Kas ietekmē jauno ģimenes ārstu piesaisti darbam praksē?

Par dažādiem faktoriem, kas ietekmē un veicina (vai gluži pretēji — kavē) medicīnas darbinieku un īpaši ģimenes ārstu piesaisti, literatūrā datu netrūkst, par to runā speciālisti gan Beļģijā, [1] gan Lielbritānijā, [2; 3] gan ASV, [4] attiecīgi norādot uz globālu ģimenes ārstu piesaistes problemātiku.

Pasaules dati rāda, ka ģimenes ārstiem grūtības sagādā nemainīga psihoemocionālā slodze, ko izraisa nesamērīga darba noslodze, augošās prasības no pacientiem, laika deficīts pilnvērtīgai pienākumu izpildei, birokrātiskais slogs, garas darba stundas un pacientu personīgo problēmu risināšana. Apmēram trešdaļa ģimenes ārstu ir apsvēruši tuvāko piecu gadu laikā darbu pamest. [5]

Līdz ar pieaugošo darba noslodzi un psihoemocionālo izdegšanu parādās jaunas tendences, kā strādāt PVA, piemēram, Beļģijā vien 8,5 % no primāro veselības aprūpi absolvējušajiem strādā tikai ģimenes ārsta praksē. Gandrīz puse jeb 45,8 % strādā pusslodzi. [6] Līdzīgas vēsmas redzam arī Latvijā. 

Nacionālā veselības dienesta (NVD) 2021. gadā apkopotie, nepublicētie dati rāda, ka gandrīz puse — 13 no 28 jaunajiem, tikko absolvējušajiem ģimenes ārstiem neveido savu ārsta praksi, bet aizvieto kolēģi slimošanas vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā vai strādā kā otrs ģimenes ārsts.

Turklāt ~ 30 % no visiem Latvijas ģimenes ārstiem ir pensijas vecumā (darbu uzteikt var jebkurā brīdī).

Prognozes turpmākajiem trīs gadiem nav iepriecinošas — katru gadu rezidentūrā uzņemot vidēji 45 jaunos ārstus, ģimenes ārstu skaits turpinās kristies. Jāņem vērā fakts, ka jauno ārstu iespējas strādāt PVA neaprobežojas ar savas prakses atvēršanu tūlīt pēc rezidentūras beigšanas. Daļa jauno ārstu var izvēlēties mācības turpināt kādā papildspecialitātē vai apakšspecialitātē, ģimenes ārsta praksi pat nesākot. Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.—2027. gadam kā viens no uzdevumiem definēts stiprināt PVA. [7] Bet kā to panākt, ja PVA pastāvīgi trūks cilvēkresursu?

Būtiski atzīmēt — WONCA jeb Pasaules Ģimenes ārstu organizācija norādījusi, ka uz pacientu vērsta aprūpe ir viena no praktizējoša ģimenes ārsta pamata kompetencēm. [8] Literatūrā norādīts, ka šīs prasmes esībai ir liela nozīme tajā, vai ģimenes ārsts būs laimīgs un veiksmīgs PVA speciālists, [9] attiecīgi ietekmējot apmierinātību ar darbu un piesaisti specialitātei.

Būtiski izprast, kas Latvijā virza jauno speciālistu pa karjeras kāpnēm un kā šos faktorus izmantot veselības aprūpes politikas veidošanā, jo kuluāros ik pa laikam izskan aicinājums veicināt ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu, nesniedzot skaidru redzējumu, kā tas izdarāms (1. attēls).

Šajā rakstā pētniecības rezultātu atspoguļojumā fokusējamies uz piesaisti ietekmējošiem faktoriem, bet darbā gūtas arī atziņas par apgrūtināto darba sākšanas procesu pēc rezidentūras pabeigšanas un nepietiekamo zināšanu bāzi, kā šo procesu virzīt.

