Ultrasonogrāfija bieži ir pirmā izmeklēšana dažādu slimību gadījumos un reizēm tiek lietota kā vienīgā metode, piemēram, grūtniecēm un bērniem, taču Latvijā ultrasonogrāfijas speciālistu skaits ilgstoši ir nepietiekams - norāda asociētā profesore, radioloģe Maija Radziņa.
Vakcinējot veselības aprūpes darbiniekus, darbinieku vidū nekavējoties un ievērojami samazinājās pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits, samazinot nepieciešamo izolāciju un karantīnu skaitu par vairāk nekā 90 procentiem, liecina UT Dienvidrietumu medicīnas centra dati, kas publicēti New England Journal of Medicine.
Pētījumā, kurā iekļāva 65 pētījumus, kas aptvēra 97 333 veselības aprūpes darbiniekus visā pasaulē, atklāja, ka katrs piektais veselības aprūpes darbinieks ir piedzīvojis depresiju, trauksmi un/ vai posttraumatiskā stresa sindromu (PTSS) Covid-91 pandēmijas laikā.
Ārsta seja mainās. Tā kļūst vecāka — teju katrs trešais ārsts Eiropas reģionā ir vecāks par 55 gadiem. Šī seja kļūst arī sievišķīgāka. Sievietes veido 52 % no ārstu skaita, pēdējos desmit gados sieviešu īpatsvars palielinājies par 4 %. [1]
Palielinoties veselības aprūpes darbinieku skaitam, kuri inficējas ar Covid–19 vai tiek atzīti par Covid–19 pacientu kontaktpersonām, pieaug slogs veselības aprūpes sistēmai. Satraucoši, jo Latvijā visbiežāk ar Covid–19 inficējas māsas, bet viņu skaits ir katastrofāls: 4,3 māsas uz 1000 iedzīvotājiem (OECD vidēji — 8,8 māsas) jeb 1,3 māsas uz vienu ārstu.
Veselības aprūpes darbiniekiem, īpaši medmāsām, ir augsti SARS-CoV-2 izplatības rādītāji, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri nestrādā veselības aprūpē, secināts pētījumā.
Praksē apmierinātības novērtējums ir plaši lietojams darba vides kvalitātes jēdziens un indikators. Organizācijas un lietišķais psihologs, vadības eksperts Adrian Furnham definējis, ka apmierinātība ar darbu ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas nosaka cilvēkresursu efektivitāti un produktivitāti. [11]
2020. gadu Pasaules Veselības organizācija izsludinājusi par māsu un vecmāšu gadu. Šis būs gads, kurā atzīmēsim māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas divsimto jubileju. Gads, kurā tiks aktualizēta māsas loma, ieguldījums, atdeve. Starptautiskās māsu padomes dati liecina, ka globāli 2030. gadā trūks 18 miljoni māsu. Latvija šai statistikai iedod savu melno artavu. Saruna ar Latvijas Māsu asociācijas prezidenti DITU RAISKU.
Ārstu un māsu aizplūšana uz citām valstīm nav Latvijas fenomens. Mediķi darba meklējumos pasaulē pārvietojas vairāk nekā jebkura cita regulētā profesija. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka OECD valstīs ārstu un medicīnas māsu migrācija pēdējā desmitgadē augusi par 60 procentiem. [1]
Kamēr gadu no gada tiek rakstīti un pārrakstīti cilvēkresursu glābšanas plāni, dārgais cilvēkkapitāls rūk. Mediķi strādā divās trīs darbavietās, strādā normālo pagarināto darba laiku, izdeg, ciešas, brauc prom... Ko sola nākotne?
Satversmes tiesā iesniegti divi pieteikumi, kas valsti sūdz tiesā un apstrīd mediķu pagarināto normālo darba laiku: vienu iesniegusi Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes, otru — tiesībsargs. Aiz pagarinātā normālā darba laika maskējas lērums citu nebūšanu: neapmaksātas darba stundas, mediķu trūkums, pārslodze, iespēja biežāk kļūdīties, risks pacientu drošumam...
Dati liecina, ka mediķi ir arodslimību statistikas līderi. Situācija nelabojas — arodslimību skaits mediķu vidū pieaug. Visbiežāk tās ir balsta un kustību sistēmas problēmas, ko rada dažādas pārslodzes.
Veselības ministrija izplatījusi paziņojumu medijiem, kurā ministre Ingrīda Circene pēc tikšanās ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāju Valdi Keri un priekšsēdētāja vietnieci Tatjanu Brakši apliecina, ka atalgojuma palielinājums mediķiem ir nepieciešams.
Pēc trim gadiem mediķu trūkums Latvijā būs mērāms ne vairs simtos, bet jau tūkstošos... Ko darīt? Uz cilvēkresursu problēmām medicīnā Doctus piedāvā palūkoties no trim atšķirīgiem skatu punktiem: Veselības ministrijas, lokālas daudzprofilu slimnīcas vadītāja un jauna ārsta pozīcijas.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
Ātriju fibrilācija ir bieži sastopama kardiovaskulāra slimība pieaugušajiem un to uzskata par daļu no klīniskā geriatriskā sindroma modeļa. Kustību traucējumi saistīti ar zemāku dzīves kvalitāti, augstākām veselības aprūpes izmaksām un lielāku risku ar veselību saistītiem iznākumiem. Līdz šim dati par kustību ierobežojumiem un to ietekmi uz ātriju fibrilācijas (ĀF) pacientu ir bijuši nepietiekami. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā prezentēta informācija par liela apjoma pētījumu 250 medicīnas centros 27 Eiropas valstīs no 2013.-2016.gadam.
