Kad esi uzrāpies uz kārtējā sasniegumu pakāpiena un šķiet, teju, teju aiz astes noķerts sensacionāls atklājums, kas līdzēs cilvēcei efektīvāk uzveikt kādu slimību, ieraugi – priekšā nākamais kāpiens. Arvien mainīgā un līdz galam neizzinātā cilvēka daba kā mūžīgs izaicinājums zinātniekiem liek meklēt atkal un atkal jaunas iespējas, ko piedāvāt mūsdienu medicīnai.
Pētniecība, zinātnieku idejas ir inovāciju motors. Labā ziņa ir tā, ka deviņdesmitajos gados sākusies Latvijas zinātnes lejupslīde ir apturēta. Zinātnes finansējums no 10 miljoniem 2004. gadā ir pieaudzis līdz 21,5 miljoniem pērn (plus vēl 3 miljoniem latu inovāciju atbalstam Ekonomikas ministrijai). Valsts finansēto prioritāro virzienu (tādi pavisam ir deviņi) sarakstā 2006.- 2009. gadā ir gan medicīna, gan arī biomedicīna un farmācija - gēnu tehnoloģijas, jaunu vielu sintēze. Zinātnei solīts stabils pieaugums 0,15 procentu apjomā no iekšzemes kopprodukta ik gadu. Apgūta arī Eiropas fondu nauda infrastruktūru modernizēšanai valsts zinātniskajās institūcijās. Ja dzelžus šodien varam nopirkt, bēdīgā ziņa - nevaram apturēt zinātnieku aizplūšanu uz ārzemēm un privātbiznesā.
Mājās palikušie zinātnieki ir pārāk noslogoti (iesaistīti studentu, administratīvajā darbā). P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas medicīniskais direktors AGRIS MARTINSONS teic - iegūt grantu, kas finansē inovatīvas idejas, nav vienkārši, piemēram, Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieguvei nepieciešama konkrētība, iepriekšēja pieredze un pētījumi, kas būtu bāze iecerēm. „Inovāciju attīstību var apdraudēt mediķu iesaistīšana zāļu klīniskajos pētījumos, jo tajos jaunrades daļa ir neliela - ārsts saņem protokolu un tikai reģistrē parametrus. Optimālā variantā ārstniecības iestādē būtu jāpastāv līdzsvaram starp zāļu un inovatīviem pētījumiem." Mediķi nereti strādā pēc ierastiem algoritmiem, darbā trūkst neordināru ideju. Viņš ierosina: „Lai veicinātu inovācijas, varētu, piemēram, rīkot ideju kongresu un tad izlemt, kuras no tām iespējams realizēt. Ja būs idejas, slimnīca nāks pretī to īstenošanai. Taču nepieciešams arī jauno zinātnieku finansiāls atbalsts no valsts, praktiska pieredzes uzkrāšana ārzemēs."
P. Stradiņa slimnīcas medicīniskais direktors uz inovācijām raugās no diviem aspektiem: daļēju (Latvijas mēroga), kad tiek adaptēta citu valstu pieredze, citu zinātnieku jau atklātās tehnoloģijas, un īstu (pasaules mēroga) inovāciju, kad attīstām idejas, kas pasaulē vēl nav izpētītas. A. Martinsons ilustrē ar piemēru: kā daļēju inovāciju viņš nosauc smadzeņu dziļo stimulāciju Parkinsona slimniekiem, ko Latvijā izmanto jau aptuveni pusotru, divus gadus. Tāpat arī kardiopulmonālo testu un zinātniskus projektus saistībā ar citokīnu noteikšanas metodēm, kā arī mikrocirkulācijas lāzeru doplerogrāfiju. Savukārt kā inovācijas, ko attīstām paši, profesors min topošo šūnu transplantācijas laboratoriju P. Stradiņa slimnīcā, kas drīzumā varēs veikt aizkuņģa dziedzera beta šūnu transplantāciju, bet tālākā nākotnē ārstēšanā izmantot cilmes šūnas. Viens no virzieniem, ko iecerēts attīstīt, ir šūnu terapija kustību atjaunošanai. Ar terapijas palīdzību varētu reģenerēt nervu šūnas un atjaunot kustības pacientiem pēc ceļu satiksmes negadījumā gūtas vai citas traumas, pēc išēmiskā insulta un izkaisītās sklerozes slimniekiem u.c. Nākotnē šūnu tehnoloģijas varētu izmantot arī galvas smadzeņu audzēju ārstēšanai, piemēram, ar transplantēto šūnu palīdzību ietekmējot šūnu augšanu.
