"Ģimenes ārsti, kas īsteno profilaksi un testēšanu, konsultējoties ar infektologiem, varētu iesaistīties arī medikamentozās ārstēšanas procesā, aiztaupot pacientiem rindas un pierakstus, tālākus braucienus, papildu izdevumus, kā arī atslogojot infektologus sarežģītākiem gadījumiem, taču pagaidām viņiem nav tādu pilnvaru," norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs.
Latvijā ar C hepatītu ir inficēti aptuveni 40 000 iedzīvotāju, taču nav skaidrs precīzāks apjoms inficēto, jo Latvijā joprojām ir daudz cilvēku, kuri nezina, ka ir inficēti ar C hepatītu, jo nekad nav nodevuši analīzes šīs infekcijas noteikšanai.
Neskatoties uz pieejamām vadlīnijām ASV, kas uzsver nepieciešamību vakcinēties (vai dokumentēt imunitātes faktu) pret A un B hepatītu pacientiem ar hronisku aknu slimību, šie ieteikumi tiek ievēroti nepietiekamā līmenī.
Ikgadējās Pasaules Hepatīta dienas ietvaros notika Latvijas Infektologu, Hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas (LIHHASA) un C hepatīta pacientu apvienības organizēta diskusija “Jauni izaicinājumi jeb “kā pārkāpt suņa astei” un uzveikt C hepatītu”.
Lai gan HIV infekcija XXI gadsimtā tiek uzskatīta par hronisku, kontrolējamu infekciju, ar kuru cilvēks var nodzīvot ilgu mūžu, Latvijā tāda prognoze pagaidām attiecas uz nelielu skaitu ar HIV inficēto. Galvenais šķērslis tam ir novēlota HIV infekcijas atklāšana.
C hepatīta ārstēšana ar tiešas iedarbības pretvīrusu medikamentiem samazina mirstības un aknu vēža risku pacientiem ar hronisku C hepatīta infekciju, tai skaitā, pacientiem ar cirozi.
Aknu slimību izplatība pieaug, un lielākoties pie vainas ir kaitīgie ieradumi: ātrās uzkodas, neveselīgs uzturs, alkohola pārmērīga lietošana, narkotisko vielu ļaunprātīga lietošana, neaizsargāts dzimumakts.
Heterogēnu kohortu, ko veidoja 188 pacienti ar hronisku C hepatītu (HCV) (lielākoties 1b genotipu), Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ārstēja ar ombitasvīra/paritaprevīra/ritonavīra (Viekirax®) un dasabuvīra (Exviera®) kombināciju, un 12 nedēļas pēc ārstēšanas kursa pabeigšanas 100 % pacientu sasniedza noturīgu virusoloģisko atbildes reakciju (SVR12), lai kāda būtu bijusi iepriekšējā pretvīrusu terapija. Augstais SVR12 līmenis apstiprināja lielisko ombitasvīra/paritaprevīra/ritonavīra un dasabuvīra efektivitāti, par ko jau bija ziņots citos reālās dzīves pētījumos.
Klīniskā gadījuma aprakstā paciente ar hronisku C vīrushepatītu un akūtu toksisku hepatītu. Rakstā atspoguļota smagas norises akūta hepatīta un progresējošas aknu mazspējas gaita un ārstēšanas iespējas, uzmanību pievēršot medikamentu lietošanas iespējamajām blaknēm, kādas var attīstīties hroniskiem aknu slimniekiem, un varbūtējām sekām.
No visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija ir vienīgā, kurā šobrīd C hepatīta ārstēšana netiek kompensēta pilnā apmērā. Ir panākta vienošanās, ka jau augustā Hepatīta biedrība, par veselības aprūpi atbildīgās Saeimas komisijas, Veselības ministrija, kā arī citas kompetentas institūcijas un ārsti - infektologi kopīgi strādās pie plāna C hepatīta pacientu atbalstam.
Onihomikoze klīnicistu praksē ir starp biežākajām naga infekcijām un var būt iemesls pacienta psihosociālām problēmām un diskomfortam, sāpēm naga apvidū. Zināmi vairāki riska faktori — hiperhidroze, tinea pedis, psoriāze, kā arī tādi eksogēni faktori kā ciešu apavu nēsāšana, nagu traumatisms, higiēnas un aprūpes pārkāpumi. Risku palielina blakusslimības: cukura diabēts, imūnsupresija, vēnu nepietiekamība, perifēro artēriju slimība un citas.
Esenciālas jeb primāras arteriālas hipertensijas (AH) sastopamības rādītājs ir ļoti augsts, turklāt tā izraisa nopietnas kardiovaskulāras komplikācijas, palielina mirstību un ir cēlonis pārejošai un pastāvīgai invaliditātei. [1] Rakstā sniegtas atziņas no pētījuma par asinsspiediena farmakoloģisko ārstēšanu Latvijā: ar pacientu saistīto rezultātu novērtējums.
Hroniska venoza mazspēja ir termins, ko plaši lieto fleboloģijā, tomēr praksē to nereti lieto nevietā, runājot, piemēram, par varikozām kāju vēnām vai vēnu mazspēju. Rakstā vienkāršotā veidā sniegts skaidrojums, kāda ir atšķirība un ko tas nozīmē.
Cukura diabēts (CD) ir endokrīna slimība, kuras ārstēšanas centrā jābūt diabēta pacientam. Terapijas izvēli nosaka glikēmijas pakāpe, blakusslimības, sociālie faktori un citi iemesli, kas var ietekmēt ārstēšanu.
Multiplā skleroze (MS) ir hroniski progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar jaunus pieaugušos un ir iemesls agrīnai invaliditātei šajā vecumgrupā. Precīzs MS cēlonis nav zināms, to izraisa vairāku līdztekus faktoru kopums. Iespējamie multiplās sklerozes simptomi ir ļoti dažādi, to izpausmes nosaka perēkļa lokalizācija galvas vai muguras smadzenēs, arī prognoze katra pacienta gadījumā atšķiras.
