Magnijs ir nozīmīga minerālviela ar daudzveidīgu iedarbību. Daļa no tās radītajiem efektiem jau ir pierādīta, daļa vēl tikai tiek pētīta. Tas piedalās vairāk nekā 300 enzimātiskās reakcijās mūsu ķermenī, kas saistītas ar enerģijas ražošanu, muskuļu kontrakcijām un nervu funkciju. Ņemot vērā tā nozīmīgos bioloģiskos efektus, interese par magnija lietošanu ikdienā sabiedrības vidū pieaug.
Hipomagnezēmija — kā izvērtēt klīniskajā praksē?
Hipomagnezēmiju definē kā magnija koncentrāciju serumā < 1,8 mg/dl (< 0,75 mmol/l). Pacienti lielākoties ir asimptomātiski, kamēr nesasniedz koncentrāciju zem 1,2 mg/dL (< 0,5 mmol/L). Šī elektrolīta samazinājumu ikdienas praksē visbiežāk novēro pacientiem ar diabētu, pārmērīgu alkohola lietošanu, kā arī gadījumos, kad pacients lieto diurētiķus vai protonu sūkņu inhibitorus.
Agrīni hipomagnezēmijas simptomi ir nelaba dūša, vemšana un/vai vājums. Deficītam pasliktinoties, pievienojas nejutīgums, durstīšanas sajūta muskuļos vai krampji. Smaga stāvokļa gadījumā, kad magnijs nokrītas zem 1 mg/dL, sagaidāmi krampji, apjukums un pat koma.
Hipomagnezēmijas ārstēšanas taktika atkarīga no tās smaguma pakāpes. Pacientiem ar asimptomātisku gaitu jāapsver perorāla magnija suplementācija, vēlams ar ilgstošas izdales magnija preparātiem. Vidējā deva ir 2—4 (60—96 mg [2]) tabletes dienā. Šiem pacientiem jāizvērtē arī citu elektrolītu stāvoklis un jāārstē arī hipokaliēmija un/vai hipokalcēmija, ja tā ir klātesoša. Neskaidru aritmiju gadījumā jāveic EKG. Ikdienas praksē var noderēt magnija izvērtēšana ar izdali urīnā, t. sk. 24 stundu urīna analīzes veidā, lai diferencētu magnija deficīta avotu. [1]
Kādi magnija sāļi ir pieejami?
Magniju saturošu uztura bagātinātāju gadījumā jāņem vērā potenciālās blaknes gastrointestinālā trakta darbībā saistībā ar iespējamu caurejas attīstību. Būtiski — ja pacients netolerē kādu konkrētu magnija sāli vai tas ir neefektīvs, nepieciešams terapiju turpināt un mēģināt citu. Pacientiem ar hronisku hipomagnezēmiju nepieciešamas augstākas devas — > 10 mg/kg/dienā. [1]
Pasaulē pieejami vairāki magnija sāļi. Biežāk tirgū sastopamie magnija sāļu veidi ir magnija oksīds (242 mg elementālā magnija 400 mg tabletē), magnija citrāts (48 mg elementālā magnija katros 5 ml perorāla šķīduma), magnija glikonāts (27 mg 500 mg tabletē), magnija laktāts (84 mg 84 mg tabletē), magnija glicināts un bisglicināts (210 mg 400 mg kapsulā), kā arī magnija malāts, magnija taurāts gan kombinācijās ar citiem vitamīniem, minerālvielām, gan vieni paši. Lielākoties magnija preparāti pieejami kā uztura bagātinātāji vai bezrecepšu zāles tablešu, kapsulu, granulu, šķīdumu veidā. [1; 4]
Vai atšķiras magnija sāļu biopieejamība?
Jāņem vērā, ka dažādiem magnija sāļiem var atšķirties uzsūkšanās rādītāji. Organiskās formas, tādas kā citrāts, glicināts, laktāts vai malāts, parasti labāk šķīst un ir ar labāku biopieejamību. Neorganiskās formas, kā oksīds, sulfāts un hlorīds, saistītas ar neorganiskajiem sāļiem un ir ar zemāku šķīdību, potenciāli zemākiem uzsūkšanās rādītājiem.
Magnija citrāts ir viena no biopieejamākajām formām ar augstu šķīdību ūdenī un labu uzsūkšanos. Bieži tiek izmantots deficītu korekcijā un atbalsta gremošanu tā vieglā laksatīvā efekta dēļ.
Magnija glicināts labi uzsūcas un zināms ar tā nomierinošo efektu, tāpēc noderīgs pacientiem, kas piedzīvo stresu, trauksmi vai miega traucējumus. Šai formai ir salīdzinoši mazāk blakņu no gastrointestinālā trakta puses.