Vēl viens virzieniem, ko P. Stradiņa slimnīca attīsta, ir medicīniskā bioķīmija. Profesore Vera Rudzīte sirds un asinsvadu slimību jomā strādā ar marķieriem - meklē tādus bioķīmiskos parametrus, kas līdz šim nav meklēti. Tas nākotnē ļautu precīzāk noteikt pacienta slimību un domāt, kā to ārstēt. A. Martinsons: „Piemērs inovācijām, kuras radītas slimnīcā, ir arī Dr. med. U. Dumpja un Dr. biol. E. Miklašēviča in house diagnostikas metodes (slimnīcas vajadzībām radītas) bakteriālu infekcijas aģentu diagnostikai: MRSA molekulārais apstiprinājums ar polimerāzes ķēdes reakciju un PVL un citu toksīnu produkciju nosakošo gēnu identifikācija S. aureus ar polimerāzes ķēdes reakciju."
Zinātnes par cilvēku, ko angliski dēvē par life science, 21. gadsimtā ieņēmušas līdera vietu. Tās meklē atbildi uz jautājumu: kā dzīvot ilgāk, bet galvenais - kvalitatīvāk. Kā cīnīties ar iedzimtām un infekciju slimībām? Tāpēc priekšplānā izvirzās ģenētika, proteomika, transkriptomika, cilmes šūnu terapija, transplantoloģija. Tiesa, nākotnē sagaidāma ne viena vien cīņa ētikas, morāles, reliģijas un politikas laukā. Piemēram, Austrālijā pirms mēneša atcelts cilvēka embriju klonēšanas aizliegums cilmes šūnu izpētei, kas izpelnījies nosodījumu kā amorāla rīcība, jo ļaus zinātnei iet pārāk tālu. Savukārt ASV prezidents Džordžs Bušs izmantojis veto tiesības, lai bloķētu likumu par pētījumiem ar embriju cilmes šūnām. Daudzi zinātnieki no ASV tādēļ pārcēlušies uz Singapūru, Japānu, kur zinātnei rokas brīvākas.
Sasniegumi nākotnes medicīnā noteikti būs saistīti ar individuālās, konkrētam cilvēkam adresētās medicīnas veidošanu, vajadzības balstot uz genomikas datiem. Cilvēku klonēšana saglabāsies drīzāk kā anekdošu temats un šarlatānu pašreklāma. Vismaz pagaidām tā sevi nav attaisnojusi - klonēto dzīvnieku mūžs izrādījies ļoti īss. Cita lieta, orgānu transplantācijas, rezerves orgānu, kā mēdz teikt, rezerves daļu, izveidošana individuāli katram cilvēkam. Par šādām iespējām jau tiek domāts. Taču nevar aizmirst, ka medicīnā ir ļoti daudz spekulatīvu skaistu ideju, kas neattaisnojas. Cilvēks ir dabas daļa, un dabai ir savi regulācijas mehānismi...
Izvēlējāmies vairākas aktuālas un perspektīvas medicīnas nozares un šo jomu ekspertiem vaicājām: kuras inovācijas jau šodien ierakstāmas vēsturē un kurp tās mūs aizvedīs pēc gadiem desmit, piecpadsmit?
