Hroniska vēnu nepietiekamība pasaulē tiek definēta kā visbiežākā asinsvadu slimība, kuras prevalences rādītāji dažādās pētāmajās grupās variē no 15 % līdz 80 %. Ārstēšanas metodes atbilst slimības smaguma pakāpei: kompresijas terapija, perorāli lietojamie medikamenti, lāzerterapija, skleroterapija un dažādas ķirurģiskas metodes.
Dzimums un varikozas vēnas apakšējās ekstremitātēs
AVOTS: Baldazzi G, Tessari M, Zamboni M, Pagani A, Zamboni P. The sex prevalence of lower limb varicose vein networks. J Vasc Surg Venous Lymphat Disord, 2024 Nov; 12(6): 101944. doi: 10.1016/j.jvsv.2024.101944. PMID: 38977197; PMCID: PMC11523431.
Hronisku vēnu nepietiekamību ietekmē daudzi faktori, labi definēta ir arī dzimuma loma varikozu vēnu sastopamībā — sievietēm biežāk. Tomēr varikozitātes attīstība virspusējo vēnu teritorijā (v. saphena magna et parva) specifiski dzimumam līdz šim nebija pētīta, tāpēc pētījuma mērķis bija noskaidrot dzimumam specifisku varikozu vēnu prevalenci v. saphena magna (VSM), v. saphena parva (VSP) un v. saphena magna accessoria anterior (VSMAA) baseinos.
Materiāli un metodes
Tika veikta perspektīva analīze par 1500 pacientiem ar simptomātisku hronisku vēnu nepietiekamību. Pacientiem stāvus pozīcijā ar duplex ultrasonogrāfiju izmeklēja asinsvadus abām ekstremitātēm (n = 3000). No pētījuma analīzes tika izslēgti gadījumi ar normālu vēnu funkciju, nepilnīgi veiktu izmeklējumu, pacienti ar pēctrombotisku sindromu, iegurņa refluksu, izolētu perforatoru refluksu, vēnu malformāciju, flebolimfedēmu un CEAP klīnisko klasi C5 un C6.
Rezultāti
Kopumā analīzē iekļauti dati par 1072 pacientiem: 252 vīriešiem (23,5 %) un 820 sievietēm (76,5 %), kas pielāgoti pēc dzimuma (p = 0,692). Apskatītas 1956 ekstremitātes, ko skārusi hroniska vēnu nepietiekamība (C2—C4 klīniskā klase).
Viena no svarīgākajām atradēm bija nozīmīga varikozu vēnu tīklojuma prevalence VSMAA refluksa dēļ (iespēju attiecība [OR] 1,96; 95 % TI 1,26—3,06; p = 0,001) vai VSMAA un VSM kombinēta refluksa dēļ (OR 1,84; 95 % TI 1,34—2,52; p = 0,002) sievietēm. Savukārt vīriešiem raksturīgāks varikozes iemesls bija reflukss tikai VSM baseinā (OR 0,54; 95 % TI 0,43—0,68; p < 0,001). Netika atrastas nozīmīgas atšķirības attiecībā uz VSP refluksu.
Papildus tika konstatēts, ka sievietēm safenofemorālajā savienojumā terminālais vārstulis labi funkcionē (competent terminal valve, TV+, OR 1,57; 95 % TI 1,12—2,19; p = 0,0083) biežāk nekā vīriešiem, kam biežāk novēroja vārstuļa funkcijas traucējumus (incompetent terminal valve, TV-, OR 0,64; 95 % TI 0,46—0,89; p = 0,0083). Attiecīgi reflukss VSMAA kombinācijā ar TV+ bieži prevalē sieviešu populācijā (OR 2,28; 95 % TI 1,48—3,52; p = 0,0002), bet vīriešiem ar TV- reflukss attīstās pārsvarā tikai VSM (OR 0,62; 95 % TI 0,41—0,94;
p = 0,0244).
Secinājumi
Pētījuma autori izsaka pieņēmumu, ka sievietēm raksturīgākais varikozu vēnu attīstības mehānisms varētu būt ascendējošs, vīriešiem — descendējošs.
