Delīrijs hospitalizācijas laikā saistīts ar paaugstinātu vieglu kognitīvo traucējumu un demences risku pieaugušajiem
Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp delīriju hospitalizācijas laikā un turpmāku vieglu kognitīvo traucējumu (VKT) un demences attīstību, kā arī ilgtermiņa kognitīvo funkciju pārmaiņām.
Šajā kohortas pētījumā tika izmantoti dati par pacientiem, kuri no 2004. gada oktobra līdz 2023. gada decembrim tika hospitalizēti un bija iekļauti Mayo klīnikas novecošanās pētījumā (Mayo Clinic Study of Aging; MCSA). MCSA ir perspektīvs, populācijā balstīts longitudināls pētījums, kurā tiek analizēta kognitīvo funkciju novecošanās Olmstedas apgabala (Minesotas štats, ASV) iedzīvotāju vidū. Pētījumā iekļāva personas, kuras MCSA bija reģistrētas laikposmā no 2004. līdz 2023. gadam un kurām pirms pēdējās dalības vizītes bija bijusi vismaz viena hospitalizācija. No pētījuma izslēdza dalībniekus, kuriem demence bija diagnosticēta jau MCSA sākotnējās iekļaušanas laikā vai pirms pirmās hospitalizācijas. Novērošana turpinājās līdz VKT vai demences attīstībai, pēdējai MCSA vizītei vai pētījuma noslēgumam.
Delīriju identificēja, izmantojot validētu dabiskās valodas apstrādes algoritmu, kas tika piemērots slimnīcas klīniskajiem ierakstiem, ar hospitalizāciju saistītajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas apmeklējumiem un turpmākajiem medicīniskajiem ierakstiem 30 dienu laikā pēc hospitalizācijas. Delīrija statuss tika modelēts kā laikā mainīgs pētāmais faktors.
Jaunus VKT un demences gadījumus noteica, pamatojoties uz MCSA ekspertu konsensa vērtējumu, kas ietvēra neiropsiholoģisko testēšanu ik pēc 15 mēnešiem. Saistību starp delīriju un VKT vai demences attīstību novērtēja, izmantojot Koksa proporcionālo risku regresijas modeli. Analīzē tika ņemts vērā pacientu vecums, dzimums, izglītības līmenis un apolipoproteīna E (APOE) ε4 alēles nēsātāja statuss. Kognitīvo funkciju ilgtermiņa pārmaiņas analizēja, izmantojot lineāros jaukto efektu modeļus.
No 7030 MCSA dalībniekiem 3542 personām pirms pēdējās pētījuma vizītes bija bijusi vismaz viena hospitalizācija. No tām 41 dalībnieks, kuram demence bija diagnosticēta jau pētījuma sākumā vai pirms pirmās hospitalizācijas, tika izslēgts. Tādējādi galīgajā kohortā tika iekļauti 3501 dalībnieks ar vismaz vienu hospitalizācijas gadījumu. Dalībnieku mediānais vecums bija 74,1 gads (starpkvartiļu diapazons [IQR]: 66,6–80,9 gadi). Sievietes bija 1676 dalībnieces (47,9 %). Mediānais izglītības ilgums bija 14 gadi (IQR: 12–16 gadi), un 910 dalībnieki (26,0 %) bija APOE ε4 alēles nēsātāji. Mediānais novērošanas ilgums bija 7,2 gadi (IQR: 4,1–10,4 gadi). Šajā periodā 75 dalībniekiem (2,1 %) delīrijs tika dokumentēts 30 dienu laikā pēc hospitalizācijas. Delīrijs bija saistīts ar būtiski paaugstinātu:
- Vieglo kognitīvo traucējumu risku – koriģētā riska attiecība (aHR) 3,67 (95 % ticamības intervāls [TI]: 2,19–6,15).
- Demences risku – koriģētā riska attiecība (aHR) 5,39 (95 % TI: 2,94–9,85).
Turklāt dalībniekiem, kuriem hospitalizācijas laikā bija delīrijs, tika konstatēta paātrināta kognitīvo funkciju pasliktināšanās ilgtermiņa neiropsiholoģiskajos testos.
Šajā MCSA kohortas pētījumā, kurā tika iekļauti arī pieaugušie ar sākotnēji neizmainītām kognitīvajām funkcijām, delīrijs hospitalizācijas laikā bija cieši saistīts ar paaugstinātu vieglu kognitīvo traucējumu un demences attīstības risku, kā arī paātrinātu kognitīvo funkciju pasliktināšanos turpmākajos gados.
Rezultāti liecina, ka delīrijs hospitalizācijas laikā var būt nozīmīgs ilgtermiņa kognitīvās veselības riska marķieris. Tie uzsver nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību delīrija savlaicīgai atpazīšanai un pacientu kognitīvo funkciju novērošanai arī pēc izrakstīšanas no stacionāra.
AVOTS: Palmer AK, Mullan AF, Graff-Radford J, et al. Delirium and Long-Term Cognitive Trajectories in Cognitively Unimpaired Adults. JAMA Neurol. Published online November 02, 2026.