Transplantācija: pārstādīt aizkuņģa dziedzera šūnas
P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Transplantācijas centra vadītājs RAFAILS ROZENTĀLS
Inovācijas praktiskajā medicīnā ir augsta riska pacientu ārstēšana ar jaunām, sarežģītām metodēm. Ja inovācijas ievieš praksē, izmaksas samazinās, piemēram, nieres transplantācija maksā vairāk nekā 16 000 latu, slimnieka ārstēšanai ar mākslīgo nieri jau jāatvēl 28 000 latu, savukārt ārstēšana ar peritoneālo dialīzi izmaksā vēl vairāk.
Latvijā kopš 1973. gada veiktas aptuveni 1 240 nieru transplantācijas, ik gadu veikto nieru transplantāciju skaits aug. Latvijas datus var salīdzināt ar citu Eiropas valstu datiem, piemēram, 2005. gadā Latvijā donoru bija vairāk nekā Ungārijā, Somijā vai Vācijā. Šajā gadā Latvijā veikts vairāk nieru transplantāciju, rēķinot uz vienu miljonu iedzīvotāju, nekā ASV, Vācijā un Zviedrijā. Arī pacientu dzīvildze pēc nieres transplantācijas būtiski neatšķiras no tādām valstīm, kā, piemēram, ASV. Jāatzīst, Latvijā veiktas tikai dažas nieru transplantācijas operācijas, kurās izmantotas dzīvu donoru nieres. Savukārt Amerikā šādu operāciju ir puse.
Situācija nieru transplantācijas jomā Latvijā ir laba - ir ārsti, nepieciešamās zāles un viss cits, tikai vecā māja neatbilst inovāciju medicīnai. Nevar no šķūņa uztaisīt supermāju. Jaunai nozarei vajag jaunas telpas.
Ne tik laba ir situācija sirds un aknu transplantācijas jomā. Līdz šim Latvijā ir veiktas četras sirds transplantācijas, no tām divas - 2006. gadā. Valstī būtu nepieciešamas desmit līdz 15 sirds transplantācijas gadā. Šis ir vairāk politiskas gribas jautājums, jo tehnoloģija ir apstiprināta un četrām operācijām bijuši normāli rezultāti.
Vēl bēdīgāka situācija ir aknu transplantācijas jomā. Pašlaik Latvijā nav neviena ķirurga, kurš prastu un būtu motivēts veikt aknu transplantāciju. Arī no Veselības ministrijas puses nav manīta interese šajā jautājumā. Lai gan gadā vajadzētu veikt 20 līdz 25 šādas operācijas. Tam būtu nepieciešams viens vai divi ķirurgi, kuri pusgadu ārvalstīs apgūtu nepieciešamās prasmes un gan mācību laikā, gan pēc tam saņemtu pietiekamu atalgojumu. Aknu transplantācija ir vissarežģītākā ķirurģiskā operācija, tā prasa desmit stundu darba; vēlāk, uzkrājot pieredzi, operācijas ilgums varētu būt aptuveni sešas stundas. Transplantācijas centra darbinieki ir gatavi dalīties pieredzē, palīdzēt, asistēt.
Pašlaik P. Stradiņa slimnīcā tiek veidota šūnu transplantācijas laboratorija. Ja ieceres izdosies īstenot, tas būs liels solis un Latvija būs priekšā kaimiņvalstīm. Ja slimniekam pārstāda aizkuņģa dziedzeri, rodas ķirurģiskas problēmas, piemēram, ir liels infekcijas risks. Problēmai nu ir risinājums - pacientam var transplantēt aizkuņģa dziedzera šūnas. Plānots, ka no miruša cilvēka tiks paņemts aizkuņģa dziedzeris, no tā izdalītas nepieciešamās šūnas, kuras pēc tam ievadīs slimniekam. Pārstādot šīs šūnas, diabēta slimniekam būs nepieciešams ievadīt mazāk insulīna. Pirmie soļi šajā jomā tika veikti jau pirms 18 gadiem. Toreiz aizkuņģa dziedzeri tika ņemti no cūkām, izdalīja šūnas, kas sekretē insulīnu, un vēlāk tās ievadīja pacienta organismā. Patlaban mediķi mācās laboratorijā izdalīt aizkuņģa dziedzera šūnas no mirušiem cilvēkiem. Kad būs laboratorija, varēs arī sākt ārstēt slimniekus. Tehnoloģija jau ir apstiprināta, arī nepieciešamie dokumenti saņemti.