Materiāli un metodes

Par pētījuma objektu tika izvēlēti 3. gada rezidenti ģimenes medicīnā un sertificēti ģimenes ārsti ar darba stāžu kopš sertifikāta iegūšanas 0—5 gadi (pētījuma brīdī Latvijā šim kritērijam atbilda ~ 210 jaunie ģimenes ārsti). Šie kolēģi saņēma elektronisku anketu, ko varēja aizpildīt 2022. gada septembrī—novembrī. 

Lielākā daļa jautājumu anketā bija grupēti pa analizējamo faktoru kopām, ietverot “darba procesus”, “darba apstākļus”, “organizācijas kultūru”, “atalgojumu”, “lojalitāti/nodomu palikt (piesaisti)”, “uz pacientu vērstu aprūpi” un “darba nozīmīgumu”. Respondenti uz apgalvojumiem atbildēja pēc četru punktu Likerta skalas. Atvērtā tipa jautājumi nebija jāaizpilda obligāti. 

Kvalitatīvo datu iegūšanai fokusgrupu ietvaros tika aicināti izteikties arī vadošo ģimenes ārstu asociāciju vadītāji, kā arī pārstāvis no Veselības ministrijas, lai uzklausītu viņu viedokli par pētījuma rezultātiem, secinājumiem, priekšlikumiem un konstruktīvi diskutētu par faktoriem, kas ietekmē jauno ģimenes ārstu piesaisti. Fokusgrupas apkopojums lasāms maģistra darbā, to var uzmeklēt rsu.lv repozitorijā.

Primārie pētījuma dati no aptaujas anketas tika kvantitatīvi analizēti, izmantojot Jamovi Desktop 2.3.18. versiju un statistiskās apstrādes rīku no vietnes Webropolsurveys.com, bet kvalitatīvie dati no anketas un fokusa grupas tika analizēti ar kontentanalīzes metodēm. 

Rezultāti un diskusija

Anketu aizpildīja 114 jaunie ģimenes ārsti (54,3 %), no kuriem 41 (26 %) bija 3. gada rezidenti ģimenes medicīnā, 73 (64 %) — sertificēti ģimenes ārsti ar darba pieredzi pēc sertifikāta iegūšanas 0—5 gadi (2. attēls). 

Analizējot datus par ģimenes ārstu lojalitāti un nodomu palikt, atklājās, ka 32 % (n =37) jauno ģimenes ārstu pēdējā gada laikā apsvēruši vai drīzāk apsvēruši mainīt darbu un 16 % (n = 18) respondentu norāda, ka neplāno vai drīzāk neplāno turpināt darbu kā ģimenes ārsts vismaz piecus gadus no šā brīža, kas ir kritiski liels skaitlis jau tā nepietiekamā primārās veselības aprūpes speciālistu fonā. Jaunie ārsti, mainoties prioritātēm, laikmetam un darba iespējām, nav tik cieši piesaistīti vienam karjeras virzienam, viņu skatījums par nākotnes plāniem ir mazāk paredzams, jo kārdinoša ir gan privātā medicīna, gan sekundārā aprūpe, kā arī darbs kā ģimenes ārstam — aizvietotājam, veicinot nevis darba ņēmēju, bet darba devēju konkurenci.

Meklējot korelācijas starp jauno ģimenes ārstu lojalitāti/nodomu palikt un citiem faktoriem (darba apstākļiem, darba sākšanas procesiem, atalgojumu, organizācijas kultūru, darba nozīmīgumu un izpratni par uz pacientu vērstu aprūpi), vāja korelācija tika atrasta jauno ārstu piesaistei ar darba apstākļiem (r = 0,297, p = 0,01) un atalgojumu (r = 0,227, p = 0,015), vidēja — ar darba nozīmīgumu (r = 0,523, p < 0,01) un organizācijas kultūru (r = 0,581, p < 0,01). Darba sākšanas procesi un izpratne par uz pacientu vērstu aprūpi nav uzrādījuši saistību ar jaunā ģimenes ārsta piesaisti. 

Lai izprastu, kas slēpjas zem šiem lielumiem, neliela atkāpe, atšifrējot būtiskāko (un kolēģiem svarīgāko) jautājumu blokos.

