Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Delīrijs hospitalizācijas laikā saistīts ar paaugstinātu vieglu kognitīvo traucējumu un demences risku pieaugušajiem

Doctus
Delīrijs hospitalizācijas laikā saistīts ar paaugstinātu vieglu kognitīvo traucējumu un demences risku pieaugušajiem
magnific.com
Delīrijs ir akūts apjukuma stāvoklis, kam raksturīgi uzmanības traucējumi. Tas bieži rodas hospitalizācijas laikā un ir saistīts ar nelabvēlīgiem veselības iznākumiem. Tomēr delīrija saistība ar ilgtermiņa kognitīvo funkciju pārmaiņām līdz šim nav pilnībā izpētīta.

Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp delīriju hospitalizācijas laikā un turpmāku vieglu kognitīvo traucējumu (VKT) un demences attīstību, kā arī ilgtermiņa kognitīvo funkciju pārmaiņām. 

Šajā kohortas pētījumā tika izmantoti dati par pacientiem, kuri no 2004. gada oktobra līdz 2023. gada decembrim tika hospitalizēti un bija iekļauti Mayo klīnikas novecošanās pētījumā (Mayo Clinic Study of Aging; MCSA). MCSA ir perspektīvs, populācijā balstīts longitudināls pētījums, kurā tiek analizēta kognitīvo funkciju novecošanās Olmstedas apgabala (Minesotas štats, ASV) iedzīvotāju vidū. Pētījumā iekļāva personas, kuras MCSA bija reģistrētas laikposmā no 2004. līdz 2023. gadam un kurām pirms pēdējās dalības vizītes bija bijusi vismaz viena hospitalizācija. No pētījuma izslēdza dalībniekus, kuriem demence bija diagnosticēta jau MCSA sākotnējās iekļaušanas laikā vai pirms pirmās hospitalizācijas. Novērošana turpinājās līdz VKT vai demences attīstībai, pēdējai MCSA vizītei vai pētījuma noslēgumam.

Delīriju identificēja, izmantojot validētu dabiskās valodas apstrādes algoritmu, kas tika piemērots slimnīcas klīniskajiem ierakstiem, ar hospitalizāciju saistītajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas apmeklējumiem un turpmākajiem medicīniskajiem ierakstiem 30 dienu laikā pēc hospitalizācijas. Delīrija statuss tika modelēts kā laikā mainīgs pētāmais faktors.

Jaunus VKT un demences gadījumus noteica, pamatojoties uz MCSA ekspertu konsensa vērtējumu, kas ietvēra neiropsiholoģisko testēšanu ik pēc 15 mēnešiem. Saistību starp delīriju un VKT vai demences attīstību novērtēja, izmantojot Koksa proporcionālo risku regresijas modeli. Analīzē tika ņemts vērā pacientu vecums, dzimums, izglītības līmenis un apolipoproteīna E (APOE) ε4 alēles nēsātāja statuss. Kognitīvo funkciju ilgtermiņa pārmaiņas analizēja, izmantojot lineāros jaukto efektu modeļus.

No 7030 MCSA dalībniekiem 3542 personām pirms pēdējās pētījuma vizītes bija bijusi vismaz viena hospitalizācija. No tām 41 dalībnieks, kuram demence bija diagnosticēta jau pētījuma sākumā vai pirms pirmās hospitalizācijas, tika izslēgts. Tādējādi galīgajā kohortā tika iekļauti 3501 dalībnieks ar vismaz vienu hospitalizācijas gadījumu. Dalībnieku mediānais vecums bija 74,1 gads (starpkvartiļu diapazons [IQR]: 66,6–80,9 gadi). Sievietes bija 1676 dalībnieces (47,9 %). Mediānais izglītības ilgums bija 14 gadi (IQR: 12–16 gadi), un 910 dalībnieki (26,0 %) bija APOE ε4 alēles nēsātāji. Mediānais novērošanas ilgums bija 7,2 gadi (IQR: 4,1–10,4 gadi). Šajā periodā 75 dalībniekiem (2,1 %) delīrijs tika dokumentēts 30 dienu laikā pēc hospitalizācijas. Delīrijs bija saistīts ar būtiski paaugstinātu:

  • Vieglo kognitīvo traucējumu risku – koriģētā riska attiecība (aHR) 3,67 (95 % ticamības intervāls [TI]: 2,19–6,15).
  • Demences risku – koriģētā riska attiecība (aHR) 5,39 (95 % TI: 2,94–9,85). 

Turklāt dalībniekiem, kuriem hospitalizācijas laikā bija delīrijs, tika konstatēta paātrināta kognitīvo funkciju pasliktināšanās ilgtermiņa neiropsiholoģiskajos testos.