Vēl tālākā nākotnē iecerēts veikt cilmes šūnu transplantāciju. No cilmes šūnas var izaugt jebkuras šūnas, tāpēc traumas vietā varētu ievadīt cilmes šūnas, kas izaugtu, attīstītos un aizpildītu trūkstošo vietu. Piemēram, pēc sirds infarkta cilvēkam paliek rētas, taču, ievadot cilmes šūnas, no tām izaugtu sirdij nepieciešamās šūnas. Tā ir nākotnes medicīna, piemēram, Amerikā šādi četriem slimniekiem ir izaudzēts urīnpūslis. Tāpat ir interesanti dati par iespējām ārstēt apdegumu - var paņemt no veselās ķermeņa vietas šūnu un izaudzēt veselu palagu ar tādām pašām šūnām. Tā ir nākotne, kuras iespēju pētīšanai patlaban Eiropā tiek veltīts daudz līdzekļu. Šūnu transplantācija ir īsta inovācija medicīnā, patlaban tā gan vēl nav praktiskā medicīna. To atbalsta arī Veselības ministrija, un, ja noteikumi nemainīsies, šī joma Latvijā attīstīsies diezgan strauji.
Ģenētika: modernās vakcīnas
Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors zinātniskajā darbā PAULS PUMPĒNS
Pēdēju divu gadu laikā pasaulē notiek arvien vairāk klīnisko pētījumu gēnu terapijas jomā. Līdz šim pasaulē ārstēti aptuveni 3 000 pacientu ik gadu. Ja sākotnēji tā bija paredzēta iedzimtu slimību ārstēšanai, tagad gēnu terapijā ir vairāk nekā 1 000 protokolu, no tiem aptuveni 50 procentu - vēža ārstēšanai. Parādās protokoli Parkinsona un Alcheimera slimību, kā arī muskuļu distrofijas un diabēta ārstēšanai.
Runājot par gēnu terapiju, jāmin par gēnu un imūno terapiju un moderno vakcīnu veidošanu, kas ir savstarpēji cieši saistītas. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs pašlaik ir liela Eiropas projekta COMPUVAC dalībnieks. Tas ir integrēts Eiropas projekts, kurā piedalās 16 laboratorijas no desmit valstīm. Projekta pamatā ir vienotas stratēģijas, platformas jeb zelta standarta izveidošana modernai vakcinēšanai. Latvijas daļa šajā projektā ir vīrusveidīgo daļiņu - vektoru - veidošana. Mūsu uzdevums ir izveidot pietiekami universālus, augsti efektīvus nesējus, kas varētu kalpot gan jaunu vakcīnu, gan gēnu terapijas preparātu izveidošanai. Jaunu vakcīnu imūnai terapijai var izveidot, universālajam nesējam piemontējot klāt nepieciešamās daļiņas, kas izraisa attiecīgu imūno atbildi organismā. Savukārt, ja tā ir gēnu terapija, tad nesējā var iepakot terapeitisko gēnu un panākt vēlamo rezultātu.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs pašlaik ir partneris kādai Šveices biotehnoloģijas kompānijai, kuras galvenais darbs ir dažādu jauna tipa vakcīnu veidošana - Latvijas puse piedāvā vektorus iespējamām vakcīnām. Piemēram, tiek izstrādāta vakcīna pret smēķēšanu, pret aptaukošanos, iespējams, vakcīna pret HIV/AIDS un pret paaugstinātu asinsspiedienu. Latvijas puse veido konstrukcijas, kompānija rada vakcīnu stratēģiju, organizē to ražošanu un pārbaudes. Vienas jaunas vakcīnas izmaksas ir milzīgas - līdz pat miljardam dolāru viena preparāta izveidošanai. To nevar atļauties viena kompānija, tāpēc notiek sadarbība - zinātnieki veido principiālo daļu, izpētot, vai nesējs varētu būt efektīvs, tad piesaistās firma un sagatavo materiālu primārām pārbaudēm, tam seko pirmās, otrās un trešās pakāpes pārbaudes, piesaistot slimnīcas un veicot vakcīnu pārbaudes ar brīvprātīgajiem. Lai uzsāktu vakcīnas ražošanu, jāpiesaista lielās zāļu ražošanas kompānijas.
