PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Melanomu agrīna diagnostika

A. Reķe, A. Balcere
Melanomu agrīna diagnostika
Pixabay.com
Maijs ir ādas audzēju atpazīstamības mēnesis, kad norit virkne izglītojošu kampaņu, lai zināšanas par ādas audzējiem veicinātu gan pacientu, gan veselības aprūpes darbinieku līmenī. Viens no bīstamākajiem ādas audzējiem ir melanoma, kas ir ļaundabīgs un parasti pigmentēts veidojums ādā. Tomēr par mikromelanomu jeb melanomu ar mazu diametru informācijas ir salīdzinoši maz, kaut gan audzēju agrīna diagnostika ir viens no diagnostikas mērķiem, lai, efektīvi radikāli ārstējot, novērstu pacientu mirstību un iegūtu izcilu prognozi.

Maza izmēra melanomas jeb mikromelanomas

Mikromelanoma ir maza izmēra melanoma, kas zinātniskajā literatūrā parasti tiek definēta kā ādas melanoma izmērā līdz 3 mm diametrā, [1; 2] tomēr dažās publikācijās šo terminu lieto arī tad, ja melanomas izmērs ir līdz 5 mm diametrā. [3; 4]

Pēdējie literatūras dati rāda, ka ~ 5 % ādas melanomu ir diametrā līdz 6 mm, turklāt pēdējos gados pieaug šāda izmēra ādas melanomu sastopamības biežums. [1] Tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: pirmkārt, ar pacientu izglītošanu un biežāku došanos pie dermatologa uz profilaktisku pārbaudi vai gadījumos, kad parādījies jauns ādas veidojums, otrkārt, ar diagnostikas metožu attīstību pēdējos 20 gados un arvien pieaugošo dermatoskopijas lomu ādas veidojumu diagnostikā.

Mikromelanomu diagnostika

Mikromelanomu diagnostikā biežāk izmantotās metodes ir klīniskā apskate [2; 13] un dermatoskopija, [2; 6; 7; 9; 10; 12] no kurām īpaši jāuzsver pēdējā, jo tieši tā bieži vien diagnosticē mikromelanomas.  

Ar dermatoskopijas metodi jebkura izmēra melanomu diagnostikā izmantojami atsevišķi par melanomu liecinoši kritēriji vai kritērijus apkopojošie melanomas diagnostiskie algoritmi, piemēram, trīs punktu algoritms vai Menzija metode. Aprēķinātā dažādo dermatoskopijā lietoto diagnostikas algoritmu precizitāte mikromelanomām ir 48,2—65,9 % robežās. [10] Tas, protams, nozīmē, ka tikai dermatoskopijas diagnostiskie algoritmi nespēj diagnosticēt visas mikromelanomas un to diagnostikā būtiski ir ņemt vērā arī citas pazīmes.

Pie tādām, pirmkārt, jāmin veidojuma klīniskā un dermatoskopiskā mainība laikā, kas var norādīt uz risku vēl pirms specifisko pazīmju attīstības, otrkārt, veidojuma līdzība citiem veidojumiem, kādi ir konkrētajam pacientam. Vēl noteikti jāņem vērā pacienta dzimums (biežāk sievietēm), vecums (vairāk nekā 40 gadi), melanoma personīgajā vai ģimenes anamnēzē, displastisku nevusu sindroms, [6; 10; 15] kā arī II ādas fototips pēc Ficpatrika [4; 6; 8; 14] jeb gaiša āda, kas iedeg pēc sākotnēja apdeguma. Šādu mazu melanomu diagnostikā izšķirīga mēdz būt arī digitālā dermatoskopija un dzimumzīmju kartēšana.

