LĪGA CĪRULE, Latvijas Olimpiskās vienības galvenā ārste: Sporta medicīna ir mana sirdslieta
Pie vārda tikāt, pateicoties tēvam: starp Unu un Līgu izvēle krita par labu Līgai. Kādi parasti ir jūsu ģimenes Līgo svētki?
Ja esam mājās, nevis kaut kur komandējumā, tad ar radiem un draugiem pulcējamies mūsu ģimenes ligzdiņā Upesgrīvā. Visi esam tautastērpos, skan dzīvā mūzika, līgojam līdz rītam un saullēktā ejam uz jūru peldēties. Diemžēl Jāņos bieži vien ar vīru sanāk būt prom no mājām komandējumos, taču arī tad kopā ar komandu šos svētkus atzīmējam — komandas vadība parasti ir parūpējusies par to, lai mums būtu Jāņu vainagi un cienasts.
Kāds būs zvaigžņu stāvoklis jūlijā, trīsdesmit trešajās vasaras olimpiskajās spēlēs? Ticat brīnumiem vai tikai sūri sastrādātām likumsakarībām?
Es ļoti paļaujos uz likumsakarībām, bet ticu arī brīnumiem.
Vai kāds domāja, ka Latvijas 3 × 3 basketbola izlase Tokijas olimpiskajās spēlēs iegūs zelta medaļas? Bet tas notika. Protams, to nevar norakstīt tikai uz veiksmi vai brīnumu. Visi sportisti, kas piedalās olimpiskajās spēlēs, ieguldījuši milzīgu darbu un pārvarējuši augstu kvalifikācijas latiņu. Arī mūsu puiši bija nopietni trenējušies, mērķtiecīgi gājuši uz to, lai kļūtu par olimpiskajiem čempioniem. Turklāt viņi startēja disciplīnā, kas vasaras spēlēs iekļauta pirmoreiz, tāpēc nevarēja īsti saprast, kā nu būs. Līdzīgi bija ar BMX riteņbraucēju Māri Štrombergu, kurš Pekinā kļuva par pirmo olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā.
Jūs turat roku uz pulsa par Latvijas sporta elites veselības stāvokli. Esam maza valsts, nav tik daudz sportistu — labi pārzināt viņus visus?
Jā, pārzinu. Latvijas Olimpiskajā vienībā ir ap trīssimt sportistu, kas vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs pārstāv valsti. Viņi ir sadalīti vairākās grupās, katrai savs sporta ārsts. Un konkrētais sporta ārsts savējos pārzina ļoti labi, pieskata, kā sokas treniņos, kāda ir veselība. Tuvojoties olimpiskajām spēlēm, to dara pastiprināti. Sportisti ārstam kļūst gluži kā ģimenes locekļi.
Kuru sporta veidu sportistus pieskatāt jūs?
Tie ir dažādu sporta veidu pārstāvji — vieglatlēti, basketbolisti, svarcēlāji, džudisti, pludmales volejbolisti, šāvēji. Būdama LOV galvenā ārste, šo sadalījumu, kuru sporta veidu pārstāvji kuram sporta ārstam būs jāpieskata, lemju es, bet dažkārt sportisti pavaicā, vai varētu sadarboties ar kādu konkrētu ārstu, — par visu vienojamies draudzīgi.
Kad divtūkstoš otrajā gadā sākāt strādāt Latvijas Olimpiskajā vienībā, tur bija darbaspēju laboratorija, viens fizioterapeits, daži sporta ārsti. Ar ko varat palepoties tagad?
Ja sākumā ietilpām vienā mājā, tad patlaban apdzīvojam divas mājas, kur atrodas gan rehabilitācijas centrs, kas aprīkots ar modernu aparatūru, gan divas laboratorijas, kur var noteikt sportistu veselības stāvokli un trenētības pakāpi. Tagad ar sportistiem strādā septiņi fizioterapeiti, seši sporta ārsti, kardioloģe, divi traumatologi un radiologs, kurš skatās muskuļus un locītavas, uztura speciāliste, psiholoģe, ehokardiogrāfijas speciāliste un izaugsmes trenere.
Man šķiet, ka esam ļoti laba komanda: profesionāla un draudzīga. Palīdzam cits citam, ja nepieciešams, konsultējamies ar kolēģiem neskaidros gadījumos, apspriežamies, mācāmies.
Daudzi individuālo sporta veidu pārstāvji vēlas, lai fizioterapeits un ārsts dotos viņiem līdzi uz sporta nometni. Diemžēl mēs to nevaram nodrošināt, jo mūsu štats nav tik liels. Tāpēc gribas, lai Latvijas Olimpiskajā vienībā būtu vairāk fizioterapeitu.
