Doctus padomnieki 2025. Kā būt lietas kursā dinamiskajā informācijas laikmetā?

Doctus padomnieki:

Dr. Raimonds Karls, dermatologs, Derma Clinic Riga valdes priekšsēdētājs, LU rezidentūras programmas “Dermatoveneroloģija” direktors
Dr. Ieva Ruža, interniste, endokrinoloģe, RAKUS klīnikas “Gaiļezers” Endokrinoloģijas nodaļa, RSU Iekšķīgo slimību katedras docētāja
Dr. med. Ieva Ziediņa, nefroloģe, PSKUS Nefroloģijas centra virsārste, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, RSU asoc. profesore
Dr. Alise Nicmane–Aišpure, ģimenes ārste, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente
Dr. Katrīna Priede, ģimenes ārste no Siguldas novada Raganā, Lēdurgā un Inciemā, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle 
Dr. Silvija Hansone, kardioloģe, ehokardiogrāfijas un elektrokardiogrāfijas speciāliste, Rīgas 1. slimnīca
Dr. Māris Lapšovs, rezidents kardioloģijā, PSKUS Kardioloģijas centrs
Dr. Kārlis Stirāns, neirologs, rezidents algoloģijā, Rēzeknes slimnīca, VCA Neiroklīnika, VC4
Aiga Zariņa, farmaceite, Maija aptieka vadītāja Skrundā, Alsungā, Ezerē
Annija Dvēselīte, farmaceite, Benu aptieka–28 vadītāja Carnikavā

Katram savi nozares specifiskie avoti, bet cik labi lasīt latviski!

Kādi ir jūsu profesionālās informācijas patērēšanas paradumi? 

Ieva Ziediņa: Visvairāk informāciju meklēju, kad jāgatavo lekcijas. Pubmed ievadu atslēgvārdus, tad skatos dziļāk, vai žurnāls uzticams. Parasti izmantoju oficiālos starptautiskos izdevumus — Amerikas Nefrologu asociācijas, Eiropas Nefrologu asociācijas. Ikdienā cieši sadarbojos ar kardiologiem, endokrinologiem, sekoju līdzi Eiropas Kardiologu asociācijas vadlīnijām. Mašīnā braucot, klausos starptautisko nefrologu asociāciju podkāstus. Vai pietiek stundu, lai visu izlasītu? Nepietiek! Kad gatavoju publikācijas latviski, to uztveru kā darbu sabiedrības, Latvijas ārstu labā, jo ne visi izlasīs rakstus angļu valodā. Tāpēc ļoti novērtēju un arī daudzi kolēģi atzinīgi izteikušies par Doctus rakstu pieejamību. 

Raimonds Karls: Mans ceļš ar Pubmed ir līdzīgs. Protams, arī starptautisko asociāciju vadlīnijas, piemēram, European Academy of Dermatology and Venereology ir ļoti svaigas atjauninātas vadlīnijas. Kā LU mācībspēks varu piekļūt universitātes abonētajām datubāzēm — te jāfiltrē Indijas, Pakistānas žurnāli, kuri ražo ārkārtīgi daudz publikāciju, lai kāpinātu savu Impact rādītāju. Rezidenti daudz izmanto UpToDate. Nav slikts, bet man tas īsti nav up to date. 

Piekrītu par Doctus pieejamību: kad jāapciemo citas profesionālās asociācijas, patīk apskatīties un būt lietas kursā, kas tajās aktuāls.

Podkāstu ziņā dermatoloģija ir atraktīva, piemēram, YouTube raidījums, kur četri pasaules klases speciālisti svētdienās brīvā atmosfērā pie vīna glāzes apspriež klīniskos gadījumus.

Alise Nicmane–Aišpure: Drukātais medijs ir ārkārtīgi būtisks mūsu kolēģiem ārpus Rīgas, arī gados vecākiem ārstiem. Patīk, ka Doctus portālā publicēšanas datums ļauj pārskatīt, cik aktuāls raksts, jo ģimenes ārsti ir tie, kam jātur rūpe par visu plašo medicīnas lauku. 

Ja par starptautiskajiem avotiem, tad Pubmed, Medscape, Eiropas SPKC mājaslapa, Lielbritānijas vadlīnijas ģimenes ārstiem, PVO publikācijas. 

