PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

INGUNA ZUPA: Dārzam punktu nepieliksi

I. Kalniņa
INGUNA ZUPA: Dārzam punktu nepieliksi
“Man ir tik laba profesija! Vienmēr patikuši bērni un ziedi. Visu izdevies apvienot, ar visu esmu lutināta. Katru dienu satieku mazus bērniņus, man dāvina arī ziedus un pašai ir savs dārzs. Tas ir tik forši,” smaidot un izrādot pašas un ģimenes veidoto dārzu, kas krāšņi aug un zied jau vairāk nekā desmit gadu garumā, saka ginekoloģe un dzemdību speciāliste INGUNA ZUPA. Zupu ģimene ir cēsnieki, un Briežu ielu viņi sauc par savu oāzi zemes virsū.

Apaļās formās grieztas  Japānas dekoratīvās kļavas,  kuras rudenī krāsojas  koši sarkanā tonī Apaļās formās grieztas  Japānas dekoratīvās kļavas,  kuras rudenī krāsojas  koši sarkanā tonī
Apaļās formās grieztas Japānas dekoratīvās kļavas, kuras rudenī krāsojas koši sarkanā tonī
Vieta, kur ģimenei pulcēties

Daktere stāsta, ka jau pirms gadiem divdesmit viņai bijis sapnis par ģimenes māju un pamazām sācis šķist, ka bez iekopta daiļdārza tur arī neiztiks. Staigājot gar pašas koptiem stādījumiem, Inguna atceras, ka vietā, kur iekopts zāliens un skujeņi, reiz augušas bietes un burkāni. “Ir jau jauki pie omes aizskriet pēc lokiem un noraut ogu no krūma, bet tomēr ne, es zināju, ka tādu dārzu negribēšu. Man vajadzēja smukumam, lai varu baudīt! Un tieši tādu dārzu kopjam un veidojam jau vairāk nekā desmit gadu,” stāsta daktere, rādot, kas aug augšas un lejas dobē, kas tajā, kura šopavasar papildināta mājas priekšā. “Dārzs prasa darbu, protams. Daudzi draugi visu pārvērtuši zālienā, bet mēs kā pēdējie mohikāņi vēl raujamies, jo ir tik patīkami pasēdēt laukā un papriecāties par kaut ko savu. Nav jau mums te Baltezera līmenis, neesam profesionāli dārzkopji, bet svarīgākais, ka pašiem tā patīk! Sabrauc bērni ar ģimenēm, mazdēliņš, mūsu draugi. Kādreiz te bijis, ka daudzi mazi zvirbulēni skraida, bet lieliepasporto, atpūšas, ārā uzvāra zupu. Vajag mums arī kādu plezīru,” smaida Inguna.

Zupu īpašumā augošo čūskegli braukuši lūkot pat igauņu dārznieki un dendrologi Zupu īpašumā augošo čūskegli braukuši lūkot pat igauņu dārznieki un dendrologi
Zupu īpašumā augošo čūskegli braukuši lūkot pat igauņu dārznieki un dendrologi
Gaisa dārzu šarms

Vai dārzu var izsapņot, izprātot, nošpikot? Ingunai vienas atbildes nav, bet ir atskaites punkts, kur pirmoreiz skatījusi savu sapņu dārzu — tas bijis Bavārijā. “Ieraudzīju, cik skaisti mājas rotā ziedi,” precizē Inguna un atceras, ka, līdzko ģimenes māja uzcelta, līdzko stādīts dzīvžogs un iekopts zāliens, tā pie žoga un uz palodzēm izaugušigaisa dārzi.

“Es skaidri zināju: būs man māja, būs puķu kastes! Tā bija un ir arī šodien,” rāda Inguna un pasmaida, sacīdama, ka šogad izvēlējusies ziedus violetos, lillā toņos. “Ilgu laiku bija sarkani, tad nodomāju — šogad varētu patikt lillā. Mums ģimenē visiem vasarā ir jubilejas, man jūlija beigās — tāda apaļa. Nebūtu vairs glīti visu rozā likt, bet lillā ir ļoti smuki,” smejas Inguna, priecājoties, kā sakuplojušas verbenas un lobēlijas, un neslēpj, ka ilgi uz palodzēm valdījusi petūniju ēra, bet tagad jau pāris gadu tām pateiktas ardievas. “Man ļoti patika, tikai kaimiņi teica, ka pēc manis jau zinājuši, cik vakarā pulkstenis. (Smejas.) Kā bija astoņi, vīrs sāka skatīties ziņas, bet es gāju laukā petūniju vecos ziedus nolasīt. Tāpēc ar likumu esmu aizliegusi dāvināt petūniju podus. (Smejas.) Laistīt ziedu kastes tāpat vajag katru vakaru (un kārtīgi jālaista!), arī jāmēslo bagātīgai ziedēšanai, tomēr ir kastu puķes, kas prasa mazāku uzpasēšanu. Man ļoti iepatikušās begonijas. Ui, cik forši viņas zied! Šogad vēl daudz vasaras puķu pa vidu krūmiņiem, skujeņiem dēstīšu,” teic Inguna un neliedzas, ka ziedošos gaisa dārzus pamanījuši un novērtējuši arī apkārtējie.

Katru gadu Cēsu pilsētas pašvaldība rīko sakoptāko, ziedošāko mājokļu konkursu. Tieši par skaistākajiem gaisa dārziem Zupu ģimene pirms pāris gadiem saņēmusi galveno balvu un arī šogad komisija paspējusi vērtēt sakopto īpašumu.

“Jā, iedod diplomu un kādu medāli, par to paldies, bet man svarīgāk: tu te dzīvo, tu te visu veido! Vispār mums ir ļoti čakla iela, kaimiņi dalās padomos, dēstos. Te blakus visiem ir dārzi, kurus vērts apbrīnot. Izej laukā un novērtē: viss sakuplojis, iesakņojies! Ar draudzenēm mums ir rituāls: sataisām kafijas krūzes, sēžam dārzā un baudām. Mēs taču dzīvojam pilsētā, bet jūtamies kā laukos. Te blakus nav industriālu trokšņu, esi dabā un kopā ar savējiem kā tādā mazā oāzē pasaules vidū,” priecājas ārste.

 

Pilnu raksta versiju lasiet 2016. gada Doctus augusta numurā!

Foto: Jānis Līgats