Komentē Dr. Vladislavs Semeņuks
“Ievērojama statistiskā atlase pētījumam, kur dzimumu pārstāvniecība atspoguļo arī slimības epidemioloģiju. Tomēr paliek jautājumi par termināla (jeb ostiāla) vārstuļa funkcionalitāti vīriešiem un sievietēm. Gribētos redzēt komentārus par ascendējošo varikozu vēnu attīstības mehānismu, jo normālai fizioloģiskai asins plūsmai apakšējās ekstremitātēs tieši raksturīga ascendējoša jeb antegrāda asins plūsma. Tāpat, lai iegūtu objektīvākus datus, būtu noderīgi šādu daudzcentru pētījumu veikt vairākās valstīs.”
Prognozes faktori iegurņa vēnas kompresijas sindroma attīstībai pacientiem ar varikozām vēnām
AVOTS: Guo C, Gao S, Hu L, Shang D, Li Y. Predictive factors for iliac vein compression syndrome in patients with varicose veins. Vascular, 2024 Aug 23: 17085381241275269. doi: 10.1177/17085381241275269. PMID: 39179517.
Pētījuma mērķis bija identificēt prognozes faktorus iegurņa vēnas (v. iliaca) kompresijas sindroma (IVKS) attīstībai pacientiem ar varikozām vēnām un analizēt nepieciešamību pēc rutīnas apakšējo ekstremitāšu venogrāfijas pacientu novērtēšanai preoperatīvi.
Metodes
Retrospektīvi analizēja 1165 pacientu datus, kuriem no 2019. gada janvāra līdz 2023. gada septembrim apakšējo vēnu varikozes dēļ pirms operācijas veikta venogrāfija. Ar loģistiskās regresijas analīzi tika identificēti faktori, kas saistīti ar IVKS varikozu vēnu pacientiem.
Rezultāti
IVKS pēc venogrāfijas konstatēts 75 pacientiem (6,4 %) no 1165; iegurņa vēnu ultrasonogrāfija tika veikta 769 pacientiem, atrasti divi gadījumi (0,17 %). Daudzvariantu statistiskā analīzē konstatēti neatkarīgi IVKS prognozes faktori: kreisās puses iesaiste (iespēju attiecība [OR] 3,22; 95 % TI 1,24—8,33, p = 0,016), anamnēzē dziļo vēnu tromboze skartajā ekstremitātē (OR 3,11; 95 % TI 1,21—8,00, p = 0,018), sāpes (OR 2,24, 95 % TI 1,17—4,26; p = 0,014) un pozitīvs rezultāts iegurņa vēnu ultrasonogrāfijā (OR 25,56; 95 % TI 2,10—311,26; p = 0,011). Šiem faktoriem aprēķināta vidēja prognozes vērtība (aUV = 0,689; 95 % TI 0,607—0,771).
Secinājumi
Pacientiem ar varikozām vēnām apakšējās ekstremitātēs, sāpju sindromu, dziļās vēnu trombozes anamnēzi skartajā ekstremitātē un pozitīvu iegurņa vēnu USG atradi ir augstāks IVKS risks, tāpēc jāizskata nepieciešamība viņiem veikt preoperatīvu angiogrāfijas izmeklējumu.
Komentē Dr. Vladislavs Semeņuks
“Šeit var piekrist pētījuma autoriem. Aicinātu īpašu uzmanību pievērst šo pacientu fizikālai izmeklēšanai, vizualizējot zemādas vēnu paplašinājumu vēdera priekšējā sienā, ādas trofikas izmaiņas ekstremitātēs.”
Varikozu vēnu ārstēšana samazina tūsku visā ķermenī
AVOTS: Tomita S, Mizukami T, Koyama Y, Inagaki M, Ozoe S, Okawa Y. Varicose vein treatment reduces edema not only in the treated legs but also in the entire body. Phlebology, 2024 Sep; 39(8): 527-533. doi: 10.1177/02683555241251647. PMID: 38722140.
