Dažādu brūču aprūpe un darbs ar pacientu prasa daudzdimensionālu pieeju, jo klīniskās situācijas ir sarežģītas un pacientu ietekmē dažādi faktori. Lielākais izaicinājums ir hroniskās brūces, piemēram, diabētiskās pēdas čūlas, izgulējumi un venozās čūlas, kuru dzīšana norit lēni sarežģīto patofizioloģisko mehānismu dēļ.
Empātija brūču aprūpē: loma, ietekme un šķēršļi uz pacientu vērstai ārstēšanai
AVOTS: Probst S, Menon T, Stefanelli A, Bergin SM, Brand G, Tehan P. Empathy in Wound Care: A Scoping Review of Its Role, Impact, and Barriers to Person-Centred Healing. Int Wound J. 2025 Jun;22(6):e70687. doi: 10.1111/iwj.70687. PMID: 40419284; PMCID: PMC12105876.
Hroniskām brūcēm ir negatīva ietekme uz pacienta dzīves kvalitāti, tās veicina sāpju attīstību, ierobežo kustību un sociālizācijas iespējas.
Empātija ir kritiska komponente brūču aprūpes procesā, lai izstrādātu individualizētu ārstēšanas plānu un iesaistītu pacientu. Ja pacients jūt izpratni no veselības aprūpes speciālista, viņš, visticamāk, dalīsies ar saviem simptomiem, ikdienas rutīnu, izaicinājumiem. Šajā pārskatā pievērsta uzmanība tādiem jautājumiem kā empātijas loma brūču aprūpē, empātijas ietekme uz dzīšanas iznākumiem un pacienta apmierinātība ar brūču aprūpi, kā arī noskaidroti šķēršļi empātiskas brūču aprūpes sniegšanai.
Empātijas loma brūču aprūpē
Vairākos publikācijā uzskaitītajos pētījumos empātija minēta kā centrālais virziens, lai veicinātu pacienta aprūpes iznākumus. Empātisku attieksmi pārsēju maiņas laikā augsti novērtēja seniori ar venozām čūlām, norādot uz emocionālā atbalsta nozīmi procesā.
Brūču, stomu un inkontinences aprūpes māsas var demonstrēt, kā empātija iestrādāta holistiskā brūču aprūpē, līdzsvarojot tehnisko/praktisko ekspertīzi un emocionālo jutīgumu. Īpaši izceļama ir empātijas nozīme ļaundabīgu un nedzīstošu brūču aprūpē, jo pacients saskaras gan ar fiziskiem, gan emocionāliem izaicinājumiem.
Empātijas ietekme uz brūču dzīšanu
Analīzē iekļautajos pētījumos atklāta stingra korelācija starp empātiju un labāku klīnisko iznākumu, kā arī augstāka līmeņa pacientu apmierinātību. Kādā pētījumā par traumu ķirurģiju ziņots, ka pacienti, kas piedzīvo empātisku ķirurga attieksmi, norāda uz labāku subjektīvo ārstēšanas rezultātu. Līdzīgi dati ir arī intensīvās aprūpes nodaļā, kur pacientiem ar izgulējumiem empātiska brūču aprūpe atvieglo psiholoģisko distresu un veicina uzticēšanos veselības aprūpes speciālistiem.
Kādā citā kvalitatīvajā pētījumā secināts, ka pacientiem ar diabētisko pēdu uzlabojas psihiskā veselība un viņi labprātāk iesaistās aprūpes procesā, ja novērojuši medicīnas personāla empātisko uzvedību.
Šķēršļi empātiskai aprūpei
Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc trūkst empātijas brūču aprūpes procesā, ir organizatoriskas dabas jautājumi veselības aprūpes iestādē — ilgas darba stundas, laika ierobežojumi, neatbalstoša vide. Bezpersonisku un nekonsekventu ārstēšanu piedzīvo pacienti, kas saņēmuši fragmentētu aprūpi bez skaidras ilgtermiņa aprūpes sistēmas pie dažādiem veselības aprūpes profesionāļiem vienlaicīgi.