Katrīna Priede: Varu uzlavēt Eiropas Kardiologu asociāciju, kas publicē ļoti pārskatāmas un viegli lietojamas vadlīnijas. Ar kolēģiem ikdienā izmantojam lietotnes telefonā: Eiropas Kardiologu asociācijai ir dažādi kalkulatori, īsās pocket vadlīnijas — super, tas, kas mums ļoti vajadzīgs! No latviešu izdevumiem abonēju Doctus. Labs avots — galvenos atslēgvārdus, ko rekomendēt pacientam, ieraksti Google un startam saņem atbildes. Nekautrējos arī pacientam pateikt, ka nezinu, bet noskaidrošu. Informāciju gūstu arī no kolēģiem. 

Kārlis Stirāns: Tas, ka Doctus pieejams visā Latvijā — taisnība, manai sievasmātei, kas ir ģimenes ārste Zilupē, vienmēr uz galda ir Doctus. No ārzemju avotiem man mīļākais ir UpToDate — patīk tabuliņas, grafiki. Arī konsultāciju laikā šo avotu veru vaļā, meklēju informāciju. Par kolēģiem piekrītu — ne velti mēdz teikt, ka pacienta ārstēšanas rezultāts ir atkarīgs no ārstējošā ārsta kontaktiem. 

Kāpēc jaunajiem ārstiem lasīt latviski?

Māris Lapšovs: Mazāk iespringti, kad lasi latviski. Kardiologiem gan ar informāciju ir vienkārši. Esmu Eiropas Kardiologu biedrībā un man kā biedram ir piekļuve mājaslapai ESC 365, kur ir resursi, plašs arhīvs no visiem kongresiem, žurnāliem, ar ļoti ērtu meklētāju. Līdzīga platforma ir ACC Anywhere.

Silvija Hansone: Bija laiks, kad vienīgā informācija bija profesora lekcija. Ja nepaguvi kaut ko pierakstīt, tad bija vēl grāmata. Informācijas meklēšana ir interesanta, darbietilpīga, var noklīst no galvenā. Tā ir zinātne un māksla.

Esmu priecīga, ka man ir vēlēšanās meklēt jaunāko angļu valodā. Bet kā man kāds rezidents, kurš ļoti labi pārvalda vairākas svešvalodas, teica: cik labi ir lasīt latviešu valodā!

Un kur farmaceiti gūst izglītojošo informāciju?

Aiga Zariņa: Viens no veidiem — aptieku apvienību organizētās mācības. Tā kā studēju klīnisko farmāciju Tartu Universitātē, tad informācijas meklēšana man ir ierasta arī datubāzēs Pubmed, Synbase (igauņu izstrādāta datubāze, kurai ir arī latviešu versija). Izmantojam mijiedarbību kalkulatorus Medscape un Drugs.com.

Aprunājos ar kolēģiem — visi kā viens pie būtiskiem izglītošanās avotiem minēja arī Doctus un Materia Medica. 

Annija Dvēselīte: Neviens nepiemin ZVA, bet mana ikdienas platforma ir Zāļu valsts aģentūras zāļu reģistrs, kur no rīta līdz vakaram skatos par medikamentiem — un lec laukā informācija: nav pieejams, nav pieejams. Varbūt tas ir šā brīža izmisums?! ZVA reģistrs ir visātrākais informācijas ieguves ceļš par zāļu aktīvo vielu. 

Lai gan esmu jaunās paaudzes farmaceits, es vecmodīgi griežu laukā kādus teikumus, ko tālāk varu saprotamā valodā nodot cilvēkiem. Pēdējais, ko izgriezu no Doctus, bija par statīniem. Varu izlasīt rakstus Pubmed, bet ko tas dos cilvēkam pie aptiekas letes, kurš grib vienkāršu paskaidrojumu?! 

Joprojām pārskatu Dr. Mārča Zeibārta lekcijas par farmakoloģiju un farmakoterapiju, atgriežos pie viņa citātiem. 

Praktiskums, praktiskums un vēlreiz praktiskums

Kāda šodien ir Latvijas medicīnas un farmācijas mediju lielākā vērtība? 

Ieva Ruža: Patīk klīniskie gadījumi. Lai gan starptautiskajā zinātniskajā literatūrā tie nekotējas kā augstas raudzes literatūra, bet tieši no tiem ikdienā daudz varam mācīties. Ir brīnišķīgi, ka ir iespēja latviski analizēt klīniskos gadījumus.