Materiālā nodrošinājuma ziņā sekojam jaunākajiem sasniegumiem sporta medicīnas un rehabilitācijas jomā un pēc finansiālajām iespējām tos arī iegādājamies. Parasti finanšu devēji ir saprotoši un mūs atbalsta.
Kā LOV ar saviem finanšu resursiem tiek līdzi pasaules tendencēm?
Kad pēdējos gados mums bija izdevība doties uz Franciju un Dāniju pie ārvalstu kolēģiem, tur redzētais ļāva secināt, ka varam lepoties ar LOV darbību, dažās pozīcijās pat esam apsteiguši savus ārvalstu kolēģus. Mūsu sportisti ir nodrošināti ar kvalitatīvu un profesionālu mediķu palīdzību. Nav jāiet pie ģimenes ārsta un jāgaida, kad varēs piekļūt speciālistiem, viss viņiem momentā tiek nodrošināts. Turklāt izlases sportistiem ir veselības apdrošināšanas polises, tāpēc nav jāmaksā ne par zālēm, ne par vitamīniem.
LOV ir uzņēmusies atbildību par sportistu apgādi ar vitamīniem, sekojam, vai preparātam ir antidopinga sertifikāts, citādi sportists, pats pērkot vitamīnus vai uztura bagātinātājus, nezināšanas dēļ var iegādāties un lietot tādus, kuru sastāvā ir kāda aizliegta viela. Kad pie mums bija atbraukuši vācu kolēģi, viņi teica, ka esmu traka, par kaut ko tādu uzņemoties atbildību. Līdz šim mūsu iedibinātā sistēma darbojas nevainojami.
Paraksturojiet tehnoloģiskos brīnumus vai metodes, ko daudz izmanto pasaulē, piemēram, ir reģeneratīvās medicīnas injekcijas.
Ar šo informāciju īpaši nedalās, tāpēc detalizēti nezinām, ko nu katrs izmanto.
Pašlaik nekādi īpaši brīnumi netiek izmantoti, jo ir stingra kontrole — aizliegtās vielas un metodes ir dopingu sarakstos. Arī iejaukšanās gēnos ir aizliegta. Taču sportists drīkst nodot analīzes gēnu laboratorijā, lai noteiktu, kāda ir viņa vielmaiņa, ko vajadzētu ēst un ko ne.
To, cik sekmīgi sportists startēs, nosaka daudzu saskaitāmo summa: svarīgs ir gan veselīgs uzturs, gan pilnvērtīgs miegs, gan spēja atjaunoties. Iepriekš šiem faktoriem nepievērsa lielu vērību, uzskatīja — ja būs nepieciešamība, tad kaut ko iešļircinās un sportists aizskries.
Mēs sportistiem izveidojam ļoti precīzus treniņu plānus, izceļot to, kam viņi vairāk grib pievērst uzmanību — ātrumam, spēkam vai izturībai. Pirms tam laboratorijā viņus testējam, lai dotu precīzas rekomendācijas, kā labāk trenēties un cik ilgi, lai sasniegtu labāko rezultātu un nepārtrenētos. Kopā ar uztura speciālistu sportistam sastādām precīzu ēdienkarti un papildinām ar nepieciešamajiem uztura bagātinātājiem. Tas viss veido rezultātu.
Vai mums Latvijā pietiek labu sporta ārstu? Un kādām kompetencēm jāpiemīt jaunajam ārstam, lai jūs viņu ņemtu savā komandā?
Latvijā ļoti trūkst sporta ārstu, nav jaunās maiņas. Šogad nebija neviena rezidenta. Dažkārt šķiet, ka ir krities sporta ārsta prestižs.
Kādam jābūt jaunajam ārstam, lai es viņu ņemtu savā komandā? Šim cilvēkam pirmām kārtām jānodarbojas ar sportu vai jābūt to darījušam. Pieredze rāda, ka tie topošie ārsti, kas nav nodarbojušies ar sportu, pie mums nepaliek. Sports un sporta medicīna — tā tomēr ir sirdslieta. Jābūt iekšā sportā, mākslīgi sadraudzēties neizdosies. Kad stājos Tartu Valsts universitātē, lai studētu sporta medicīnu, vajadzēja būt vismaz otrajai sporta klasei un bija jākārto eksāmens, kurā pārbaudīja fizisko sagatavotību. Tagad neviens to neprasa.
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2024. gada jūnija numurā