Otra nozīmīga barjera ir prasmju trūkums. Daudziem mediķiem trūkst pietiekama izglītības līmeņa attiecībā uz emocionālajām un psiholoģiskajām brūču aprūpes dimensijām, un tas traucē piepildīt pacienta holistiskās vajadzības. Turklāt pat pēc apmācību saņemšanas turpinās izaicinājumi šo praksi ieviest ikdienas rutīnā — bieži vien šķērslis ir paša profesionāļa emocionālā izdegšana un profesionālā frustrācija, īpaši klīniski sarežģītos gadījumos.
Lai nodrošinātu konsekventu un empātisku brūču aprūpi, svarīgs ir organizatoriskais atbalsts, labāka resursu izmantošanas taktika un starpdisciplināra sadarbība.
Komentē Dr. L. Raga–Kagaine
“Empātija brūču aprūpē nenoliedzami ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, lai sasniegtu labus rezultātus brūču dzīšanā. Citam tas var likties smieklīgi, tomēr es uzskatu, ka cilvēcīgai un cieņpilnai attieksmei hroniski slimo pacientu aprūpē ir neatsverams iespaids. Pati personīgi redzu šīs pozitīvās komunikācijas un attieksmes ieguvumu savā ikdienas darbā, ņemot vērā to, ka ikdienas pacientu apritē 90 % saskaros ar cilvēkiem gados, ar multiplām blakusslimībām, kuras ir iemesls nedzīstošas brūces attīstībā. Diemžēl lielākajā daļā gadījumu pacienti iepriekš ir saņēmuši aizskarošas replikas, jo gribot negribot hronisko brūču pacientu kontingents reti kad ir jauns, sportisks un pilnībā vesels cilvēks. Cilvēks ar diabēta pēdas čūlām vai aterosklerozes radītu gangrenozu pirkstu nereti ir pēdējais pārsiešanas pieņemšanā, jo brūce ir inficēta un nav ar patīkamu aromātu, nereti neatbilstoša profila stacionārā nodaļā vai uzņemšanā šīs brūces pat netiek attītas, jo kolēģi nevēlas ar to nodarboties, pārsēji piekaltuši, atstāti uz vairākām dienām. Kā šādā situācijā var runāt par veselīgu psiholoģisku attieksmi pret sevi, ja pret šo pacientu ikdienas medicīnas sistēmā iekļautie posmi izturas atturīgi un uztver viņu kā apgrūtinājumu?!
Nereti tieši vecums un blakusslimības rada iespaidu, ka pacients nespēj uztvert vai izpildīt brūču kopšanas norādes, kas patiesībā ir šo pacientu stigmatizācija.
Nenoliedzami, cukura diabēta un asinsvadu oklūziju/stenožu radītās vispārējās veselības stāvokļa izmaiņas nereti skar arī pacientu pragmatisko spēju izprast stāvokļa nopietnību un to, cik svarīgi ir rūpēties par sevi un nepieļaut situācijas negatīvu eskalāciju, tomēr katrs pacients un viņa situācija būtu jāskata individuāli un jāmeklē visatbilstošākā pieeja esošajai situācijai ar smaidu, cieņu un labu vārdu.”
Diabētiskās pēdas čūlu aprūpi ietekmējošie faktori
AVOTS: Factors Influencing the Care and Management of Diabetic Foot Ulcers: A Scoping Review Ojo, Omorogieva et al. Endocrine Practice , Volume 31, Issue 3, 380-389.
Pētījumi rāda, ka gadu pēc primāras diabētiskās pēdas čūlas tikai 45,5 % ir sadzijušas. Turklāt 9,6 % pacientu čūlas atkārtojas, 17,4 % tiek veikta pēdas amputācija un 6,0 % veikta revaskularizācija. Diabētiskās pēdas čūlu aprūpe ir sarežģīts process, tāpēc ir vēlama labāka izpratne par klīnisko iznākumu ietekmējošiem faktoriem. Pārskata veidošanā tika izmantotas publikācijas no tādām datubāzēm kā PubMed, Cinahl, Amed, Embase, Cochrane un PsycInfo, kā arī izmantots Google Scholar un citi meklēšanas rīki.
