījumi par D vitamīna statusu vai D vitamīna lietošanu, un šīs populācijas nav sistemātiski pārskatītas.
Guobin Su ar līdzautoriem 17 pētījumu meta–analīzē (vairāk nekā 90 000 gadījumu) rāda, ka augsta vai normāla 25(OH)D koncentrācija serumā un D vitamīna (īpaši D vitamīna receptoru aktivizētāju) lietošana saistīta ar mazāku infekcijas risku ilgstošas dialīzes pacientiem. [63]
Tuberkuloze
Mehānismi, kas saistīti ar DV deficītu un tuberkulozi (TB), var būt dažādi. Zināms, ka D vitamīns ir būtisks veselības uzturēšanā un kontrolē šūnu funkcijas, izmantojot D vitamīna receptorus miocītos, endotēlija šūnās, T un B limfocītos, makrofāgos, dendrītiskajās šūnās un neitrofilos.
D vitamīns regulē imūnsistēmu, modulējot gan iedzimto, gan adaptīvo imunitāti. Turklāt katelicidīns un b–defensīns — divi antibakteriālie peptīdi, kas stimulē Mycobacterium tuberculosis autofāgiju, — tiek ekspresēti pēc iedarbības ar D vitamīnu.
D vitamīna deficīts var ietekmēt imunitāti, izraisot TB un sepses attīstības biežuma palielināšanos. Williams ar līdzautoriem secinājuši, ka D vitamīna deficīts izplatīts bērniem ar aktīvu vai latentu tuberkulozi un ka D vitamīna līmeni nav ietekmējis dzimums, etniskā piederība un TB statuss. [64]
Xiaoyun Gou ar līdzautoriem sistēmiskā desmit pētījumu pārskatā konstatējuši, ka bērniem ar TB/latentu tuberkulozes infekciju D vit-amīna līmenis ir ievērojami zemāks nekā kontroles grupai, secinot, ka D vitamīna deficīts var veicināt TB attīstību bērniem. [69]
Miega traucējumi
Miegā cilvēks pavada trešdaļu dzīves, tāpēc miega režīmam ir liela nozīme ikdienā. Nacionālais Miega fonds iesaka pieaugušajiem katru dienu gulēt 7—8 stundas, lai gan atšķirību prasībā pēc miega var iespaidot vecums un dzimums.
Veselīgs miegs nepieciešams kā modificējams dzīvesveida faktors, lai uzturētu fizisko un psiholoģisko veselību. Miega/nomoda procesu nosaka diennakts cikls dažādu neironu un hormonu ietekmē, kurus rada hipotalāms un vides signāli (tumsa/gaisma).
Pēdējos gados miega traucējumi kļuvuši par epidēmiju visā pasaulē, bet daudzi cilvēki, pat medicīnas darbinieki, nav informēti par to nozīmību.
Iepriekšējie pētījumi rādīja, ka pārmērīga miega vai miega trūkuma dēļ ir palielināts veselības traucējumu risks: 2. tipa cukura diabēts, hipertensija, vēzis un visu iemeslu mirstība. [70]
Vairāki novērojumi parādījuši saistību starp D vitamīna deficītu un miega traucējumiem. Viens no šķērsgriezuma pētījumiem liecina, ka D vitamīna deficīts saistīts ar nabadzīgāku miega kvalitāti. [81]
Viens no pēdējiem pētījumiem, ko veikuši Qi Gao ar līdzautoriem, parāda, ka D vitamīna deficīts saistīts ar lielāku miega traucējumu risku populācijā. Apakšgrupu analīze norāda arī to, ka miega traucējumu risku varētu palielināt D vitamīna līmenis < 20 ng/ml. [82]
Noslēgumā
Iespējams, ka šobrīd modernajā vitaminoloģijā mums ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, tomēr mēs nevaram ignorēt mūsdienu tendences, kas apstiprina vitamīnu (īpaši D vitamīna) iesaisti vairākos procesos, arī onkoloģiskajos, un potenciāli ļautu mums tos izmantot klīniskajā medicīnā slimību ārstēšanā un profilaksē.
Ir konkrētas indikācijas D vitamīna papildu uzņemšanai, īpaši mūsu platuma grādos, kur bieži trūkst saules. Pārējie potenciālie lietošanas virzieni šobrīd ir aktīvā izpētes stadijā. Tomēr jāatceras, ka ārstēšanas procesā mums jāseko vairākiem kritērijiem, jo mums jāārstē pacients, nevis slimība.