Profilaktiskās vakcīnas ir grūti reklamēt un pārdot. Cilvēki tās nevēlas, piemēram, daļa nevēlas vakcinēties pat pret gripu. Tāpēc firma, ar ko mēs sadarbojamies, veido terapeitiskās vakcīnas, piemēram, hroniska hepatīta B, hroniska hepatīta C vai HIV/AIDS gadījumā. Tā, piemēram, top vakcīna pret smēķēšanu, jau veiksmīgi ir beigušies šīs vakcīnas klīniskie pētījumi. Tāpat notiek interesants darbs saistībā ar vakcīnu pret alerģiju un citi projekti.
Runājot par gēnu terapiju, nevar izdalīt lietu, ko dara tikai Latvija, jo vakcīnu veidošanas projektos piedalās visa Eiropa, arī Amerika, un finansējums jaunu vakcīnu radīšanai nāk no visas pasaules. Interesanti, ka par COMPUVAC projekta dalībnieci šogad kļuva arī viena Dienvidāfrikas Republikas laboratorija.
Izteikt prognozes par gēnu terapijas attīstību un iespējām tuvāko gadu laikā ir sarežģīti, jo joma attīstās ļoti strauji. Pasaulē tiek strādāts pie universālas vakcīnas izveides, lai cilvēkam nebūtu daudzas reizes jāvakcinējas pret dažādām slimībām, bet pietiktu ar vienu vakcīnu. Tāpat nākotne ir vakcīnām, kas būtu nevis iešļircināmas, bet lietojamas perorāli, tai skaitā ēdamām vakcīnām. Tuvākajā laikā būtiskākais būtu izmantot imūnās un gēnu terapijas pieredzi tādu īpaši bīstamu infekciju slimību ārstēšanai kā HIV/AIDS, malārija, tuberkuloze, hronisko hepatītu B un C ārstēšanai. Arī Latvijā iecerēts veidot jaunas programmas darbam ar šo slimību izpēti un ārstēšanu. Nozare attīstās ļoti strauji, sapņi piepildās daudz ātrāk, nekā varēja iedomāties. Neapšaubāmi galvenais attīstības vektors būs saistīts ar ārstēšanas paņēmienu efektivitāti un drošību. Vienlaikus parādās problēmas, par kurām iepriekš nevarēja iedomāties.
Kardioloģija: simbioze starp modernu farmakoterapiju un invazīvu ārstēšanu
Latvijas Kardioloģijas centra virsārsts IĻJA ZAKKE
Lai gan mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir vislielākā Eiropā, arī pasaulē esam līderos, un nez vai tuvākajos gados šīs pozīcijas kādam atdosim, vērojamas arī pozitīvas tendences. Pirmkārt, profilaktiskais darbs ar potenciālajiem sirds un asinsvadu slimību pacientiem pasaulē vēršas plašumā. Labi, ka reizi gadā ir starptautiskā Sirds diena, bet ar kampaņveidīgu informēšanu ir par maz, vajadzīgas pastāvīgas un ilggadējas valsts programmas sabiedrības izglītošanai par sirds un asinsvadu slimību profilaksi. Ja par sirds veselību televīzijā runātu tikpat daudz kā, piemēram, par zobu pastām, ar laiku cilvēku apziņā izveidotos tāds kā algoritms, ka smēķējot, nepareizi ēdot vai visu dienu mazkustīgi sēžot, viņi dara sev pāri. Par to jārunā ar veselajiem, jāsāk jau ar skolēniem. Sirds slimībām joprojām ir tendence kļūt jaunākām, ārstu redzeslokā nonāk jaunieši ar aterosklerozi, vielmaiņas traucējumiem un cukura diabētu, arteriālo hipertensiju, sekundārām dislipidēmijām.