Rezultāti
Pārskatā tika iekļauti astoņi pētījumi (n = 334; 60 % vīrieši), septiņos no tiem izmantota kvalitatīvā metode. Apstrādājot datus, tika konstatēti trīs galvenie virzieni, kas ietekmē diabētiskās pēdas čūlu aprūpi: 1) komunikācija un izglītošana par diabētiskās pēdas čūlām, 2) izaicinājumi čūlu pārvaldībā un 3) šķēršļi ārstēšanā un pārvaldībā.
Komunikācija un izglītošana
Pētījumos komunikācija starp pacientu un veselības aprūpes speciālistu bieži tika aprakstīta kā neefektīva, norādot, ka netiek saņemta pietiekama izglītošana attiecībā uz viņu veselības stāvokli. Pacienti arī norāda uz konsekvences trūkumu komunikācijā, kas pacientam rada apjukumu par pārvaldības procesu.
Lielākajai daļai pacientu ir nepietiekama informācija par diabētiskās pēdas čūlām un atbilstīgu ārstēšanas pieeju, bieži vien trūkst izpratnes par diabēta nozīmi čūlu attīstībā, pazīmēm un riska faktoriem jaunu čūlu attīstībā. Apjomīgākajā no pārskatā ietvertajiem pētījumiem (n = 199) gandrīz 2/3 pacientu nebija veikti izglītojošie pasākumi par slimību, glikēmijas kontroli vai ārstēšanas principiem.
Izaicinājumi čūlu pārvaldībā
Trijos pētījumos tika aplūkoti izaicinājumi čūlu ārstēšanā un pārvaldībā. Pacienti un ģimenes locekļi norāda uz slodzi, ar ko ikdienā saskaras, — medikamentu nodrošināšana per os vai intravenozi, lokālu līdzekļu uzklāšana, brūces tīrīšana un aprūpe. Lielāko brūces aprūpes darbu pārsvarā paveic piederīgie, kas attiecīgi ietekmē savstarpējo mijiedarbību mājsaimniecībā.
Daļa pacientu (pētījumi bijuši nelieli) pievēršas netradicionālām metodēm čūlu ārstēšanā. Interesanti, ka pētījumā Indonēzijā daļa pacientu savu slikto veselību noraksta uz “maģiju” vai “gariem”.
Attiecīgi novērots, ka pacienti, kas sākotnēji mēģina ārstēties ar netradicionālām metodēm, nokļūst pie ārsta vēlāk, kad stāvoklis jau progresējis.
Šķēršļi ārstēšanā un pārvaldībā
Pacientiem bieži ir grūtības koordinēt vizītes un apmeklēt vairākus speciālistus. Bieži vien iemesli ārstēšanas procesa kavēšanai ir personāla mainība vai mājas aprūpes nepieejamība. ASV būtiski ir arī apdrošināšanas jautājumi un grūtības piekļūt medicīniskajai aprūpei.
Riska faktori ārstēšanas un pārvaldības nepilnīgai saņemšanai ir pacienta finansiālais stāvoklis, bezdarbs, nelīdzestība glikēmiju kontrolējošo medikamentu lietošanā.
Četros pētījumos ziņots, ka būtiska nozīme ir arī ģimenei un aprūpētājiem. Kaut arī nevienā no pētījumiem netika ziņots par sociālo izolāciju kā riska faktoru, loģiski izsecināms, ka ģimenes/aprūpētāja trūkums ir šķērslis saņemt labu aprūpi, lai atveseļotos.