Alise Nicmane–Aišpure: Ļoti jauki, ka žurnālos klāt ir autoru foto — tie rada sajūtu, ka esmu satikusi kolēģi. Patīk redzēt jaunos kolēģus, kas publicējas, kolēģus no citām specialitātēm.

No raksta valodas raituma, satura, literatūras atsaucēm man veidojas priekšstats par kolēģi. Kā ģimenes ārsti saņemam slēdzienus par saviem pacientiem, tajos daudz speciālistu vārdu un uzvārdu, daļu ieraugām žurnālos. Tā veidojas priekšstats par kolēģiem, ar kuriem patiktu sadarboties, ar kuriem domas vairāk šķiras. 

Kārlis Stirāns: Pirmo publikāciju uzrakstīju piektajā kursā — o, man jau ir pirmais raksts, sākums kaut kam skaistam! Žurnāls ir arī kā platforma, kas dod iespēju mācīties gatavot publikācijas.

Raimonds Karls: Mēs nepieminējām mākslīgo intelektu. Ja uzdodam ChatGPT kādu jautājumu (korekti!), mēs saņemam atsauces. ChatGPT parāda, no kurienes ņem informāciju, un viņš to ņem arī no Doctus portāla. Lai mākslīgais intelekts labi strādātu latviešu valodā, tas jātrenē, šī arī ir viena no vērtībām, kāpēc jābūt profesionālajiem medijiem latviski. 

Ko Latvijas profesionālajos medijos meklējat vairāk — zinātniskumu vai praktiskumu?

Katrīna Priede: Uzvar praktiskums — absolūti! Īsi, koncentrēti: tips and tricks. Jā, ir situācijas, kad jāgatavo kāda prezentācija vai raksts, tad iedziļinos konkrētajā tēmā, bet, ja runājam par klīnisko darbu, tad — praktiskums. Kāpēc manā gadījumā Doctus ir vienīgais izdevums, ko abonēju? Man ļoti patīk cilvēciskums, kas ir šajā žurnālā. Mans saldais ēdiens ir tikt cauri medicīniskajiem rakstiem un nokļūt pie cilvēkstāstiem. Piemēram, Doctus aprīļa numurā ir stāsts par labu draugu dakteri Mārtiņu Ennīti, kurš stāsta par savu rokgrupu un muzikālajiem piedzīvojumiem. Patīk, kā Doctus analizē jaunākos pētījumus no zinātniskās literatūras ar mūsu ārstu komentāriem. Tas ir noderīgi un pieder pie mana kritērija, kā es izvēlos žurnālu, kuru lasīt.

Raimonds Karls: Praktiskums, praktiskums un vēlreiz praktiskums! Burvīgs piemērs — raksts par migrēnu. Re, kur saraksts ar medikamentiem, kādi pieejami Latvijā.

Protams, es nebūšu tas, kurš ārstēs migrēnu, bet, ja man konsultācijā pacients sūdzēsies, tad būšu lietas kursā. Zinātniskumu mēs iegūstam katrs savas nozares starptautiskajos asociāciju izdevumos.

Annija Dvēselīte: Plašākai sabiedrībai vadu lekcijas par līdzestību, uztura bagātinātājiem, un arī šādam nolūkam kā avotu esmu izmantojusi Doctus — tajā ir vērtīgas tabuliņas, diagrammas. Labi uztveramas. 

Ieva Ziediņa: Pie manis bija atnācis pacients ar nieru transplantātu, kuram ir plecu problēma. Stāsta, ko viņam teicis traumatologs, es taču neko nesaprotu par saitēm. Izlasīju Doctus par rotatoru aproces sindromu un visu sapratu. (Smejas.)

Komunikācija sociālo tīklu laikmetā

Kā nonācāt pie domas — jā, man ir jābūt (vai nav jābūt) sociālajos tīklos un jārunā par savu darbu? 

Kārlis Stirāns: Mācoties neiroloģijas rezidentūrā, biju telefonā uztaisījis mapīti ar interesantiem pacientu gadījumiem. Pabeidzot rezidentūru, likās, ka jātaisa atmiņu kladīte ar šiem gadījumiem. Otra motivācija — sabiedrības izglītošana par banālām lietām un iespējām, kuru mums Latvijā ir ļoti daudz. 