Pigmentēta melanoma in situ līdz 4 mm diametrā ar dermatoskopiski redzamu struktūras asimetriju, ko veido tikai pseidopodijas veidojuma kreisajā pusē jeb strēles ar apaļas formas globulām to galā Pigmentēta melanoma in situ līdz 4 mm diametrā ar dermatoskopiski redzamu struktūras asimetriju, ko veido tikai pseidopodijas veidojuma kreisajā pusē jeb strēles ar apaļas formas globulām to galā
1. attēls
Pigmentēta melanoma in situ līdz 4 mm diametrā ar dermatoskopiski redzamu struktūras asimetriju, ko veido tikai pseidopodijas veidojuma kreisajā pusē jeb strēles ar apaļas formas globulām to galā

Mikromelanomu klīniskās pazīmes

Spriežot pēc literatūras datiem, mikromelanomas biežāk tiek diagnosticētas sievietēm [3; 4; 6; 12; 14; 15] jeb vidēji 63,3 % no pacientiem ar diagnosticētu mikromelanomu ir sievietes. Visvairāk mikromelanomas pacientu ir vecumgrupā no 40 līdz 49 gadiem. [2; 6; 8; 12; 13]

Klīniski tās biežāk redzamas kā tumši vai gaiši brūnas makulas jeb plakani veidojumi ādas līmenī 3—4 mm diametrā, ir dati arī par mikromelanomām 1—5 mm diametrā. [2] Mikromelanomas biežāk tiek diagnosticētas uz apakšējām ekstremitātēm un parasti ir radušās de novo, proti, nav saistītas ar dzimumzīmēm. [8]

Mikromelanomu dermatoskopiskās pazīmes

Mikromelanomām biežāk dermatoskopiski novēro divas krāsas. [6; 8; 10] Mikromelanomas var būt asi [7] vai vāji [4] norobežotas. Dermatoskopiskais raksts mikromelanomām ir ļoti dažāds, jo novēro:

Pigmentēta melanoma in situ 6 × 7 mm diametrā ar izteiktākām dermatoskopiskām pazīmēm. Dermatoskopiski redzama struktūras un krāsas asimetrija, neregulārs tīklojums un veidojuma lejasdaļā arī strēlēm līdzīgas struktūras Pigmentēta melanoma in situ 6 × 7 mm diametrā ar izteiktākām dermatoskopiskām pazīmēm. Dermatoskopiski redzama struktūras un krāsas asimetrija, neregulārs tīklojums un veidojuma lejasdaļā arī strēlēm līdzīgas struktūras
2. attēls
Pigmentēta melanoma in situ 6 × 7 mm diametrā ar izteiktākām dermatoskopiskām pazīmēm. Dermatoskopiski redzama struktūras un krāsas asimetrija, neregulārs tīklojums un veidojuma lejasdaļā arī strēlēm līdzīgas struktūras

  • špicoīdu (regulāru radiālo līniju jeb strēļu rakstu; sastop visbiežāk), [4; 6; 8; 10; 13]
  • globulāru, [4; 10]
  • retikulāru, [4]
  • bezstruktūras dermatoskopisko izskatu. [4]
  • Biežākās melanomai specifiskās dermatoskopiskās pazīmes, kas raksturo arī mikromelanomas, ir:
  • neregulāra pigmentācija (vidēji 56,5 % mikromelanomu), [3; 4]
  • neregulāri izvietoti punkti/lodītes (vidēji 54,4 % mikromelanomu), [3; 4; 6; 8]
  • atipisks tīklojums (vidēji 49,3 % mikromelanomu), [3; 4; 6; 8]
  • atipiski plankumi (vidēji 28,3 % mikromelanomu), [3; 4; 6]
  • pseidopodijas (vidēji 28,0 % mikromelanomu), [4; 6; 10]
  • regresijas pazīmes (vidēji 19,8 % mikromelanomu). [4; 5; 8]

Retāk novēro arī citas melanomai specifiskas pazīmes, piemēram, zili baltu plīvuru [6; 8; 9] un asimetrisku multikomponentu dermatoskopisko izskatu. [6; 8] Svarīgi, ka dermatoskopiskās pazīmes melanomām attīstās pamazām, agrīnām melanomām to ir mazāk (1. attēls), bet vairāk tās parādās laika gaitā, melanomām progresējot (2. attēls). Mikromelanomām reti dermatoskopiski atrod atipiskus asinsvadus (punktveida, lineārus, polimorfus). [4; 6; 8; 10]

Dermatoskopisko pazīmju biežums melanomām virs 5 mm diametrā un melanomām līdz 5 mm diametrā salīdzināts tabulā.