Komentē Dr. L. Raga–Kagaine
“Diabētiskās pēdas čūlas aprūpē manā skatījumā ir neizsakāms apjoms klupšanas akmeņu. Līdzīgi kā teikts publikācijās, tā arī mūsu medicīnas aprūpes sistēmā ir simtiem tulkojumā pazudušo diabēta pacientu, kas nav varējuši vai nav saņēmuši adekvātu palīdzību. Uzskatu, ka visi pacienti nav liekami vienā maisā, tomēr fakts, ka adekvātu profesionāļu nepieejamība rezultējas ar pacientam nevēlamu iznākumu, ir mana (mūsdienu) realitāte. Protams, ir pacienti, kuri regulāri apmeklē podologu, kontrolē cukura līmeni, ievēro nepieciešamo diētu un sporto, bet, godīgi sakot, neatceros pēdējo reizi, kad šāds pacients būtu bijis pieņemšanā. Parasti nāk pacienti no reģioniem, kurus gadiem ārstē lokālais ķirurgs, joprojām piekopjot, jāsaka, aizvēsturiskas metodes. Ja šāda brūce ir tīra — ļoti labi, bet lielākoties tās ir ne tikai nepareizi ārstētas, bet arī līdz galam nediagnosticētas, jo rentgenā jau redzams osteomielīts. No personīgas pieredzes, — vēl pagājušonedēļ operācijas laikā pacientam nācās paziņot, ka plānotās pēdas brūces revīzijas vietā diemžēl nākamā iespējamā operācija ir zemceļa amputācija.
Šoks un dusmas ir tas, kas rakstīts pacienta acīs. Bet ne par amputāciju. Vienīgais jautājums, kas šo pacientu interesē, ir — kāpēc gada laikā, kopš progresēja čūla, neviens neteica, ka ir tik slikti? Arī man diemžēl nav atbildes. Un pacients ir inteliģents cilvēks, kurš dzīvo Rīgā.
Un kāpēc tas tā ir — neviens nevar pateikt konkrēti. It kā pie ārsta gājis, kāpēc tagad jāgriež nost kāja? Protams, liela nozīme diabēta brūču aprūpē ir paša pacienta pieejai šim jautājumam; es katrā konsultācijā saviem pacientiem 101 reizi atgādinu par pēdu higiēnu, ka jāpārbauda apavi katru rītu, vai tajā nav kāds akmentiņš utt.; tas, vai cilvēks to izdara, ir viņa atbildība. Un šeit savukārt iezīmējas mājinieku iesaiste un atbalsts. Pacienti, kam mājās ir rūpīgs dzīvesbiedrs vai bērni un mazbērni, lielākoties vienmēr tiek laicīgi izvadāti uz kontroles konsultācijām un brūces dzīst labāk. Finansiālo faktoru diemžēl mainīt nav iespējams, tomēr es pacientiem vienmēr cenošos panākt pretī, jo skaidri zinu, ka, ja cilvēks, kurš šodien ambulatorajā pieņemšanā nevar samaksāt par pārsiešanu, neatnāks uz šo procedūru, tad nākamajā reizē mēs tiksimies jau ar smagākām komplikācijām operāciju zālē. Tādēļ, atgriežoties pie cilvēcības un empātijas medicīnā, pieņemu šos pacientus tik un tā.”
Mākslīgā intelekta metodes hronisku brūču diagnostikā un lēmuma pieņemšanā
AVOTS: Reifs Jiménez, D., Casanova-Lozano, L., Grau-Carrión, S. et al. Artificial Intelligence Methods for Diagnostic and Decision-Making Assistance in Chronic Wounds: A Systematic Review. J Med Syst 49, 29 (2025). https://doi.org/10.1007/s10916-025-02153-8.
Hronisku brūču prevalences rādītāji ir daudz nozīmīgāki, nekā sākotnēji varētu šķist, — hroniskās brūces sauc par kluso epidēmiju. Pēc PVO datiem apmēram 4,5 miljoni cilvēku pasaulē dzīves laikā cieš no hroniskas čūlas. Šis skaitlis pakāpeniski pieaugs līdz ar populācijas novecošanos.
Agrīna hronisku brūču atpazīšana un laicīga ārstēšana ir svarīga, lai efektīvi atrisinātu situāciju. Šobrīd brūču aprūpē ienāk arvien jaunas inovatīvas metodes, t. sk. mākslīgais intelekts (MI) vai mašīnmācīšanās (MM) algoritmi. Šī pārskata mērķis bija izvērtēt visus atbilstīgos pētījumus no 2013. līdz 2023. gadam par mākslīgā intelekta metožu izmantošanu hronisku brūču diagnostikā. Šeit neliels ieskats publikācijā par brūces audu klasifikāciju un dzīšanu.