Šajā MCSA kohortas pētījumā, kurā tika iekļauti arī pieaugušie ar sākotnēji neizmainītām kognitīvajām funkcijām, delīrijs hospitalizācijas laikā bija cieši saistīts ar paaugstinātu vieglu kognitīvo traucējumu un demences attīstības risku, kā arī paātrinātu kognitīvo funkciju pasliktināšanos turpmākajos gados.

Rezultāti liecina, ka delīrijs hospitalizācijas laikā var būt nozīmīgs ilgtermiņa kognitīvās veselības riska marķieris. Tie uzsver nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību delīrija savlaicīgai atpazīšanai un pacientu kognitīvo funkciju novērošanai arī pēc izrakstīšanas no stacionāra.

AVOTS: Palmer AK, Mullan AF, Graff-Radford J, et al. Delirium and Long-Term Cognitive Trajectories in Cognitively Unimpaired Adults. JAMA Neurol. Published online November 02, 2026.

Saistītie raksti

Zemas devas trīskāršas kombinācijas ietekme uz asinsspiediena mainību: TRIDENT pētījums

Asinsspiediena (TA) mainība (variabilitāte) ir nozīmīgs prognostisks kardiovaskulāro notikumu un insulta faktors neatkarīgi no vidējā TA rādītāja. TRIDENT pētījumā tika konstatēts, ka zemas devas trīskārša medikamentu kombinācija samazināja vidējo TA par 9 mmHg un samazināja insulta risku salīdzinājumā ar placebo pacientiem ar intracerebrālu hemorāģiju anamnēzē. Tomēr medikamentozās kombinācijas efektu uz TA mainību saglabājas neskaidri.

Doctus

Sirds mazspēja un nekontrolēta hipertensija: Vācijas dati

Hipertensija ir vadošais iemesls priekšlaicīgai mirstībai visā pasaulē un nopietns riska faktors nieru un kardiovaskulāras slimības, t.sk. sirds mazspējas (SM) attīstībai. Vadlīnijās norādīto asinsspiediena mērķi sasniedzot, panākam vairākus ieguvumus: sistoliskā TA samazinājums par 10 mmHg mazina SM risku par 27 % un kardiovaskulāro mirstību par 13 %. MapHTN pētījumā Vācijā veikta elektronisko datu analīze, lai izvērtētu hipertensijas pacientus atkarībā no slimības kontroles (kontrolēta, nekontrolēta vai rezistenta primāra arteriāla hipertensija (PAH)), aprūpes taktikas un komorbiditātēm.

Doctus

Liekais svars var paātrināt smadzeņu novecošanos

Liels, 24 gadus ilgs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 8200 pieaugušo, liecina, ka liekā ķermeņa masa var paātrināt smadzeņu novecošanos, veicinot straujāku atmiņas, koncentrēšanās spēju un lēmumu pieņemšanas prasmju pasliktināšanos. Šī saistība bija īpaši izteikta cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, radot bažas par aptaukošanās ilgtermiņa ietekmi uz smadzeņu veselību.

Doctus

Fiziskās aktivitātes un incidentas ātriju fibrilācijas risks pacientiem ar priekškambaru kardiomiopātiju

Izpētīts, ka vidējas un augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm ir pasargājošs efekts attiecībā uz ātriju fibrilācijas (ĀF) attīstību, tomēr nav zināms, kā šāda fiziskā slodze ietekmē pacientus ar zināmu priekškambaru patoloģiju, īpaši pacientus ar priekškambaru kardiomiopātiju (KMP). Šajā pētījumā analizēta vidējas un augstas intensitātes fiziskās slodzes ietekme uz incidentas ĀF attīstību.

Doctus

Bipolāri afektīvi traucējumi saistīti ar paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku

Bipolāri afektīvi traucējumi (BAT) ir hroniska psihiska slimība, kurai raksturīgas atkārtotas mānijas un depresijas epizodes. Tie skar aptuveni 2 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīti ar priekšlaicīgu mirstību, tostarp nāvi kardiovaskulāro slimību (KVS) dēļ. Lai gan šī saistība ir klīniski nozīmīga, absolūtais kardiovaskulāro notikumu slogs un to incidence pacientiem ar BAT joprojām nav pilnībā raksturota. Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē tika apkopoti novērojumu pētījumu dati par KVS izplatību un incidenci pieaugušajiem ar BAT.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Bēta blokatori mūsdienās. No universālas terapijas līdz mērķtiecīgai izvēlei

Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē, radot ievērojamu slogu gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrības ekonomikai kopumā. Šajā kontekstā bēta adrenoreceptoru blokatori (turpmāk — bēta blokatori, BB) ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem 20. gadsimta kardiovaskulārajā farmakoloģijā.