Ieva Ruža: Kvalitatīvs saturs un regulāra dzīvošana sociālajos tīklos prasa laiku un enerģiju. Es joprojām esmu moderatore Eiropas Internās medicīnas federācijas grupai, bet mājaslapu vairs nekūrēju. Ir reālā dzīve ārpus sociālajiem tīkliem, un vienam cilvēkam bez mērķtiecīguma nav iespējams kvalitatīvi uzturēt mājaslapu. 

Raimonds Karls: Man ir liela pieredze šajā jomā, vienubrīd biju atbildīgais par International Dermoscopy Society sociālajiem tīkliem — par Facebook, Twitter kontu, tolaik Instagram tikai veidojās. Mums bija Facebook grupa speciālistiem ar četrarpus tūkstošiem dalībnieku, tai bija sava specifika, jo dažus gadus atpakaļ dermatoskopija aktīvi attīstījās bijušajā postpadomju valstu teritorijā. 

Mans optimisms par sociālajiem tīkliem stipri tika sagrauts Covid pandēmijas laikā, jo šis darbs man atņēma gan ļoti daudz enerģijas, gan vēlmi ieguldīt laiku, lai nodarbotos ar pārliecināšanu. Laba pieredze, bet tagad sociālajos tīklos esmu krietni mazāk. 

Annija Dvēselīte: Mana kursa biedrene pavisam nesen sākusi veidot Instagram kontu sabiedrībai par jautājumiem, kas aktuāli aptiekā: par zāļu ķīmiskajām vielām, zāļu utilizāciju, medikamentu lietošanu. Palīdzu ar rediģēšanas darbu. Viss, ko darām, atbilst pēdējā laika pētījumiem, aktualitātēm. Kad cilvēki aptiekā uzdod jautājumus, brīnos, cik joprojām slikti ir ar veselības pratību. Tāpēc mums jābūt sociālajos tīklos — tā ir platforma, kur jaunie cilvēki gūst informāciju. 

Raimonds Karls: Sociālajos tīklos informācija arī jādiversificē. Mana krustmeita, kurai palika astoņi gadi, nesen vaicāja, vai esmu sociālajos tīklos. Jā, esmu. Kur? Facebook. Tie ir vecticībnieki? (Smejas.)

Informācijas ir tik daudz un kanālu tāpat — kā sasniegt katram savu auditoriju? 

Kārlis Stirāns: Pacienti ir tikpat aktīvi un vēl aktīvāki par mums, ārstiem un farmaceitiem. Man ir divas lielas pacientu grupas, viena — migrēnas pacienti, viņiem ir savas WhatsApp un Telegram grupiņas, viņi labi zina angļu valodu, dalās ar jaunākajiem pētījumiem, ar atsauksmēm, pie kāda ārsta bijuši, kādus medikamentus lieto. Kāda paciente izveidojusi grupu par garo Covid — ar vairākiem simtiem dalībnieku. Mēs kā neirologi un ģimenes ārsti bieži ne tuvu nestāvam klāt, ar kādu informāciju viņi apmainās. Brauc uz Turciju, pērk imūnsupresantus, kamēr mēs baidāmies tos izrakstīt, jo vadlīnijās to nav.

A. Nicamane–Aišpure: Ģimenes ārstiem arī ir savas čata grupiņas, bet tajās mēs apmaināmies ar ļoti praktiskiem, piezemētiem jautājumiem, piemēram, par MK noteikumiem, kas pamainījušies, par juridiskiem jautājumiem. 

Māris Lapšovs: Mums, kardioloģijas rezidentiem, ir čata grupiņa, kur apspriežam tikai kardiogrammas. Dalāmies ar retiem gadījumiem. Tas ir mans īsceļš: nemeklēju internetā, bet čata grupā. Varu divos naktī iesūtīt kādu kardiogrammu, un, ja kāds neguļ, vienmēr konsultēs. To ļoti novērtēju. 

Katrīna Priede: Es sociālos tīklus izmantoju arī tam, lai mācītos. Latvijā ir vairāki dakteri, kas sociālajos tīklos liek kvalitatīvu saturu, primāri pacientiem, bet es kā ģimenes ārsts primitīvās lietas atkārtoju, nevaru visu zināt. Ir labi resursi angļu valodā, piemēram, sociālo tīklu konti, kur videoformātā piecu septiņu minūšu garumā iztirzā pacientu klīniskos gadījumus elektrokardiogrāfijās. 