Brūces klasifikācija
Brūces audu klasifikācijas uzdevums ir identificēt dažādus audu veidus brūcē (piemēram, nekrotiski, granulozi utt.), izmantojot MM un dziļās mācīšanās pieejas, piemēram, Convolutional Neural Networks (CNN) un Support Vector Machines (SVM).
Mukherjee et al pētīja krāsas un tekstūras kombinācijā ar MM algoritmiem, lai klasificētu granulējošus, nekrotiskus vai nedzīvus audus hroniskās brūcēs. Rezultāti demonstrēja, ka ar SVM palīdzību tika sasniegti augsti precizitātes rādītāji: 86,94 % granulācijas, 90,47 % nedzīvu audu, 75,53 % nekrotisku audu gadījumā. Līdzīgus rezultātus uzrādījis arī Veredas et al pētījums.
Izmantojot advancētākas tehnoloģijas, Begona et al radīja multifunkcionālu 3D CNN DeepMedic, lai segmentētu un klasificētu audu veidus izgulējumiem. Šis modelis sasniedza labus veiktspējas datus, vidējais AUC (area under the curve) bija 95 %.
Brūces dzīšana
Šīs metodes paredz brūces dzīšanas progresu vai identificē riskus, kas var kavēt dzīšanas procesu, balstoties uz tādiem lielumiem kā audu veselums un brūces izmērs. MM algoritmi tiek izmantoti, lai izvērtētu komplikāciju iespējamību, tādējādi palīdzot pieņemt klīnisku lēmumu brūces aprūpes procesā.
Šie rīki pieejami ne tikai klīnicistiem un pētniekiem, bet arī viedtālruņu formātā, palīdzot pacientiem izvērtēt ķirurģiskās brūces pēc dažādiem klasifikatoriem, piemēram, CART vai Naive Bayes, sasniedzot 90 % precizitāti brūces novērtēšanā.
Gupta ar kolēģiem izveidojuši liela apmēra MI modeli AutoTrace, ko izmanto brūču dzīšanas progresa izvērtēšanā — tajā analizēti vairāk nekā 2 miljoni brūču, un šobrīd IoU (intersection-over-union) rezultāts ir 0,86, kā arī novērots par 8—13 % labāks rezultāts salīdzinājumā ar tādiem rīkiem kā PUSH un BWAT.
Komentē Dr. L. Raga–Kagaine
“Viedokli par MI nozīmi brūču ārstēšanā varu izteikt tikai subjektīvi, jo man personīgi un klīnikās, kurās strādāju, pieejas šādām tehnoloģijām nav. Uzskatu, ka pētnieciskos un zinātniskos nolūkos šādi rīki ir jauna un interesanta pieeja jau sen pētītu tēmu atsvaidzināšanā, tomēr palikšu pie, iespējams, nepopulāra viedokļa, ka mums dažkārt ir jāārstē pacients, nevis izmeklējums. Brūces, zem kurām ir pūstošs kauls, arī mēdz būt ar skaistām sārtām granulācijām — vai to MI mācēs atpazīt? Šīs metodes noteikti ir ar pozitīvu pienesumu dažādu pārsiešanas materiālu un līdzekļu efektivitātes izvērtēšanā, bet nekādā gadījumā uz MI nevar balstīt visu atbildību par pacienta veselību.”
Brūču aprūpes materiāli mūsdienās: hidrogeli, putas un antibakteriālie pārsēji
AVOTS: Alberts A, Tudorache D-I, Niculescu A-G, Grumezescu AM. Advancements in Wound Dressing Materials: Highlighting Recent Progress in Hydrogels, Foams, and Antimicrobial Dressings. Gels. 2025; 11(2):123. https://doi.org/10.3390/gels11020123.
Pārsēju attīstība brūču aprūpē ir nozīmīgs process, lai veicinātu veiksmīgu brūces dzīšanu.
