PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Ketoprofēns – līdzīgais un atšķirīgais no ibuprofēna

A. Skutelis
Ketoprofēns un ibuprofēns ir tuvi radinieki – var pat teikt, ka “brāļi”, kur ibuprofēns ir vecākais, jo patentēts 2 gadus pirms ketoprofēna. Arī ķīmiskajā struktūrā saskatāma tuva radniecība. (skat. 1. un 2. attēlu) Pēc farmakoloģiskās darbības abi pieder nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu proprionskābes atvasinājumiem. Tiem piemīt izteiktas pretiekaisuma, pretsāpju un temperatūru pazeminošas īpašības un nedaudz arī antiagreganta darbība. [1; 2] Tā kā preparātu ķīmiskā uzbūve atšķiras, tad ir atšķirības arī to darbību mehānismā.

Darbības mehānisms

Gan ibuprofēns, gan ketoprofēns bloķē ciklooksigenāzes (COG), kas nosaka to pretiekaisuma, pretsāpju, temperatūru pazeminošo un arī antiagreganto darbību, tomēr tiek novēroti arī atšķirīgi ketoprofēna darbības mehānismi, kādu nav ibuprofēnam:

Ibuprofēna ķīmiskā struktūra Ibuprofēna ķīmiskā struktūra
1. attēls
Ibuprofēna ķīmiskā struktūra

  • spēja inhibēt lipooksigenāzi,
  • antibradikinīna darbība,
  • spēja stabilizēt lizosomālās membrānas,
  • spēja mazināt neitrofilo leikocītu aktivitāti reimatisma gadījumos,
  • nomākt prostaglandīnu (PG) sintēzi centrālajā un perifērajā nervu sistēmā, un tas nodrošina ātru un izteiktu pretsāpju darbību.[3]

Farmakokinētika

Ketoprofēns tāpat kā ibuprofēns metabolizējas aknās konjugācijas un glikuronizācijas ceļā par esterglikuronilu, un tā metabolīti tiek izvadīti no organisma galvenokārt caur nierēm un tikai 1% ar fēcēm. Lietojot ketoprofēnu iekšķīgi, lielākā daļa preparāta no organisma tiek izvadīta 6 stundu laikā.

Ketoprofēna ķīmiskā struktūra Ketoprofēna ķīmiskā struktūra
2. attēls
Ketoprofēna ķīmiskā struktūra

Biopieejamība ir 90% un ir saistīta ar plazmas olbaltumiem - 99%. Šie parametri ir ļoti līdzīgi ibuprofēnam. Tāpat, ketoprofēnu lietojot iekšķīgi, terapeitiski nozīmīgākie parametri - Cmax, t1/2 - ir līdzīgi, taču, tā kā ketoprofēna fizikāli ķīmiskās īpašības ļauj izveidot dažādas zāļu formas - tabletes, svecītes, šķīdumus injekcijām un uz ādas lietojamas zāļu formas - , tad šīm zāļu formām atšķiras arī farmakokinētikas parametri:

  • ievadot ketoprofēnu muskulī, Cmax ir jau pēc 15-30minūtēm,
  • ievadot svecīti, Cmax ir pēc 1-4stundām,
  • lietojot uz ādas, Cmax ir pēc 3-4stundām,
  • ja ketoprofēns nonāk sinoviālajā šķidrumā- Cmax sinoviālajā šķidrumā ir pēc 1,5 stundām, lietojot per os, bet, ja preparātu ievada muskulī, tad jau pēc 15minūtēm. Preparāts sinoviālajā šķidrumā saglabājas ilgāk nekā asinīs, un tas ir nozīmīgi artrītu terapijā.

Lietojot ketoprofēnu iekšķīgi, uzturs būtiski neietekmē tā uzsūkšanos. Svarīgi atcerēties, ka sirds mazspējas gadījumā preparāta uzsūkšanās mazinās un arī izvade samazinās, tātad iespējama kumulācija, tāpat kumulācija iespējama aknu un nieru mazspējas slimniekiem. Paaugstināta ķermeņa temperatūra mazina preparāta saistību ar plazmas olbaltumiem, tādējādi tā nesaistītās frakcijas koncentrācija asinīs pieaug, kas arī var būt pārdozēšanas riska faktors. [1; 3]

Lietošanas indikācijas un kontrindikācijas

Indikācijas

Tā kā ketoprofēnam ir īpaši izteikta pretsāpju un pretiekaisuma darbība, tā lietošanas indikācijas zāļu formu dažādības dēļ ir plašas. Dažas no saslimšanām, kad lieto ketoprofēnu:

  • osteoartroze,
  • spondolīts,
  • reimotoīdais artrīts,
  • Bartter's sindroms.