D. Upīte–Vulāne

Vītola klīnika pirmā Latvijā ievieš robotasistētu ķirurģiju uroloģijā un ginekoloģijā

Pirmās operācijas plānotas 2026. gada decembrī. Da Vinci sistēma ļauj ķirurgam operēt caur nelieliem iegriezumiem, izmantojot palielinātu trīsdimensiju attēlu un smalkus, īpaši manevrētspējīgus instrumentus. Tie palīdz veikt precīzas manipulācijas, audu disekciju un šūšanu arī ļoti grūti pieejamās vietās. Operāciju veic ķirurgs, kurš no vadības konsoles kontrolē instrumentus un kameru; sistēma patstāvīgi nepieņem lēmumus un nekādas darbības neveic.

Zemas devas trīskāršas kombinācijas ietekme uz asinsspiediena mainību: TRIDENT pētījums

Asinsspiediena (TA) mainība (variabilitāte) ir nozīmīgs prognostisks kardiovaskulāro notikumu un insulta faktors neatkarīgi no vidējā TA rādītāja. TRIDENT pētījumā tika konstatēts, ka zemas devas trīskārša medikamentu kombinācija samazināja vidējo TA par 9 mmHg un samazināja insulta risku salīdzinājumā ar placebo pacientiem ar intracerebrālu hemorāģiju anamnēzē. Tomēr medikamentozās kombinācijas efektu uz TA mainību saglabājas neskaidri.

Doctus

Taukaudi kā prognostisks rādītājs sirds-asinsvadu nevēlamiem notikumiem

Saistība starp aptaukošanos un kardiovaskulārām slimībām (KVS) ir kompleksa ne tikai paaugstinātās ķermeņa masas, bet arī taukaudu kvalitātes un izvietojuma ķermenī dēļ. Zināšanas par reģionālo taukaudu izvietojumu un incidentu koronāru notikumu savstarpējo saistību nav pietiekamas, tāpēc veikts pētījums Zviedrijā, kā rezultāti prezentēti ESC 2026.gada kongresā Minhenē un tiešsaistē.

Doctus

Bipolāri afektīvi traucējumi saistīti ar paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku

Bipolāri afektīvi traucējumi (BAT) ir hroniska psihiska slimība, kurai raksturīgas atkārtotas mānijas un depresijas epizodes. Tie skar aptuveni 2 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīti ar priekšlaicīgu mirstību, tostarp nāvi kardiovaskulāro slimību (KVS) dēļ. Lai gan šī saistība ir klīniski nozīmīga, absolūtais kardiovaskulāro notikumu slogs un to incidence pacientiem ar BAT joprojām nav pilnībā raksturota. Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē tika apkopoti novērojumu pētījumu dati par KVS izplatību un incidenci pieaugušajiem ar BAT.

Doctus

Liekais svars var paātrināt smadzeņu novecošanos

Liels, 24 gadus ilgs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 8200 pieaugušo, liecina, ka liekā ķermeņa masa var paātrināt smadzeņu novecošanos, veicinot straujāku atmiņas, koncentrēšanās spēju un lēmumu pieņemšanas prasmju pasliktināšanos. Šī saistība bija īpaši izteikta cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, radot bažas par aptaukošanās ilgtermiņa ietekmi uz smadzeņu veselību.

Doctus

Fiziskās aktivitātes un incidentas ātriju fibrilācijas risks pacientiem ar priekškambaru kardiomiopātiju

Izpētīts, ka vidējas un augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm ir pasargājošs efekts attiecībā uz ātriju fibrilācijas (ĀF) attīstību, tomēr nav zināms, kā šāda fiziskā slodze ietekmē pacientus ar zināmu priekškambaru patoloģiju, īpaši pacientus ar priekškambaru kardiomiopātiju (KMP). Šajā pētījumā analizēta vidējas un augstas intensitātes fiziskās slodzes ietekme uz incidentas ĀF attīstību.

Doctus

Pakāpeniskas farmakoterapijas intensifikācijas ieguvumi pacientiem ar sirds mazspēju un diabētu

Cukura diabēts ir vadošais iemesls hroniskas nieru slimības attīstībai un ir cieši saistīts ar kardiovaskulāro un visu iemeslu mirstību. Sirds mazspēja ar saglabātu izsviedes frakciju (HFpEF) bieži sastopama diabēta pacientiem un paaugstina kardiorenālos riskus. Mūsdienīga diabētiskās nieru slimības ārstēšana balstīta uz četrām vadlīnijās rekomendētām medikamentu grupām: RAS inhibitoriem, SGLT2 inhibitoriem, MRA un GLP1 receptoru agonistiem. Kaut arī arvien biežāk šos medikamentus klīniskajā praksē izmanto kombinācijās, to ietekme uz nieru iznākumiem HFpEF pacientiem ir maz pētīta.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U