Tabula. Dermatoskopisko pazīmju sastopamības biežuma salīdzinājums: melanomas virs 5 mm diametrā un melanomas līdz 5 mm diametrā
  Dermatoskopiskās pazīmes Melanomas virs 5 mm diametrā Melanomas zem 5 m diametrā
Neregulāra pigmentācija Bieži Bieži
Neregulāri izvietoti punkti/lodītes Bieži Bieži
Atipisks tīklojums Bieži Bieži
Atipiski plankumi Reti Bieži
Pseidopodijas Reti Bieži
Regresijas pazīmes Bieži Reti
Zili balts plīvurs Bieži Reti
Multikomponentu izskats Bieži Reti
Atipiski asinsvadi Bieži Reti

Mikromelanomu ārstēšanas principi

Primārā mikromelanomu ārstēšanas metode ir ķirurģiska iejaukšanās. Sākotnēji veidojumu ekscidē ar vismaz 1—3 mm atkāpi veselajos audos. Tad ekscidēto paraugu nosūta uz laboratoriju patohistoloģiskai veidojuma izmeklēšanai. Ja tiek apstiprināta melanomas diagnoze, tiek plānota atkārtota ekscīzija, lai maksimāli mazinātu lokāla recidīva risku.

Atkāpe veselos audos melanomai in situ ir 0,5 cm uz katru pusi. Ja konstatē dziļāku invāziju (lai gan melanomas klīniskais diametrs ir neliels), tad arī atkāpes ir lielākas: melanomai ar biezumu pēc Breslova līdz 2 mm → 1 cm; ar biezumu vairāk par 2 mm → 2 cm. [16]

Mikromelanomu profilakse

Pacientiem ar melanomu anamnēzē ir palielināts risks gan slimības recidīvam, gan jaunas melanomas attīstībai dzīves laikā, īpaši pirmajos piecos gados pēc primārās melanomas diagnozes.

Tieši tāpēc tik svarīgi ir profilakses pasākumi, lai iespējami agrīni diagnosticētu melanomas recidīvu vai jaunas melanomas attīstību. Pacientiem tiek rekomendēts visa turpmākā mūža garumā pašiem mājās periodiski apskatīt un iztaustīt ādu, kā arī doties uz regulārām pārbaudēm pie dermatologa. Būtiski atcerēties, ka saules starojums ir vienīgais ietekmējamais melanomas riska faktors, tāpēc tiek rekomendēts izvairīties no ilgstošas atrašanās tiešos saules staros, nepieļaut saules apdegumus, lietot saules aizsargkrēmus ar augstu aizsargfaktoru un valkāt tādu apģērbu un cepuri, kas maksimāli pasargā ādu, uzturoties saulē. [17]

Noslēgumā

Maza izmēra melanomu jeb mikromelanomu diagnostika un agrīna ekscīzija ir mūsdienīgas pacienta aprūpes mērķis. Tas ievērojami ietaupa gan valsts, gan pacienta resursus, jo novērš vēlīnu diagnostiku ar visām izrietošajām sekām.

Ādas mikromelanoma var attīstīties jebkurā vecumā un abiem dzimumiem, tomēr biežāk sastopama pēc 40 gadu vecuma, sievietēm un biežāk attīstās kā jauns pigmentveidojums, nevis dzimumzīmes pārmaiņas. Mikromelanomu diagnostikā būtiska ir daudzu faktoru kombinācija, ietverot gan klīniskās, gan dermatoskopiskās pazīmes.