Dakteris Karls nepalielījās — viņš ģimenes ārstiem Latvijā ir uztaisījis dermatoskopijas grupiņu.

Raimonds Karls: Jā, sekotājiem — lai uzturētu jūsu garu. Tā ir slēgtā grupiņa.

Katrīna Priede: Lai uzturētu mūsu prasmes dermatoskopijā, liek bildītes un liek justies slikti, ka neko nekomentējam.

Raimonds Karls: Kaut kā jūs jāmotivē. (Smejas.) 

Doctus seja

Kāda ir Doctus vērtība, atšķirīgais, salīdzinot ar citiem medicīnas un farmācijas izdevumiem? 

Alise Nicmane–Aišpure: Doctus ir ļoti praktisks rīks — pārskatāmi, konspektīvi, ātri. Atšķir — o, jā, man bija šāds jautājums, re, kur latviski apkopots, ieliktas pēdējās vadlīnijas. Atšķirīgais — siltums, cilvēciskums. 

Raimonds Karls: Nav daudz žurnālu, kur uz vāka būtu personība. Ieraudzīt kādu skaistu, pazīstamu seju. Un man liekas, ka tas padara izdevumu (mūsu kopīgo, jo katrs esam savu pirkstu te pielikuši) — savējais. Numur divi — praktiskums un valoda. Tās ir vērtības, ko vajadzētu saglabāt, manās acīs tām ir liela nozīme.

Ieva Ruža: Manās acīs pirmā atpazīstamība ir Doctus vāks. Spēja izcelt katrā, kurš izvēlēts par vāka varoni, to pašu labāko un skaistāko, kas mūsos ir.

Klasiski mēs žurnālu sākam šķirstīt no otras puses. Man ļoti patīk arī formāts: tīrība, ka nav saraibināts, ātri uztveramas tabulas, raksti. Pietiekamā līdzsvarā zinātne un patīkamā un baudāmā daļa, cilvēciskās intervijas. Patīk, ka ir kopsavilkumi no pētījumiem ar mūsu kolēģu komentāriem. 

Ieva Ziediņa: Praktiskums patīk! Kad es rakstu, cenšos ielikt praktiskumu, un, kad es lasu, cenšos to atrast, negribu lasīt par statistiku — to no Doctus negaidu. Statistiku lasu The New England Journal of Medicine. Bet no Doctus sagaidu: kuras no tabulā pieminētajām zālēm un kādā devā pieejamas Latvijā. 

Katrīna Priede: Daudzpusīgums. Atveru žurnāla beigas un uzzinu aktualitātes Latvijas medicīnā. Klīniskais un cilvēciskais pienesums padara šo žurnālu interesantu. 

Silvija Hansone: Varbūt ne visiem ir gadījies sarunāties ar Doctus, bet būt intervijas varonim brīdī, kad tava darba pasaule izārdīta (kad likvidēja Rīgas 1. slimnīcu), piedalīties fotosesijā — tā bija kā psihoterapija! 

Māris Lapšovs: Informācijas savienošanās, tīklojums. Lasot vienu rakstu, vari atrast līdzīgus rakstus. Ja nozudis žurnāls, vari ieguglēt un atrast informāciju. 

Kārlis Stirāns: Varu braukt vilcienā, varu būt savā kabinetā, pieņemšanā un ātri Doctus portālā atrast informāciju. Jā, labs ieteikums — ja ir tabula ar piecpadsmit medikamentiem no UpToDate, tad izceļam tos, kas pieejami Latvijā, jo ārstējam pacientus Latvijā. 

Ko farmaceiti sagaida no Doctus satura? 

Aiga Zariņa: Doctus raksturošu ar diviem vārdiem: kvalitāte un profesionalitāte. Informācija, ko lasu žurnālā Doctus, ir droša, tai bez jebkādām šaubām var uzticēties. Kā farmaceiti gūstam skatu plašāk — ne tikai par medikamentiem, bet arī diagnozēm, vadlīnijām. 

Annija Dvēselīte: Pirmā asociācija, kas nāk prātā par Doctus — konspektīvi, ļoti forši. Dinamiskajā ikdienā saprotamā, labā valoda, izmantojami, ar kopsavilkumiem, kas viegli aizķeras. Man daudz nozīmē arī estētika, ne tikai vāks, bet viss žurnāla dizains, izkārtojums — baudāmi paņemt rokās un lasīt.