Atbilstīgi zāļu formai tiek piemērotas arī lietošanas indikācijas, biežāk izplatītās preparāta un lokāli lietojama ketoprofēna indikācijas apkopotas 1. tabulā.

Ketoprofēna lietošanas indikācijas atbilstīgi zāļu formai Ketoprofēna lietošanas indikācijas atbilstīgi zāļu formai
1. tabula
Ketoprofēna lietošanas indikācijas atbilstīgi zāļu formai

Jaunākie pētījumi pierāda ketoprofēna efektivitāti un plašo izmantojumu.

  • Clinical Drug Investigation žurnāla 2010.gada 1.jūnija numurā publicēts raksts par IIIfāzes pētījumu, kur tika salīdzinātas ketoprofēna, ibuprofēna un paracetamola temperatūru pazeminošās īpašības bērniem no 6mēnešu līdz 6gadu vecumam. Pētījumā secināts, ka visi trīs medikamenti vienlīdz samazina paaugstinātu temperatūru, vidējais maksimālais ķermeņa temperatūras samazinājums ir par 1,4-1,5ºC. Tomēr atšķiras medikamentu de vas, kas nepie cie  ša mas, lai šādu temperatūras samazinājumu sasniegtu. Iegūtie rezultāti tika sasniegti, lietojot 0,5mg/kg ketoprofēna sīrupa, 5mg/kg ibuprofēna suspensijas un 15mg/kg paracetamola suspensijas katras 6stundas. Galvenais zinātnieku secinājums: ketoprofēna deva 0,5mg/kg ir efektīva un droša simptomātiska drudža ārstēšanai bērniem.[7]
  • Pētījumā, kur tika salīdzināta ketoprofēna un diklofenaka iedarbība pēcoperācijas sāpju mazināšanā, tika pierādīts, ka ketoprofēna analgētiskā darbība ir izteiktāka nekā diklofenakam. Tika secināts, ka ketoprofēna kopējā iedarbība ir statistiski ticami efektīvāka nekā diklofenakam un ka tas ir laba alternatīva sāpju mazināšanai pacientiem pēcoperācijas periodā.[8]
  • Pētījumā par subkutānām ketoprofēna un morfija infūzijām ļaundabīga audzēja sāpju gadījumos secināts, ka 80% pacientu, kas saņēma ketoprofēnu kombinācijā ar opioīdiem, sāpes tika efektīvi kontrolētas, savukārt starp tiem pacientiem, kas ketoprofēnu nesaņēma, efektīva sāpju kontrole bija tikai 46% pacientu (p

Kontrindikācijas

Lai kādi būtu jaunāko pētījumu rezultāti, tomēr valda uzskats, ka ketoprofēns ir kontrindicēts bērniem, kuru ķermeņa svars ir zem 20 kg. Uz ādas lietojamās zāļu formas nav vēlams lietot bērniem līdz 12 gadu vecumam, bet citas zāļu formas - līdz 15 gadu vecumam.

Ketoprofēna svecītes kontrindicēts lietot hemoroīdu gadījumos, jo iespējama asiņošana.

Grūtniecēm neiesaka lietot 3. trimestrī (tāpat kā visus NPL), bet 1.-2. trimestrī - pēc riska un ieguvuma izvērtēšanas. [3; 4]

Lietošanas devas

Tipiskākie ketoprofēna lietošanas veidi, devas un lietošanas ilgums apkopots 2. tabulā.

Ketoprofēna deva un lietošanas biežums atbilstīgi lietošanas veidam Ketoprofēna deva un lietošanas biežums atbilstīgi lietošanas veidam
2. tabula
Ketoprofēna deva un lietošanas biežums atbilstīgi lietošanas veidam

Pārdozēšanas gadījumā simptomātika līdzīga ibuprofēna pārdozēšanas simptomātikai, arī ārstēšana ir simptomātiska, specifiska antidota nav. Ilgstoši lietojot ketoprofēnu vai arī lietojot to lielās devās, slimniekiem ar nieru darbības traucējumiem var iestāties sāļu un ūdens retence un nieru mazspēja, jo ketoprofēns nierēs inhibē PG12 un E2. [10]

Blaknes

Tā kā ketoprofēns ir aktīvāks un arī toksiskāks preparāts, tad blaknes ir izteiktākas nekā ibuprofēnam, taču to raksturs ir līdzīgs. [4] Nozīmīgākās no tām, kas šim preparātam biežāk izplatītas: aplastiskā anēmija, agranulocitoze un intrakraniāla hipertensija.