Pētījuma autori Japānā skaidroja saistību starp varikozām vēnām un tūsku, ekstracelulārā ūdens attiecību (extracellular water ratio, E/T) izvērtējot ar bioelektriskās pretestības analīzi (bioelectrical impedance analysis). Lielākā daļa ūdens ķermenī ir intracelulāri un atrodams muskuļos un orgānos. Kopumā veselam cilvēkam ekstracelulārā ūdens (E) un kopējā ķermeņa ūdens (T) attiecība ir aptuveni 0,380 (0,360—0,390).
Metodes
Perspektīvā kohortas pētījumā 120 pacientiem tika veikta varikozu vēnu operācija. Šiem pacientiem E/T attiecību noteica pirms operācijas (E/Tpreop) un pēc operācijas (E/T postop), aprēķināja izmaiņas dinamikā. Par tūsku tika uzskatīta E/T attiecība ≥ 0,390. Unilaterāla procedūra tika veikta 79 pacientiem, bilaterāla operācija — 41 pacientam.
Rezultāti
Pirms operācijas pacientiem tika novērota tūska (E/T) operējamajā kājā (0,394 ± 0,009), neoperējamajā kājā (0,392 ± 0,009), rumpja daļā (0,390 ± 0,007) un visā ķermenī (0,391 ± 0,007). Pēc operācijas E/T samazinājās visā ķermenī (p < 0,05). Zemākā E/T attiecība novērota ārstētajā kājā, un E/T attiecība pacientiem pēc bilaterālas operācijas bija zemāka nekā unilaterālas operācijas pacientu grupā (p < 0,05).
Secinājumi
Vēnu varikozitāte ir veicinātājfaktors tūskai visā ķermenī, un ārstēšana tūsku samazina gan slimajā ekstremitātē, gan visā ķermenī.
Komentē Dr. Vladislavs Semeņuks
“Interesants pētījums, kuram varētu būt praktiska nozīme, ja paplašinātu tā teritoriju, iesaistot dažādus pasaules reģionus un klimatiskās joslas.”
Apakšējo ekstremitāšu varikozas vēnas: farmakoloģiskā pārvaldība
AVOTS: Gwozdzinski L, Pieniazek A, Gwozdzinski K. Factors Influencing Venous Remodeling in the Development of Varicose Veins of the Lower Limbs. Int J Mol Sci, 2024 Jan 26; 25(3): 1560. doi: 10.3390/ijms25031560. PMID: 38338837; PMCID: PMC10855638.
Blakus invazīvām/ķirurģiskām metodēm (skleroterapijai, endovaskulārai lāzerterapijai, radiofrekvences ablācijai, mikroflebektomijai) plaši izmanto flebotoniķus.
Venoaktīvie medikamenti ar dažādiem darbības mehānismiem daudzos gadījumos ir efektīva un droša metode pacientiem ar hronisku vēnu slimību. Lielākoties šie medikamenti ir augu ekstrakti.
Flavonoīdi
- Diosmīns. Diosmetīna 7–disaharīdu derivāts. Medikaments ir mikronizētas attīrītas flavonoīdu frakcijas veidā (MPFF, 90 % diosmīna un 10 % citu aktīvu flavonoīdu — hesperidīns, diosmetīns, linarīns, izoorhoifolīns no Rutaceae aurantiae). Diosmīns iedarbojas uz asinsvadiem, pastiprinot vēnu tonusu, limfātisko plūsmu un uzlabojot asinsvadu elastīgumu. Tam ir prettūskas efekts, pretiekaisuma un antioksidantu īpašības. Tas samazina asinsvadu sieniņu caurlaidību un uzlabo asins cirkulāciju kapilāros, nomāc leikocītu adhēziju, trombocītu un komplementu sistēmas aktivāciju, mazina COX1 aktivitāti.
- Rutīns. Kvercetīna 3–disaharīdu derivāts. Tam piemīt pretiekaisuma un antioksidantu, arī antihipertensīvas īpašības. Tas nomāc VCAM–1, ICAM–1 un E–selektīna proiekaisuma signalēšanu. Samazina NF–κB, IL6, TNFα ekspresiju.