Otrkārt, optimistam man ļauj būt arī medicīnas augošās iespējas. Latvijā atvērtas nu jau trīs jaunas invazīvās kardioloģijas laboratorijas, lai jebkurš pacients akūtā periodā varētu saņemt adekvātu ārstēšanu neatkarīgi no tā, kurā vietā atrodas. Šoruden atvērta invazīvās kardioloģijas laboratorija Daugavpilī, tūlīt tāda būs arī Liepājā, nomainīta aparatūra Gaiļezera slimnīcā, procedūras notiek arī Rīgas 1. slimnīcā; mūsu slimnīcā top jauna invazīvās kardioloģijas laboratorija.
Trešais būtiskais aspekts, lai uzlabotu situāciju, ir darba koordinācija. Kopš 2001. gada pastāv akūto koronāro pacientu reģistrs, tagad tas darbojas on-line režīmā, līdz ar to varam saredzēt tendences, un tam ir ārkārtīgi liela nozīme skrīningā. Reģistrs darbojas, lielā mērā pateicoties Kardioloģijas centra iniciatīvai, jācer, ka nākotnē tam būs nopietns valsts atbalsts un finansējums.
Sirds slimnieku ārstēšanā jau tagad iezīmējas kombinētas terapijas tendence. Arī nākotnē redzu simbiozi starp modernu, efektīvu farmakoterapiju un invazīvo ārstēšanu.
Tas, kas notiek šodien, tā jau ir vēsture, taču nedomāju, ka kardioloģijā gaidāms sprādziens, kas to varētu pēkšņi pilnīgi pārvērst. Tehnoloģiju jomā zelta standarts ir koronārā angiogrāfija. Attīstās angioplastija, stentu tehnoloģijas, piemēram, ar medikamentiem pārklātie stenti, lai neveidotos restenoze. Attīstās arī koronāro asinsvadu datortomogrāfija, kuru varētu izmantot kā skrīninga metodi - arī cilvēkiem ar pirmajām sūdzībām, bet, protams, tam nepieciešama lielāka kapacitāte. Mainās farmakoterapijas iespējas, strauji attīstās kombinētie preparāti - medikamenti, kuros kombinēti dažādu grupu preparāti, kas dara daudzus darbus, panākot kopēju efektu, tādi kā kalcija antagonisti ar statīniem vai AKEI ar diurētiskiem līdzekļiem. Sirds ķirurģijas jomā smaguma centrs noteikti liekams uz sirds transplantāciju un ierīcēm, kas izmantojamas sirds mazspējas gadījumos - mākslīgajām sirds daļām, ja varētu tā teikt. Inovācija ir mākslīgie sirds kambari. Te attīstība nenotiek tik strauji kā citur Eiropā, jo prasa milzīgus līdzekļus. Strauji attīstās aritmoloģijas nozare, tiek radīt gudri stimulatori, kas reaģē ne tikai uz lēno pulsu, bet arī uz ātro, kuri var būtiski regulēt cilvēka sirdsdarbību pēc tādiem parametriem kā fiziskā slodze un sirds frekvence. Noteikti nākotnē tiks mēģināts koriģēt kardioloģiskās problēmas arī no ģenētiskā aspekta.
Kardioloģija pašlaik ir plaša medicīnas disciplīna ar apakšnozarēm: invazīvo kardioloģiju, aritmoloģiju, ar arteriālās hipertensijas, aterosklerozes problēmām saistīto kardioloģiju u.c. Tā tuvinās ar citām nozarēm, piemēram, endokrinoloģiju. Informācijas apjoms pieaug, tāpēc pieeja visi dara visu noteikti nepieder nākotnei, pacienta ārstēšanā tiks iesaistīsies dažādi mediķi: invazīvais kardiologs, intensīvās terapijas ārsts, kardiologs, aritmologs, nefrologs, endokrinologs un citi.