Gastrointestinālās blaknes ir 3-9% gadījumu, galvassāpes, galvas reiboņi - 3% gadījumu, reti ir aknu, nieru darbības, redzes traucējumi un alerģiskas reakcijas. Lokālām ketoprofēna formām sastopama fotosensitivitātes reakcija. [11]

Jāņem vērā, ka preparāts tāpat kā visi citi NPL var maskēt akūtu infekciju simptomus, jo pazemina paaugstinātu temperatūru un rada uzlabošanās ilūziju, taču mikroorganismi vai vīrusi turpina vairoties, jo preparātam nav antibakteriālās darbības.

Mijiedarbība

Ketoprofēnam un ibuprofēnam ir līdzīga mijiedarbība, īpaši tiek uzsvērta atturēšanās vienlaikus ar ketoprofēnu lietot kumarīnu grupas preparātus, asiņošanas riska dēļ tas attiecas uz visām zāļu formām.

Ievadot preparātu vēnā infūzijas veidā, jālieto melna sistēma, jo ketoprofēns ir gaismas jutīgs. Gaismas jutīgums jāņem vērā preparāta uzglabāšanā, proti, tas jāglabā tumšā vietā.

Ketoprofēnu nedrīkst ievadīt vēnā ar tramadolu, jo veidojas nogulsnes. [1; 3]

Ketoprofēns ir NPL ar izteiktu pretsāpju un pretiekaisuma darbību un raksturīgām šīs grupas preparātu blaknēm. Tā fizikāli ķīmiskās īpašības ļauj pagatavot dažādas zāļu formas enterālai un parenterālai ievadīšanai un lokālai lietošanai, un tas rada iespējas preparāta plašākai izmantošanai. Preparāts labi nonāk sinoviālajā šķidrumā, izteiktās pretsāpju un pret­iekaisuma darbības dēļ to plaši izmanto artrītu ārstēšanā. Izteiktā pretsāpju darbība un parenterāli ievadāmās zāļu formas ļauj to izmantot kā pretsāpju līdzekli.

Literatūra

  1. Latvijas zāļu grāmata. 2002, 5/9: 645-646.
  2. Purviņš I., Purviņa S. Praktiskā farmakoloģija. ZIC, 2002; 184-186.
  3. VIDAL, Farmservis. 2008; 634-635.
  4. British National Formulary. 2007; 524, 533.
  5. Latvijas zāļu formulārs. 2005/2006; 368.
  6. Latvijas Valsts zāļu reģistrs; 498.
  7. Kokki H, Kokki M. Ketoprofen versus Paracetamol (Acetaminophen) or Ibuprofen in the Management of Fever: Results of Two Randomized, Double-Blind, Double-Dummy, Parallel-Group, Repeated-Dose, Multicentre, Phase III Studies in Children. Clinical Drug Investigation: 1 June 2010. Vol 30; Issue 6: 375-386.
  8. Prabhakar H, Shrirao SA, Shelgaonkar VC, Ghosh AA. Comparative Evaluation Of Intramuscular Ketoprofen And Diclofenac Sodium For Post-Operative Pain Relief. The Internet Journal of Anesthesiology. 2006: Vol 11; Nr 1.
  9. Moselli NM, Cruto M, Massucco P, Savojardo M, Debernardi F. Long-term Continuous Subcutaneous Infusion of Ketoprofen Combined With Morphine: A Safe and Effective Approach to Cancer Pain. Clinical Journal of Pain: May 2010; Vol 26; Issue 4: 267-274.
  10. Liguts V. Toksikoloģijas rokasgrāmata. Nacionālais apgāds; 579.
  11. CHMP. Direct Healthcare Professional Communication measures for ketoprofencontaining topical formulations. 2010.
  12. Maskovskij M. Lekarstvennije sredstva. Medicina, Moskva, 2005; 173.
  13. The Merck Index, 2001; 5322.