- Trokserutīns. 3–rutozīds, disaharīdu derivāts. Ir citrusaugļos, tējā, kafijā, graudaugos un dārzeņos. Tas uzlabo asins reoloģiskās īpašības, inhibē eritrocītu un trombocītu agregāciju, uzlabo plazmas viskozitāti un mikrocirkulāciju tīklenē. Tam ir antiagreganta īpašības, tiek novērota vēnu sieniņu caurlaidības samazināšanās. To izmanto venozu un limfātisku cirkulācijas traucējumu ārstēšanā, īpaši apakšējās ekstremitātēs.
- Okserutīns. 3–saharīdu derivāts hidroksietilrutozīdam. Okserutīns ir pussintētisks rutīna derivāts. Standarta farmakoloģisko preparātu mikstūrā ir 5 % mono–, 34 % di–, 46 % tri– un 5 % 0–b–hidroksietiltetrarutozīdu. Okserutīnu iegūst no Sophora japonica auga. Tam piemīt vaskulāro endotēliju aizsargājošas īpašības. Šis flavonoīds inhibē sīko asinsvadu caurlaidību un mazina tūsku. Piemīt pozitīvs efekts uz eritrocītu membrānām, uzlabo sarkano asins šūnu reoloģiskās īpašības. Inhibē prostaglandīnu sintēzi.
- Hesperidīns. Flavanona 7–disaharīdu derivāts. Lielā koncentrācijā citrusaugļos. Piemīt pretiekaisuma, antioksidantu un antibakteriālas īpašības. Samazina trombocītu agregāciju un palielina antioksidantu enzīmu ekspresiju.
- Piknogenols. Ekstrakts no priežu mizas (Pinus pinaster spp. atlantica), satur daudz flavonoīdu, 65—75 % proantocianidīnu un fenolskābe. Piemīt antioksidantu, pretiekaisuma un antiagreganta īpašības. Pastiprina kapilāru rezistenci un uzlabo asins plūsmu, NO atbrīvošanos no asinsvadu endotēlija sieniņas un aizsargā endotēliju pret nelabvēlīgajiem ROS efektiem. Paplašina asinsvadus, stabilizē kolagēnu.
Kumarīns
Sastopams amoliņā un smaržīgajā madarā. Sintētiskie derivāti: acenokumarols, varfarīns, fraksetīns, fraksīns. Kumarīna derivātiem ir plašas farmakoloģiskās un terapeitiskās īpašības: pretiekaisuma, antioksidantu, pretvīrusu, antibakteriāla, antikoagulējoša, prettūskas, pretvēža.
Saponīni
- Escīns. Zirgkastaņas sēklu ekstrakts (Aesculus hippocastanum L.). Piemīt pretiekaisuma īpašības, samazina vaskulāru caurlaidību iekaisuma audos, attiecīgi samazinot tūsku. Escīns pazemina TNFα un IL1β līmeni serumā.
- Steroīdu saponīni. Ruscus aculeatus un Centella asiatica ekstrakti. Inhibē endotēlija šūnu aktivāciju hipoksijas laikā. Šis efekts saistīts ar ATF koncentrācijas samazināšanos un fosfolipāzes A2 aktivāciju, attiecīgi veicinot neitrofilu adhēziju. Ruskogenīnam ir spēcīgas pretiekaisuma un antiagreganta īpašības.
Gingko biloba (Gb) ekstrakts
GB inhibē ICAM1 un VCAM ekspresiju un piedalās perifērās un mikrocirkulācijas veicināšanā. Antioksidantu, antiagreganta, antiišēmiskas īpašības.
Komentē Dr. Vladislavs Semeņuks
“Flebologu aprindās joprojām nerimst diskusijas par venoaktīvo medikamentu lomu un efektivitāti. Jāpiebilst, ka hroniska venoza mazspēja, varikozu vēnu slimība ir sistēmiska slimība, tāpēc ārstējama sistēmiski. Proti, ne tikai ar invazīvām/ķirurģiskām metodēm, bet arī medikamentozi un ar kompresijas terapiju.”
Varikozu vēnu ārstēšanas iespējas: endovenozas tehnikas un skleroterapija
AVOTS: Fayyaz F, Vaghani V, Ekhator C, Abdullah M, Alsubari RA, Daher OA, Bakht D, Batat H, Arif H, Bellegarde SB, Bisharat P, Faizullah M. Advancements in Varicose Vein Treatment: Anatomy, Pathophysiology, Minimally Invasive Techniques, Sclerotherapy, Patient Satisfaction, and Future Directions. Cureus, 2024 Jan 10; 16(1): e51990. doi: 10.7759/cureus.51990. PMID: 38344644; PMCID: PMC10853729.