Hidrogelu pārsēji
Hidrogelu pārsēju būtiskākā īpašība ir to spēja ātri absorbēt lielu daudzumu eksudāta, kad tie nonāk kontaktā ar ūdeni. Hidrogelus var iedalīt apakškategorijās atkarībā no to avota, polimēru kompozīcijas un citiem faktoriem. Tie var būt dabiskas vai sintētiskas izcelsmes. Hidrogelu pārsēji var tikt pildīti ar medikamentiem, antibakteriāliem līdzekļiem, augšanas faktoriem.
Būtiskākie virzieni, kādos hidrogeli tiek pētīti un izmantoti klīniskajā praksē, ir hroniskas brūces, īpaši diabētiskās pēdas čūlas un apdegumi.
Putu pārsēji
Putu pārsēji tiek veidoti divās fāzēs: no cieta polimēra un dispersēta gaisa. Šie materiāli tiek izmantoti vidējām un minimālām brūcēm, tādām kā hroniskas nedzīstošas brūces, apdegumi, dziļas čūlas. Viens no biežāk izmantotajiem polimēriem putu pārsēju ražošanā ir poliuretāns. Šis polimērs nodrošina vairākas funkcijas, kas nepieciešamas brūces dzīšanai: biosaderība, lokanība, mīkstums, ūdens absorbcija, gāzu caurlaidība un citas.
Putu pārsējos var tikt iestrādātas dažādas vielas, piemēram, poliheksametilēna gvanidīns, metālu (sudrabs, cinks, varš, zelts) nanodaļiņas, dabiskas izcelsmes vielas, tādas kā augu ekstrakti, biopolimēri, lai veicinātu pārsēja antibakteriālās īpašības.
Jaunākie antibakteriālie pārsēji
Nanotehnoloģijas attīstās ātri, t. sk. pārsēju ražošanā, lai kontrolēti piegādātu antibakteriālas vielas infekciju uzraudzības dēļ, piemēram, pēcoperācijas brūcēm. Ir svarīgi, lai pārsējā esošā viela izdalītos kontrolēti un atbilstīgi paredzamajai devai. Gudrie pārsēji ir trīsdimensionāli un var mainīt savu mehānisko stabilitāti un izmēru atkarībā no vides (glikozes līmeņa, pH līmeņa, skābekļa, iekaisuma faktoriem, toksīniem, urīnskābes, dažādiem klātesošiem enzīmiem) un fizioloģiskajiem faktoriem (mitrums un temperatūra). Viens no svarīgākajiem virzieniem nanodaļiņu izmantošanā pārsējos ir cīņa ar bioplēvēm, kas savu īpašību dēļ bieži vien ir grūti iznīcināmas ar standarta antibakteriālo pieeju.
Komentē Dr. L. Raga–Kagaine
“Mūsdienīgie brūču aprūpes materiāli tehnoloģiju ziņā, protams, ir krietni priekšā tam, kas realitātē notiek pārsienamajos kabinetos. Un šeit es vairāk gribētu uzsvērt divas dažādas situācijas — viena, kad pieejami ir daudzi un dažādi jaunākie pārsēji, bet nevienam nav saprašanas, kad labāk tos lietot, un otra — teorijā pārsēji ir, t. i., publikācijās un semināros, bet reģionālās poliklīnikas māsiņai skapītī ir universālā Višņevska ziede un streptocīda pulveris — abas izcilas zāles, tikai, ja tiktu lietotas, kā vajag.
Neskatoties uz progresīvo izaugsmi pārsēju jomā, svarīgi ir ņemt vērā pacientu maksātspēju.
Ikdienā diabēta čūlu terapijā biežāk lietotie sudrabu saturošie putu pārsēji nav paši lētākie šai pacientu grupai, tādēļ uzskatu, ka, neskatoties uz inovācijām, ir jābūt iespējai piedāvāt tikpat kvalitatīvu pārsēju veidu par pieejamu cenu, ko diemžēl jaunāko inovāciju ieviešana ne vienmēr var nodrošināt.”