Magnija taurāts ir ar labu uzsūkšanos, bieži tiek kombinēts ar taurīnu, kas labi zināma ar savu kardiovaskulārās veselības pozitīvo efektu. Šis sāls izceļas ar tā potenciālu atbalstīt sirds veselību, regulējot asinsspiedienu, uzturot mierīgu sirds ritmu.
Magnija hlorīds ir ar vidēju biopieejamību un pieejams perorālās un lokālās formās. Parasti tiek izmantots muskuļu relaksācijai un elektrolītu līdzsvara nodrošināšanai.
Magnija oksīdā ir augsts elementālā magnija daudzums, bet ir zema šķīdība, kas rezultējas sliktos uzsūkšanās rādītājos. Primāri to lieto īstermiņā aizcietējumu ārstēšanai.
Magnija aspartāts bieži tiek izmantots kā suplements magnija deficīta profilaksei. [6; 8]
Tiek uzskatīts, ka granulu/pulveru un šķidrās formas tiek absorbētas ātrāk nekā tabletes un kapsulas, savukārt tabletes un kapsulas parasti ir ērtāk lietojamas ikdienā, jo tās nevar izlīt vai izbirt. [7]
Magnijs — nemierīgo kāju sindromam?
Apmēram 3 % populācijas ir klīniski nozīmīgs nemierīgo kāju sindroms. Pavisam nelielā pētījumā iegūti pirmie iedīgļi magnija citrāta efektivitātei šo miega traucējumu korekcijai.
Divpadsmit nemierīgo kāju sindroma pacienti, kas iepriekš nebija saņēmuši nekādu terapiju, astoņas nedēļas lietoja 200 mg magnija citrāta. Dalībnieki norādīja uz ievērojamu pašsajūtas un dzīves kvalitātes uzlabojumu pēc saņemtās terapijas. Pētījuma laikā samazinājās mediānais periodiskais ekstremitāšu kustību indekss nomodā, kā arī pacienta pašvērtētais diskomforta rādītājs. Šī pētījuma pozitīvie rezultāti norāda uz nepieciešamību pētījumus turpināt plašākā mērogā — ar nejaušināti kontrolētiem pētījumiem. [5]
Vai magnijs var noderēt muskuļu sāpju mazināšanai pēc slodzes?
Hipomagnezēmija var tikt novērota pēc intensīvas un ilgstošas fiziskās aktivitātes. Magnijam ir būtiska nozīme glikozes metabolismā caur dažādiem mehānismiem: glikozes homeostāzē, fosforilācijas regulācijā un citos. Attiecīgi magnija koncentrācijas kritums var rezultēties traucētā glikozes metabolisma procesā. Un slodzes laikā tas var nozīmēt pieaugumu laktāta akumulācijā un pieaugošās muskuļu sāpēs. Magnijs paaugstina glikozes un piruvāta līmeni asinīs, muskuļos un smadzenēs, samazinot un palēninot laktāta koncentrāciju asinīs un muskuļos slodzes laikā. Šī magnija funkcija ir ļoti svarīga, attiecīgi nodrošinot atjaunošanos pēc fiziskās slodzes.
Interesanti: arī, ja magnijs serumā nokrītas, bet saglabājas references robežās, pastāv iespējamība, ka muskuļu sāpes būs sagaidāmas intracelulāra magnija deficīta dēļ.
Vēl svarīgi ņemt vērā magnija suplementu pareizu uzņemšanas laiku. Lai sasniegtu pozitīvu efektu, uzņemtajam magnija daudzumam jāpārsniedz 10—20 % no tā, kas rekomendēts mazkustīgiem cilvēkiem; rekomendējamais magnija uzņemšanas laiks ir 2 h pirms treniņa sākuma. [9]
Vai magniju izmantot hronisku slimību pārvaldībā?
Magnijs kopā ar citiem mikroelementiem saistīts ar asinsspiediena regulācijas pozitīvo efektu pacientiem ar diabētu un kardiovaskulāru slimību. Farvid ar kolēģiem izpētījis, ka magnija, cinka, C un E vitamīnu kombinācija rezultējas ar 7 mmHg sistoliskā asinsspiediena samazinājumu diabēta pacientiem.
Pētot magniju kaulu metabolisma aspektā, atklāts, ka tā kombinācija ar kalciju un D vitamīnu sniedz labus efektus kaulu veselībai un samazina vielmaiņas komplikāciju riskus pacientiem ar magnija deficītu. Kādā pētījumā, kur piedalījās sievietes ar gestācijas diabētu, suplementācija ar magniju, kalciju, cinku un D vitamīnu samazināja iekaisuma biomarķierus, neonatālo svaru un makrosomijas rādītājus.
Pētīts, ka magnija un cinka pievienošana terapijā mazina trauksmes un depresijas simptomātiku, kas noteikts ar novērtējuma / skrīninga skalu palīdzību. [9]