• Darba apstākļi: e–veselība, darba vietas iekārtojums pēc ergonomikas principiem, iespēja veikt manipulācijas pēc saviem ieskatiem.
• Atalgojums: ģimenes ārsta atalgojuma taisnīgums, apmierinātība ar savu atalgojumu tagad un nākotnē, izpratne par to, kā veidojas atalgojums, un atalgojuma konkurētspēja.
• Darba nozīmīgums: darbs kā palīgs sevis izprašanai, gandarījuma sniegšanai, darbs kalpo kādam lielākam mērķim.
• Organizācijas kultūra: privātās un darba dzīves līdzsvars, iespēja mācīties un attīstīties, neatkarība darba vietā.

Ļoti ticams, ka neapmierinošu darba apstākļu vai atalgojuma gadījumā jaunais ģimenes ārsts var lemt par labu darba neturpināšanai profesijā. To apstiprina arī Akhtar [10] paustais, ka darbiniekiem ir svarīgi komfortabli darba apstākļi, lai saglabātu piesaisti uzņēmumam. Arī Lenoir ar līdzautoriem [1] darba apstākļus uzsver kā vienu no virzieniem, kurā strādāt veselības aprūpes politikas veidotājiem, lai saglabātu ģimenes ārstu vēlmi palikt profesijā.

Visstingrākā korelācija atrasta starp organizācijas kultūru un piesaisti, kā arī darba nozīmīgumu un piesaisti. Attiecīgi, ja jaunais ģimenes ārsts uzskatīs, ka viņa veiktais darbs ir nozīmīgs sabiedrībai un sev, jutīsies piederīgs ģimenes ārstu kopienai un jutīs pacientu cieņu, tad darbu savā profesijā drīzāk saglabās. Tas sakrīt arī ar ārzemju literatūrā pausto viedokli, kas izceļ ne–monetāro virzītājspēku nozīmi darbinieka karjerā — mediķi pieder darbinieku grupām, kam prioritāšu saraksta augšgalā ir darba nozīmīgums. [11]

Bet, lai noskaidrotu, cik lielā mērā augstākminētie faktori ietekmē piesaisti, tika izveidots lineārās regresijas modelis, un rezultāti pavisam nedaudz, bet pamainījās, aiz svītras atstājot atalgojumu, bet saglabājot darba apstākļus (β = 0,2172, p = 0,006), organizācijas kultūru (β = 0,4136, p < 0,001) un darba nozīmīgumu (β = 0,3796, p < 0,001) kā galvenos ietekmējošos faktorus tam, vai jaunais ģimenes ārsts izjutīs piesaisti savai ģimenes ārsta praksei. Iespējams, atalgojumam ir cita nozīme jaunā ģimenes ārsta karjeras veidošanas procesā, iespējams, tas vairāk ir faktors, kas ietekmē motivāciju veikt savus darba pienākumus, taču, lai to noskaidrotu, pētījums būtu jāturpina plašākā mērogā.

Tajā pašā laikā jāuzsver (īpaši tādēļ, lai nerastos pārpratumi un pieņēmums, ka tādā gadījumā primārajā veselības aprūpē nav jāiegulda finansiāli līdzekļi), ka piesaisti ietekmē darba apstākļi.

Ģimenes ārstiem ir būtiski, lai darba vietā būtu viss tehniskais nodrošinājums manipulāciju veikšanai, darba vietu būtu iespējams iekārtot pēc ergonomikas pamatprincipiem, ievērot epidemioloģiskos drošības noteikumus un strādāt ar funkcionējošu e–veselības sistēmu. 

Attiecīgi, lai to visu praksē nodrošinātu un uzturētu, ģimenes ārstam nepieciešama laba izpratne par līdzekļu izlietojumu un pārvaldību, atbilstīgs finansējums no valsts šo apstākļu nodrošināšanai visās ģimenes ārsta praksēs, kas ir līgumattiecībās ar NVD, neatkarīgi no prakses darbības modeļa.

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2023. gada jūnija numurā