Literatūra

  1. James W. Patterson. Weedon’s Skin Pathology, 2021, fifth edition, Elsevier Limited, 33: 881-950.
  2. Bono A, Tolomio E, Trincone S, et al. 2006. Micro-melanoma detection: a clinical study on 206 consecutive cases of pigmented skin lesions with a diameter ≤ 3 mm. British Journal of Dermatology, 155: 570-573; doi-org.db.rsu.lv/10.1111/j.1365-2133.2006.07396.x.
  3. Vargas-Mora P, González-Cuevas R, Peruilh-Bagolini L, Valenzuela F. Small-diameter melanomas (micromelanomas): clinical, dermoscopic and histopathological findings. Anais Brasileiros de Dermatologia, 2022; 97(1): 110-112; doi.org/10.1016/j.abd.2020.10.014.
  4. Megaris A, Lallas A, Peruilh Bagolini L, et al. Dermoscopy features of melanomas with a diameter up to 5 mm (micromelanomas): A retrospective study. Journal of the American Academy of Dermatology, 2020; 83(4): 1160-1161; doi.org/10.1016/j.jaad.2020.04.006.
  5. Goldsmith S, Solomon A. A series of melanomas smaller than 4 mm and implications for the ABCDE rule. Journal of the European Academy of Dermatology and Venereology, 2007; 21: 929-934; doi-org.db.rsu.lv/10.1111/j.1468-3083.2006.02115.x.
  6. Slowinska M, Kaminska-Winciorek G, Kowalska-Oledzka E, et al. Dermoscopy of Small Diameter Melanomas with the Diagnostic Feasibility of Selected Algorithms-A Clinical Retrospective Multicenter Study. Cancers (Basel), 2021; 13(23): 6095; doi: 10.3390/cancers13236095.
  7. Bono A, Bartoli C, Baldi M, et al. Micro-melanoma detection. A clinical study on 22 cases of melanoma with a diameter equal to or less than 3 mm. Tumori, 2004 Jan-Feb; DOI:10.1177/030089160409000125.
  8. Seidenari S, Ferrari C, Borsari S, et al. Dermoscopy of small melanomas: just miniaturized dermoscopy? British Journal of Dermatology, 2014; 171: 1006-1013; doi-org.db.rsu.lv/10.1111/bjd.12542.
  9. Otero C, Podlipnik S, Carrera C, et al. Dermoscopic, confocal and histopathologic characteristics of small-diameter melanomas (minimelanoma): a cross sectional study. Australasian Journal of Dermatology, 2021; 62: e256-e261; doi-org.db.rsu.lv/10.1111/ajd.13562.
  10. Pereira AR, Corral-Forteza M, Collgros H, et al. Dermoscopic features and screening strategies for the detection of small-diameter melanomas. Clinical and Experimental Dermatology. Accepted Author Manuscript, 2022; doi-org.db.rsu.lv/10.1111/ced.15094.
  11. Elizabeth D. Drugge, Elgida R. Volpicelli, Rebecca M. Sarac, et al. Micromelanomas identified with time-lapse total body photography and dermoscopy. Journal of the American Academy of Dermatology, 2018; 78(1): 182-183; ISSN 0190-9622; doi.org/10.1016/j.jaad.2017.07.049.
  12. Capusan TM, Bru F, Miguélez A, et al. Clinical and dermoscopic features of 135 cases of small-diameter melanomas. Journal of the American Academy of Dermatology, 2018; 79(3), Supplement 1: AB75; doi.org/10.1016/j.jaad.2018.05.333.
  13. Huang Y, Yang J, Bi M, Liu Z. A case of micro-melanoma and its dermoscopic features. Indian Journal of Dermatology, Venereology and Leprology, 2021 Jan-Feb; 87(1): 71-75; doi: 10.25259/IJDVL_183_20. PMID: 33580922.
  14. Sharad P. Micromelanomas: A Review of Melanomas ≤ 2 mm and a Case Report. Case reports in oncological medicine, 2014: 206260; doi:10.1155/2014/206260.
  15. Saleh, Karim. Dermoscopy of a Lentigo Maligna Less Than 1.5 mm in Diameter. Dermatology practical & conceptual, 2021; vol. 11, 2 e2021027; doi:10.5826/dpc.1102a27.
  16. Claus Garbe, Teresa Amaral, Ketty Peris, et al. European consensus-based interdisciplinary guideline for melanoma. Part 2: Treatment – Update 2019. European Journal of Cancer, Elsevier. February 2020; doi.org/10.1016/j.ejca.2019.11.015.
  17. Baltiņa D, Doniņa S, Januškēvičs S, Kudaba I, Derjabo A, Maksimova S. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrs. Klīniskās vadlīnijas. Ādas vēža un melanomas diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana. Rīga, 2015; www.spkc.gov.lv/lv/registretas-2015gada/55b77bcb162571.pdf.