Vēsturiski varikozas vēnas tika uzskatītas tikai par kosmētisku problēmu, tomēr pēc duplex USG ienākšanas 20. gadsimta 80. gados varikozu vēnu izvērtēšanas iespējas augušas un ir iespēja konstatēt gadījumus, kad tās saistītas ar citiem veselības riskiem, piemēram, pacientiem ar varikozām vēnām ir 5 × lielāks risks attīstīties dziļo vēnu trombozei, kas ir potenciāli dzīvību apdraudošs stāvoklis.
Pārskatā aplūkotas dažādas terapeitiskās stratēģijas un to efektivitāte, pacientu apmierinātība, dzīves kvalitāte un faktori, kas veicina ārstēšanas lēmuma pieņemšanu. Rekomendējam iepazīties ar pārskata pilno publikāciju padziļinātākai izpratnei par tēmu.
Endovenozas tehnikas
Pēdējos desmit gados notikusi vērā ņemama iespēju transformācija, praksē ieviešot dažādas minimāli invazīvas endovaskulāras tehnikas. Endovenozas termālas ablācijas (EVTA) tehnikas — endovenoza lāzerablācija (EVLA) un radiofrekvences ablācija (RFA) — ir pirmās līnijas terapija varikozu vēnu gadījumā.
EVLA un RFA — abām šīm modalitātēm ir līdzīgs drošuma profils un klīniskā efektivitāte.
Abu gadījumā var būt sagaidāmas minimālas blakusparādības: tromboflebīts un hematoma. Arī ilgtermiņa novērojumu pētījumi norāda samērā analogu iznākumu attiecībā uz vēnu oklūziju un pacientu atveseļošanos.
Mehanoķīmiska ablācija (MOCA) ir alternatīva metode varikozu vēnu ārstēšanā, vēnā injicējot šķidru sklerozējošu medikamentu, efektīvi noslēdzot vēnas. MOCA varētu derēt vēnu ārstēšanā zem ceļa locītavas un v. saphena parva, jo šī metode samazina nerva bojājuma risku, kas var būt EVLA un RFA gadījumā, turklāt MOCA no pacientu viedokļa ir mazāk sāpīga metode nekā EVLA un RFA.
Skleroterapija
Šīs metodes laikā asinsvads intravenozi tiek pildīts ar šķidrumu vai ar putu formu. Šī tehnika mērķēta intradermālu, zemādas, transfaciālu vēnu, tāpat epi–, supra un subfasciālu asinsvadu terapijai. Primārais mērķis ir pārveidot vēnu par nepārtrauktu saistaudu šķiedru, rekanalizāciju padarot neiespējamu.
Absolūtas kontrindikācijas metodei ir zināma hipersensitivitāte pret sklerozantu, akūta vēnu trombembolija, lokalizētas infekcijas skleroterapijas rajonā vai smagas sistēmiskas infekcijas, kā arī simptomātisks labais–uz–kreiso šunts (right-to-left shunt), īpaši attiecībā uz putu skleroterapiju.
Šķidrā skleroterapija šobrīd tiek rekomendēta zirnekļtīklojuma vēnām un retikulārām vēnām. Gadījumos, kad ir neadekvāti perforējošas vēnas, galveno vai sānu zaru varikozitāte, rekurenta varikozitāte vai venoza malformācija, labāka izvēle ir putu skleroterapija.
Komentē Dr. Vladislavs Semeņuks
“Šeit pat nav daudz ko piebilst. Endovenozās un mazinvazīvās tehnikas ir mūsdienu fleboloģijas neatņemama sastāvdaļa. Šobrīd nav universālas un unikālas metodes, ar kuru var ārstēt jebkādas varikozas vēnas. Jo vairāk metožu ir flebologa rīcībā, jo efektīvāk viņš var izvēlēties vislabāko ārstēšanas taktiku konkrētajam pacientam.”
